Vēlamies aicināt jautājumā iedziļināties un atbildīgi iesaistīties arī Latvijas zinātniekus, jo īpaši no mežzinātnes un ar to saistītajām jomām. Gan intervijās, gan privātās sarunās ne viens vien Latvijas pētniecības sfēras profesionālis ir paudis tiešu vai netiešu kritiku labi domātu ideju nelietderīgai ieslīgšanai dažādas kvalitātes dokumentos, reglamentos un normatīvos.
Latvijas zinātniekiem, citējot Aicinājuma autoru – visiem, kas zinātniski strādā ne tikai meža nozarē – ir iespēja valstiski atbildīgi piedalīties un mudināt šādai rīcībai kolēģus.
Dārgie kolēģi zinātnes pasaulē!
2021. gada 14. jūlijā Eiropas Komisija nāca klajā ar jauno klimata tiesību aktu kopumu “Eiropas zaļais kurss”, kas ietver Atjaunojamās enerģijas direktīvu (RED), Mežu stratēģiju 2030. gadam un ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju 2030. gadam. Šie jaunie noteikumi ietekmē mežus un kokrūpniecību. Agrāk vadošais princips bija ilgtspējīga meža apsaimniekošana, kuras mērķis, savukārt, bija daudzfunkcionalitāte. Turpretī pašlaik vērojama ES mežsaimniecības politikas uzmanības pārorientēšanās uz bioloģisko daudzveidību un dabas aizsardzību, savukārt, koksnes izmantošana un mežu nozīme klimata aizsardzībā ir atstāta otrajā plānā. Tāpēc tapa šī vēstule.
Parakstītāju saraksts tiks nosūtīts Eiropas Komisijas priekšsēdētājai U. fon der Leienai, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājai R. Metsolai un Eiropadomes priekšsēdētājam Š. Mišelam.
Visas personas, kas zinātniski strādā ne tikai meža nozarē (piemēram, universitātes, valsts un privātie pētniecības institūti, bet, lūdzu, ne nozares un uzņēmumu pārstāvji), tiek aicinātas dalīties un parakstīt šo vēstuli.
Vēstule par klimata ziņā gudras mežu apsaimniekošanas nepieciešamību
Dārgā prezidente fon der Leiena, dārgā prezidente Metsola, dārgais prezident Mišel!
Karstais un sausais laiks daudzviet Eiropā un pasaulē liek mums uztraukties par mūsu mežu nākotni. Sausums, slimības un ugunsgrēki izposta veselas ainavas neatkarīgi no to saglabāšanas vai apsaimniekošanas statusa. Acīm redzami, ka mežus arvien vairāk apdraud klimata pārmaiņas, taču vienlaikus tie spēj šīs pārmaiņas mazināt un palielināt bioloģisko daudzveidību, pareizi apsaimniekojot un izmantojot meža produktus, lai nodrošinātu bioekonomiku un atjaunojamās enerģijas piegādi Eiropā. Mežiem ir liela spēja piesaistīt oglekļa dioksīdu no atmosfēras. Daudzās Eiropas valstīs jau ir sasniegts augsts augošās koksnes krājumu līmenis, kādēļ turpmāka biomasas uzkrāšanās klimata sasilšanas apstākļos šķiet riskanta. Ja sausie gadi kļūs biežāki, mēs sagaidām, ka nākamajā desmitgadē meža biomasa drīzāk samazināsies, ne palielināsies, turklāt, neatkarīgi no tās apsaimniekošanas un aizsardzības. Pašlaik apsaimniekotajos mežos oglekļa pieaugums gadā ir lielāks, un maksimālais koksnes apjoms ir tāds pats kā aizsardzības apstākļos. Neveicot mežizstrādi, meža apjomi piesātināsies. Oglekļa piesaistītājspēja tuvosies nullei, kā tas ir redzams vecās augtenēs neskartajos Ukrainas mežos.
Ilgtspējīgi apsaimniekotu mežu koksne ir CO2 neitrāla, ņemot vērā ekosistēmas procesus, aizstājot konkurenci starp atsevišķiem kokiem un dabas katastrofu radītos zaudējumus, regulējot mežaudžu blīvumu. Ainavas mērogā oglekļa “parāda” nav. Patiesībā tieši apsaimniekošana ir tā, kas vēsturiski ir veicinājusi bioloģisko daudzveidību Eiropas mežos.
Koksnes produktu ieguvumi, vērtējot no klimata skatpunkta, ir daudzveidīgi, tie izriet no ilgtspējīgas apsaimniekošanas. Tie ir atkarīgi no oglekļa daudzuma, kas no meža tiek pārvietots uz kokmateriāliem, ideālā gadījumā ļoti ilgā laika posmā. Koka izstrādājumu ražošanas procesā, salīdzinot ar betonu, tēraudu, alumīniju un stiklu, ir nepieciešams mazāk fosilās enerģijas. Šo procesu, kurā enerģētiski bagātas konstrukcijas tiek aizstātas ar koka konstrukcijām, dēvē par produktu aizvietošanu. Koksnes kā būvmateriāla izmantošana ir ne tikai papildu CO2 uzglabāšanas iespēja, bet arī papildus nodrošina steidzami nepieciešamos pieejamos mājokļus, samazina ēku enerģijas pieprasījumu un rada ilgtspējīgas darbavietas visos Eiropas reģionos.
Papildus fosilo resursu aizvietošanai ar materiālu izmantošanu pieaug arī blakusproduktu un pārstrādātas koksnes apjoms, kas ir pieejams atjaunojamās enerģijas piegādes nodrošināšanai. Kopjot mežus un novācot kokus produktu iegūšanai, vienmēr rodas atlikumi, kas nav piemēroti produktiem, t.i., koku galotnes vai sapuvusi saknes vai pamatnes daļa. Pastāv koku sugas, kuras arī tiek novāktas, bet kuras nevar izmantot produktiem, galvenokārt, runājot par platlapju kokiem. Daļa šīs biomasas paliek mežā mirušās koksnes un sugu aizsardzībai. Turklāt, ražojot koka izstrādājumus, rodas arī citi atlikumi, piemēram, atgriezumi, skaidas un zāģu putekļi, kas ir piemēroti enerģijas ražošanai.
Koka izstrādājumu atlikumu un atlieku enerģijas saturu to aprites cikla beigās būtu ideāli atgūt, izmantojot “bioenerģiju ar oglekļa uztveršanu, izmantošanu un uzglabāšanu”. Tiek apgalvots, ka koksne ir neefektīva enerģijas ražošanai tās zemā enerģijas blīvuma dēļ, salīdzinot ar fosilo kurināmo. Tomēr šāds salīdzinājums nav taisnīgs. Fosilais kurināmais tuvākajā nākotnē nebūs pieejams, kad enerģētikas pāreja Eiropā būs sekmīgi īstenota, uz biomasas izmantošanu balstītām oglekļa uztveršanas un uzglabāšanas tehnoloģijām ir iespēja ražot ūdeņradi un bioķīmiskās vielas.
Pareizi apsaimniekojot mežu, koksnes izmantošana enerģētikā ir koksnes ieguves un pārstrādes blakusprodukts. Koksnes izmantošana enerģētikā var aizstāt fosilo enerģiju, un tā ir nozīmīga klimata aizsardzības politikas sastāvdaļa visās Eiropas valstīs. Enerģijas aizvietošana ir neatņemama apsaimniekota meža un ar to saistīto koksnes produktu sastāvdaļa. Tāpēc, veicot apsaimniekota meža nozaru analīzi, ir jāņem vērā visas sistēmas materiālu un enerģijas plūsmas, kas saistītas ar mežu un tā izmantošanu.
Tikai meža apsaimniekošanas un koksnes izmantošanas gadījumā mēs izvairāmies no fosilā CO2 emisijām. Koksnes uzglabāšanas palielināšana mežā tikai kompensē, bet neļauj izvairīties no CO2 emisijām ar neparedzamiem riskiem. Aizliegums izmantot koksni enerģijai no ilgtspējīgi apsaimniekotiem mežiem un palielināt aizsargājamo ES mežu īpatsvaru nav piemērots, lai atbalstītu Eiropas klimata aizsardzības politiku, nesniedz papildu ieguvumus bioloģiskajai daudzveidībai un kavē aprites bioekonomiku. Varētu pat secināt, ka ekoloģiski orientēta ilgtspējīga mežsaimniecība, kas saglabā nemainīgu koksnes apjomu un izmanto koksnes pieaugumu produktiem un enerģijai, ir “klimata ziņā gudra”.
Pašlaik pieprasījums pēc koksnes pārsniedz piedāvājumu. Tāpēc ES importē koksni no citiem pasaules reģioniem. Šādā situācijā šķiet neadekvāti atvēlēt mežu platības neskartās dabas teritorijām, jo nav pierādīts, ka tās spēj saglabāt papildu sugas.
Prof. Roland Irslinger