Pirmie bērnības gadi Jānim Čakstem paiet Lielsesavas pagastā "Čakstu-Zirņu" mājās, kur nākamais Latvijas prezidents dzimis. Šodien zināmo “Auču” zemes Čakstu dzimtas īpašumā nonāk 1871. gadā, kad mājas nopērk Krišjānis Čakste (Jāņa Čakstes tēvs), īpašumam pievienojot vēl trīs tuvīno māju platības. Kopējā "Auču" platība tolaik – 214 ha. 19. gs. beigās veidojas "Auču" parks ar alejām, un tiek iekopts augļu dārzs.
20. gadsimts ar karadarbību nenoliedzami ietekmē daudzu dzimtu un mājvietu likteņus. "Auču" iemītnieki dodas bēgļu gaitās vairākkārt; atgriežoties, mājas izdemolētas, koki nocirsti, kara pēdas redzamas it visur.
20. gados, kad kari Eiropā uz laiku rimuši, "Aučos" kā daudzās tā laika saimniecībās, nodarbojās ar augkopību, lopkopību un būtiskus ienākumus deva arī plašais ābeļdārzs.
Jaunā dzīvojamā ēka tika celta 20. gados, pašam Prezidentam stimulējot tās celtniecību, bet - tā bijis lemts, ka Jānis Čakste “Aučos”, ko pazīstam šodien, ne dienu nav uzturējies.
Pēc kara, trūkstot pārtikai, "Auču" līdzīgi kā citu bijušp lielsaimniecību platībās ierīko Rīgas Drāšu fabrikas palīgsaimniecību. 60. gados "Auču" teritorija nonāk kopsaimniecības (kolhoza) "Draudzība" teritorijā.
1995. gadā Jāņa Čakstes pēcteči tiesības uz īpašumu atgūst. Ēka tiek pamazām atjaunota, iekopta apkārtne ap to. Joslā starp "Aučiem" un Garozas - Emburgas (Bluku - Bauskas) ceļu aug dažādos gados stādīti bērzi, kastaņas un no 2017. gada 29. aprīļa - arī jaunās ābelītes, kas ar laiku cer tapt par košu, nelielu ābeļdārzu.
Jāņa Čakstes līdzgaitnieki, atceroties notikumus dažādās vietās un gaitās, norāda uz viņa mīlestību un interesi par augļukokiem un augļudārzu.
2017. gads ir svarīgs un nozīmīgs, jo tieši pirms 130 gadiem - 1887. - Jānis Čakste top par Jelgavas Latviešu biedrības priekšnieku. Tālab - Jelgavas Latviešu biedrība, pieaicinot Jelgavas Pilsētas bibliotēkas ļaudis, kori "Re, kā!", Biedrības teātra kopu un Rēveļu dzimtu - stādīja 30 ābelītes ("Monta", "Dace", "Roberts", "Zarja Alatau" un vasaras šķirnes - visas šepat no Dobeles profesionāļu rokām un dārziem). Pirmo ziemu tās izturēja, lai arī ēst griboši, kāri viesi apciemoja "ne augļu" laikā, pašu stādītāju un profesionāļu spēkiem, kociņi aug un - ticu - pēc gadiem ļaudis, apmeklējot Latvijas Pirmā prezidenta dzimtas mājas, rudenī varēs apmeklēt ne tikai muzeju, bet baudot Lielupes rāmo plūdumu Zemgales līkumos, klausīties lapu čaboņā, sajust pakausī kastaņa "kritienu" un iekost kādā šepat Latvijā audzētā ābolā.
Avots: Janīna Šūberte "Jānis Čakste un Jelgava"
Attēlos (attēlu secībā): Ābeļdārzs 2018. gada aprīlī; Ābeļdārza iecerētais plāns, Skats no ābeļdārza pirms Jāņa Čakstes mājas atklāšanas 2018. gada 14. septembrī