"Darba politiski ekonomisko nozīmi zinātne ir noskaidrojusi, un tam sen jau ierādīta goda vieta starp dabu un kapitālu.
Sliktu pakalpojumu izdarītu tas, kas būtu atradis valstij iespēju dabūt katru gadu tik daudz naudas, lai tās pilsoņi varētu ārzemēs iepirkties visu to, kas vajadzīgs visgreznākajai dzīvei," teicis ievērojamais krievu pedagogs Konstantīns Ušinskis.
/1860/
Darbs ietekmē cilvēka psihi
"Ja cilvēki atrastu filozofijas akmeni, nelaime nebūtu liela: zelts pārstātu būt vērtība. Bet, ja viņi atrastu burvju maisu, no kura izlec viss, ko sirds vēlas, vai izgudrotu mašīnu, kas pilnīgi aizstātu jebkuru cilvēka darbu, vārdu sakot, uzreiz sasniegtu tos rezultātus, kurus cenšas iegūt tehniķi un politekonomisti, pati cilvēces attīstība apstātos: izvirtība un mežonība pārņemtu sabiedrību, pati sabiedrība sairtu, un ne tikai politiskā ekonomija vien (kam gan tad tā būtu vajadzīga?) tiktu izsvītrota no cilvēku zināšanu saraksta. Līdzko nebūtu vajadzības strādāt, apstātos arī vēsture.
Vēl jo spilgtāku piemēru par to, ka cilvēkam ir vajadzīgs brīvs darbs pats par sevi, lai attīstītu un uzturētu cilvēciskās cieņas jūtas, mums rāda Romas vēsture.
Darba materiālie rezultāti veido cilvēka mantu, bet tikai darba iekšējais, garīgais, dzīvinošais spēks ir cilvēka vērtības avots un līdz ar to arī tikumības un laimes avots. Šī dzīvinošā ietekme darbam ir tikai uz to, kas pats strādā. Darba materiālos augļus var atņemt, mantot, nopirkt, taču darba iekšējo, garīgo, dzīvinošo spēku nevar ne atņemt, ne mantot, ne nopirkt par visu Kalifornijas zeltu: tas paliek pie tā, kas strādā. Šīs darbā iegūtās neredzamās vērtības trūkums un nevis samta, zīda, maizes, mašīnu, vīna trūkums ir pazudinājis Romu, Spāniju, pazudina dienvidu štatus, deģenerē kārtas, iznīcina dzimtas un atņem tikumību un laimi daudziem tūkstošiem cilvēku," savos pētījumos norādījis Konstantīns Ušinskis.
Šobrīd Latvijas valsts galvenos valsts budžeta ieņēmumus veido komersantu – fizisku un juridisku personu, kas veic saimniecisko darbību,– grūtā darbā nopelnītie un nomaksātie nodokļi, kuri 2017. gadā sasnieguši 6,57 miljardus eiro.
Saimnieciskā darbība ir arī meža apsaimniekošana: stādīšana, kopšana, ciršana, koksnes izvešana, iegūto kokmateriālu pārdošana, transportēšana, dažādu veidu kokapstrāde un koka darinājumu veidošana. No katra izaudzētā un pārdotā koksnes kubikmetra uzreiz pēc nociršanas valsts kasē tiek samaksāti atbilstoši nodokļi. Koksnes apstrādes procesā tās vērtība un nodokļu maksājumi vēl pieaug.
Budžeta ieņēmumi palielinās
Kā norādījusi Finanšu ministrija, darbs pie budžeta likumprojektu sagatavošanas Valsts kases pildīšanai 2019. gadā sākts laicīgi, lai jaunievēlētajai Saeimai un MK nodrošinātu nepieciešamo informāciju gala lēmumu pieņemšanai.
Kā nosaka "Likums par budžetu un finanšu vadību", budžeta mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi nepieciešami valdībai, citām valsts institūcijām un pašvaldībām to pienākumu izpildei, kuru finansēšana noteikta likumdošanā, nodrošinot, lai tajā laikposmā, kuram šie līdzekļi paredzēti, izdevumus segtu atbilstoši ieņēmumi. Budžetu izstrādājot, jāņem vērā nepieciešamība nodrošināt vispārējo ekonomisko līdzsvaru.
Izvērtējot valsts budžeta ieņēmumus un izdevumus pēdējos desmit gados, tie auguši par vairāk nekā diviem miljardiem eiro. Plānotie 2009.gada valsts budžeta ieņēmumi bija Ls 4 022 543 416, bet izdevumi – Ls 4 687 239 898 apmērā. Savukārt 2018. gada valsts budžeta ieņēmumus valdība apstiprinājusi 8 753 146 235 eiro apmērā, bet izdevumus – 8 954 188 268 eiro apmērā.
Valsts konsolidētā budžeta 2018. gadam pamatbudžeta ieņēmumus 4 410 228 340 apmērā veidoja nodokļu ieņēmumi, piemēram, ienākuma, pievienotās vērtības, akcīzes, transportlīdzekļu ekspluatācijas u.c. nodokļi.
Piemēram, 2017. gadā komersanti valsts budžetā nodokļos samaksājuši 6,57 miljardus eiro. Valsts mežu apsaimniekotājs akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" (LVM) 2018. gada jūnijā valsts budžetā veikusi valsts noteikto maksājumu no saimnieciskās darbības rezultātā valsts mežos iegūtās naudas – 38 miljonu eiro apmērā par 2017. gadu.
Naudas joprojām trūkst
Vispārējais budžeta deficīts 2017. gadā bija 131,1 milj. eiro jeb 0,5 % no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet konsolidētais bruto parāds – 10,8 miljardi eiro jeb 40,1 % no IKP, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie provizoriskie rezultāti. Ar budžeta pārpalikumu pērno gadu noslēdza vien Sociālās apdrošināšanas fonds, bet centrālajā valdībā un pašvaldībās izdevumi pārsniedza ieņēmumus.
Veselībai šogad tērējam 11,1% – 1 018,2 miljoni eiro, aizsardzībai – 6,4% (574,8 milj. eiro), sabiedriskajai kārtībai – 6,4% jeb 571,2 milj. eiro., izglītībai – 8,4% (756,4 milj. eiro) Ekonomiskajai darbībai tiek novirzīti 16,5% (1 475,3 milj. eiro), 4,4% – tautsaimniecībai (enerģētikai, rūpniecībai, būvniecībai, sakariem u.c.), 7,3% – lauksaimniecībai (mežsaimniecībai, zivsaimniecībai un medniecībai) un 4,8% – transportam (autoceļiem, sabiedriskajam transportam un dzelzceļam) budžeta līdzekļu.
Vispārējiem valdības dienestiem tērējam 13,3% jeb 1 190,6 miljonus eiro budžeta līdzekļu, maksājot Eiropas Savienības fondu maksājumus, dotācijas pašvaldībām un starptautiskajai sadarbībai (7,1%), valsts parāda vadībai un iemaksām Eiropas Komisijas budžetā (5,8%) kā arī Valsts prezidenta kancelejai, Saeimai un Ministru kabinetam (0,4%). Atpūtai, kultūrai un reliģijai tērējam 2,1 % jeb 188,8 miljonus eiro, vides aizsardzībai – 0,6% jeb 51, 8 miljonus eiro un teritoriju un mājokļu apsaimniekošanai 0,1% jeb 12,8 miljonus eiro budžeta līdzekļu.
Vai naudu tērē atbildīgi?
"Neskatoties, ka valsts budžeta ieņēmumi palielinājušies, aizvien trūkst naudas mediķu, skolotāju, policistu algām, pensijām, pabalstiem jaunajām māmiņām un autoceļu remontiem. Zemnieki protestē pret dubļainajiem ceļiem, bērnu namos situācija tuvojas katastrofai, izglītības jomā strauji atpaliekam pat no tuvākajiem kaimiņiem. Tomēr ir lietas, kam Latvija regulāri spēj atvēlēt ievērojamas summas, nedomājot par zaudējumiem un tālejošām sekām it kā labu mērķu vārdā.
Vairāku gadu garumā dabas, putnu un dzīvnieku aizstāvju pētījumi sekojuši cits citam un tiem tērēta ne vien Eiropas fondu nauda, bet arī Latvijas Aizsardzības ministrijas budžets. Pat gados, kad Latvija nespēja uzturēt armiju un pildīt savas saistības NATO. Nu jau "slavenajā" programmā "Putni Ādažos" ieguldīts pusotrs miljons eiro, un līdz tam bija vēl citas “vērtīgas” programmas un projekti. Ir izveidots mežirbes aizsardzības plāns, kura īstenošanas gadījumā vides pētniekiem turpmākajos gados tiks nodrošināts nesalīdzināmi lielāks darba apjoms un summas. Pētījums par vistu vanaga ietekmi uz mežirbes populāciju – 750 000 eiro, pētījums par dzīvotnes zudumu – 375 000 eiro, pētījums par mežacūku ietekmi (lai gan Āfrikas cūku mēra ietekmē mežacūku skaits valstī ir krietni samazinājies) – 50 000 eiro. Vēl ir virkne tēriņu, kas plānoto rīcību un pasākumu pārskatā atkārtojas ik gadu līdz pat 2026. gadam – tai skaitā meža apsaimniekotāju izglītošana," norāda Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs Māris Liopa.
Dabas aizsardzībā un saimnieciskās darbības ierobežošanas projektos ieguldītās summas Latvijas sabiedrībai nedraud tikai ar budžeta matemātikas sagraušanu, bet gan ar daudz nopietnākām sekām – ar darba iespēju ierobežošanu, daudzu hektāru platībā ierobežojot saimniecisko darbību mežā, līdz ar to liedzot mežkopjiem tajā strādāt un audzēt mežu, audzināt darba tikumu jaunajā paaudzē, liedzot cilvēkiem ar darbu uzturēt savas cilvēciskās cieņas jūtas. "Darbs kā pamats cilvēkam sniedz savas vērtības apzināšanos, tikumības un laimes apziņu. Bez darba dzīve zaudē savu vērtību. Darbs ir ne vien cilvēka nepieciešams noteikums attīstībai, bet tas ir vajadzīgs, lai uzturētu arī to pašcieņu, kas viņam jau piemīt," savos pētījumos norādījis ievērojamais krievu pedagogs Konstantīns Ušinskis. Izmaksājot kompensācijas par bezdarbību, likvidējot darba vietas, lai pasargātu putnus un ķērpjus, būtībā tiks dots vēl viens trieciens Latvijas jau tā sašķeltās sabiedrības neatgriezeniskai psiholoģiskai iznīcināšanai, radot neatgriezeniskas sekas cilvēku psihē. Jau šobrīd pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā nabadzības riskam vai sociālajai atstumtībai pakļauti 606 tūkstoši jeb 30,9 procenti iedzīvotāju.
Meži un darbs – Latvijas cilvēkiem
Mežs ir atjaunojams resurss un tā ilgtspējīga apsaimniekošana, vienlaikus ņemot vērā vides, sociālās un tiešās ražošanas izmaksas, kā arī meža ekoloģiskās saglabāšanās spēju veicināšanai nepieciešamās investīcijas, dod ekonomisko pienesumu. To zina katrā valstī un nevienam mežkopim tas nav noslēpums. To paredz arī FSC® Mežu apsaimniekošanas standarta 5. princips "Ieguvumi no meža". Jau šobrīd ceturto daļu apsaimniekotās platības LVM apsaimnieko ar galveno mērķi – vides aizsardzība un rekreācija.
Pateicoties principiem, ko paredz ilgtspējīga meža apsaimniekošana, saimnieciskās darbības rezultātā akciju sabiedrība "Latvijas valsts meži" ikgadējās iemaksas valsts un pašvaldību budžetos kopš 2000. gada ir palielinājusi vairāk nekā četras reizes. Papildus iemaksātajām dividendēm un nodokļiem valsts un pašvaldību budžetos, uzņēmums iegūtos līdzekļus ir aktīvi ieguldījis meža atjaunošanā, meža infrastruktūras attīstībā, meža platību palielināšanā, kvalitatīvu meža koku stādu ražošanā, kā arī informācijas tehnoloģiju attīstībā. Katru gadu vidēji iestādīti 7,9 tūkstoši hektāru jaunaudžu, bet vēl 7,8 tūkstoši ir atjaunoti ar dabisko metodi.
AS "Latvijas valsts meži" un mežu nozare kopā pašlaik nodrošina aptuveni 45 līdz 50 tūkstošus darbavietu, bet kopā ar saistītajām nozarēm – 80 tūkstošus. Tie ir 80 tūkstoši uz ārzemēm neaizbraukušu, savas cilvēciskās cieņas jūtas nezaudējušu cilvēku. Latviju meži ir sargājuši vienmēr un arī šodien meža nozares tradīcijas, darba pieredze un darba kultūra ir ļāvušas saglabāt skaidru skatu uz dzīvi. Šobrīd Latvijā nav neviena pagasta, kur nevarētu atrast kādu mazāku vai lielāku koksnes pārstrādes uzņēmumu. Bieži vien tie ir apkārtnē nozīmīgākie darba devēji un līdz ar to vietējās ekonomikas un iedzīvotāju galvenais balsts.
Šobrīd kokmateriālu cenas sasniegušas augstāko punktu pēdējo desmit gadu vēsturē, kad papīrmalkas cena kāpusi virs 40,00 eiro par kubikmetru, bet katrs zāģbaļķu kubikmetrs tiek iepirkts pat par 80 eiro. Tādējādi valsts ienākumi nodokļos no meža izstrādes vien gadā lēšami, sākot no pāris simtiem miljoniem eiro.
Centrālā statistikas pārvaldes 2018. gada 1. ceturkšņa apkopotie rezultāti rāda, ka svarīgāko preču Latvijas eksportā faktiskajās cenās pirmo vietu stabili ieņem koks un koka izstrādājumi, janvārī – martā sastādot 520,1 miljonus eiro. Turklāt šo preču grupa uzrādījusi 8,2 % eksporta vērtības pieaugumu. 2018. gada janvārī – martā koks un koka izstrādājumi visvairāk tikuši eksportēti uz Apvienoto Karalisti – 17,6 %, Zviedriju – 12,3 % un Igauniju – 9,4 %. Uz Vāciju no koka un tā izstrādājumiem visvairāk tika izvesti paliktņi, paliktņu apmales un citas kravu plātnes (8,0 milj. eiro), bet uz Zviedriju – apaļkoki (27,1 milj. eiro).
Tieši meža nozares produkcija nodrošina Latvijas importa un eksporta līdzsvaru, dodot vairāk kā 2,2 miljardus eiro eksporta ienākumus un tādējādi nodrošinot Latvijas kā valsts maksātspēju starptautiskā mērogā.
Plānots apjomīgs uzbrukums saimnieciskajai darbībai mežos
Dabas aizsardzības pārvalde 2017. gadā uzsākusi ES nozīmes mežu inventarizāciju (biotopu kartēšanu) visā valstī, lai galu galā izstrādātu piecus sugu aizsardzības un vismaz 20 dabas aizsardzības plānus. Biotopu kartēšana paredzēta Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda līdzfinansētajā projektā "Priekšnosacījumu izveide labākai bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ekosistēmu aizsardzībai Latvijā". Gan Dabas aizsardzības pārvalde (DAP), gan Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzsver, ka plānots kartēt tikai ES nozīmes īpaši aizsargājamos biotopus, lai iegūtu pilnīgu un detalizētu informāciju.
Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas un ekosistēmu aizsardzības finansējums pārsniedz 8 miljonus eiro. Tajā skaitā par 254 tūkstošiem tiks izstrādāti sugu aizsardzības plāni pūcēm, roņiem, dīķa naktssikspārņiem un platausainajiem sikspārņiem. Vēl par 0,6 miljoniem notiks triju teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrāde, bet "lielais kumoss" ir biotopu inventarizācija 4,2 miljonu vērtībā.
Šāda galvu reibinoša summa programmā "Izaugsme un nodarbinātība" biologiem būs pieejama pirmo reizi un garantēs viņiem ienākumus uz trim gadiem. Taču viņu darba rezultāts prognozē nopietnas sekas daudziem Latvijas mežu īpašumiem, kuri šobrīd tiek ilgtspējīgi un ekonomiski pamatoti apsaimniekoti.
Šķiet paradoksāli, ka šāda apjoma finanšu līdzekļi tiks iztērēti, lai biologs pastaigātos pa mežu un “ievilktu anketā ķeksīti”, kā tas tiek pasniegts sabiedrībai. Šādu darbību loģiskas sekas ir mikrolieguma noteikšana un saimnieciskās darbības ierobežošana. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) lēmumi par 82 mikroliegumu izveidi, saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma (pieņemts 16.03.2000.) 5. panta 10. punktu skatāmi VARAM interneta vietnē.
Neskatoties uz to, ka, šādi ierobežojot saimniecisko darbību ievērojamā valsts mežu teritorijā, krietni samazinātos valsts ieņēmumi no mežu apsaimniekošanas un palielinātos izdevumi vides aizsardzībai un rekreācijai izmantojamo platību uzturēšanai, valstij būtu jāmeklē papildus līdzekļi, lai samaksātu atlīdzību par īpašuma tiesību ierobežošanu, kā tas noteikts Latvijas Satversmē.
Ņemot vērā, ka valsts budžeta ieņēmumu lielāko daļu sastāda ienākumi no iedzīvotāju un komersantu nomaksātajiem nodokļiem iztrūkstošie līdzekļi tiktu segti no visu nodokļu maksātāju naudas, labākajā gadījumā – no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem. Bet ne budžeta aprēķinu sagraušana ir lielākais drauds Latvijas sabiedrībai. Tieši liedzot cilvēkiem darba iespējas, liedzot jaunajiem speciālistiem darba vietas – darba iekšējo, garīgo, dzīvinošo spēku, liedzot cilvēkiem savas vērtības, tikumības un laimes avota apzināšanos, iespējams tos iznīcināt.
Kā noskaidrojušas meža nozares sabiedriskās organizācijas, par nepieciešamību noteikt kritērijus īpaši aizsargājamo mežu, krūmāju un purvu biotopu noteikšanai valdība vienojusies jau 2013. gadā un to noteikšanas kārtību regulē ES vadlīnijas.
2013. gadā pieņemts un stājies spēkā likums "Par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās", kura 2. punkts nosaka:
· "Ikgadēju atbalsta maksājumu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijās (Natura 2000) izmaksā normatīvajos aktos par lauku attīstības atbalsta piešķiršanu noteiktajā kārtībā no attiecīgo Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.
· Ikgadēju atbalsta maksājumu par saimnieciskās darbības ierobežojumiem mikroliegumos var izmaksāt normatīvajos aktos par lauku attīstības atbalsta piešķiršanu noteiktajā kārtībā no attiecīgo Eiropas Savienības fondu līdzekļiem."
Kompensācijas maksājums par daļēju vai pilnīgu saimnieciskās darbības aizliegumu mežā, piemēram par Natura 2000 meža teritorijām ik gadus ir 45–160 EUR par hektāru.
Zemes īpašnieks var prasīt zemes atpirkšanu, ja:
1) stājies spēkā lēmums vai tiesas nolēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemi, kura pirms lēmuma vai tiesas nolēmuma spēkā stāšanās iekļauta dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā;
2) zemi iekļauj dabas rezervātā vai citas aizsargājamās teritorijas dabas rezervāta, stingrā režīma vai regulējamā režīma zonā. Zemes atpirkšanu atbilstoši kompetencei organizēs Dabas aizsardzības pārvalde.
Pirmajā vietā – darbs, nevis daba un kapitāls
Kā redzam nodokļu maksātāju intereses un bažas, cenšoties atbildīgi palielināt valsts budžeta ieņēmumus, līdz šim valdībā nav nedz respektētas, nedz sniegts ekonomiskais pamatojums līguma nosacījumiem ar Eiropas Savienību. Cik izdevīgi šie nosacījumi ir Latvijas iedzīvotājiem un cik visai Latvijas valstij, par to nav sniegts nekāds skaidrojums. Latvijas meži aizņem 3,383 miljonus hektāru un klāj 52% valsts teritorijas. Šobrīd mežos mežsaimnieciskā darbība tiek veikta saskaņā ar valstī pieļaujamo ciršanas apjomu, pēdējā desmitgadē vidēji ik gadu nocērtot ap 12 miljonus m3 apaļkoku. Bet mežu platības nepārtraukti turpina pieaugt. Bažas un šaubas rada situācija, ka trīs reizes straujāk nekā mežu platības jau šobrīd ik gadu pieaug mežā uzkrātās koksnes apjoms. Tas ir uzskatāms apliecinājums, ka Latvijas mežainums nepalielinās uz krūmu rēķina, kuri nemaz netiek ieskaitīti meža platībās. Šādā situācijā, kad eksistē koksnes rezerves, bet valstij ir 10,8 miljardu eiro parāds, plāni tērēt līdzekļus, lai par tiem izstrādātu projektus saimnieciskās darbības ierobežošanai saimnieciskajos mežos, šķiet neprātīgi. Šāda neparedzama nākotne nedod pārliecību par to, ka visi vienlīdz godprātīgi ievēro un saprot kopīgi nospraustos mērķus.
Tieši valdības pienākums ir organizēt pārrunas, kurās lemj par savas valsts izdevīgākiem nosacījumiem dalībai Eiropas Savienībā. Meža nozares uzņēmēji, meža īpašnieki un vairāk kā 80 tūkstoši nodarbinātie un uz ārzemēm neaizbraukušie, savas cilvēciskās cieņas jūtas nezaudējušie cilvēki sagaida no jaunās valdības globālāku, prognozējamāku un Latvijas cilvēkiem tuvāku redzējumu uz Latvijas valsts un sabiedrības izaugsmi un attīstību nākotnē, balstoties uz vienīgo cilvēka vērtības, tikumības un laimes avotu – darbu.
Šādā situācijā, kad eksistē koksnes rezerves, bet valstij ir parāds 10,8 miljardi eiro, plāni tērēt līdzekļus, lai par tiem izstrādātu projektus saimnieciskās darbības ierobežošanai saimnieciskajos mežos, šķiet neprātīgi.
Mežā uzkrātās ciršanas vecumu sasniegušās koksnes apjoms turpina pieaugt
"Kā liecina Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" veiktā "Meža resursu monitoringa Latvijā", trešā cikla rezultāti, kuri iegūti 15 gadu laikā apsekojot 16 000 parauglaukumus, šobrīd mežaudzēs, kurās valdošā suga sasniegusi galvenās cirtes vecumu un kuras atrodas teritorijās, kurās nav aizliegta mežsaimniecība jeb ir atļauta galvenā cirte, koksnes krāja ieskaitot mizu un galotnes sastāda 220 milj. m3. Bez mizas un galotnēm – apmēram 200 milj. m3..Audzēs, kurās valdošas koku sugas vecums ir mazāks par galvenās cirtes vecumu, bet kurās valdošās sugas koku vidējais caurmērs ir sasniedzis pašreiz noteikto galvenās cirtes caurmēru, koksnes krāja, ieskaitot mizu un galotnes, sastāda vismaz 60 milj. m3," norāda Jurģis Jansons, Dr.silv., LVMI "Silava" direktors.