31. janvārī Latvijas valsts Mežzinātnes institūtā “Silava” notika iepazīstināšanas pasākums par meža apsaimniekošanu Latvijā “Mežs, klimats, cilvēks”. Meža nozares profesionāļi, saprotot, ka nesenā t.s. “inteliģences vēstule”, kuru parakstījuši vairāki radošo profesiju pārstāvji, ir tapusi, ne pārāk labi orientējoties meža īpašnieka, meža apsaimniekotāja un meža zinātnieka darbā, aicināja vēstules parakstītājus piedalīties. Precīzi neskaitījām un pieteikties nelikām, bet redzamākā parakstītāju pārstāve, kas piedalījās sarunā, bija dramaturģe Lelde Stumbre, kas jautājumus uzdodot pauda neizpratni un nezināšanu par dažādām, mežsaimniekiem absolūti pašsaprotamām, lietām. Dramaturģi vairāk interesēja: kāpēc vispār 30 gadus (vai nedaudz mazāk) norit diskusija par mežsaimniecību, akcentējot mežistrādi, jeb viņas vārdiem runājot, koku ciršanu.
Tikšanos ar īsu uzrunu atklāja zemkopības ministrs Kaspars Gerhards, kas uzsvēra nepieciešamību skaidrot un sarunāties ar tiem, kas ar mežiem saistīti maz. Viņš deva vārdu “Silavas” direktoram Jurģim Jansonam. It plašā informatīvi blīvi koncentrētā stāstījumā J. Jansons deva ieskatu mežzinātnes attīstībā un tendencēs Latvijā gadu gaitā, uzsverot, ka šis ir “mazliet noguris viedoklis”, jo stāstīts ļoti daudzās auditorijās ļoti daudziem cilvēkiem. Uz netiešo bet daudzās diskusijās ietverto jautājumu – vai meža zinātnieki iestājas pret biologiem, J. Jansons aicināja aprunāties ar “Silavas” kolēģiem akadēmiķi Tāli Gaitnieku un meža monitoringa grupas (vienas no) vadītāju Andi Adamoviču. Uzstāšanās īss kopsavilkums: ja sabiedrībā izskan aicinājumi tuvināties ziemeļvalstīm, Latvijai jāizvēlas Zviedrija vai Somija, ne Ziemeļkoreja!
Leldes Stumbres jautājums kā apgalvojums plūstoši ievadīja nākamo sarunas daļu par mežizstrādi. Stumbres kundze nenosauktās diskusijās dzirdējusi, ka mežistrādē iegūtā koksne no cirsmām pa tiešo nonākot ārzemēs, kur tiek pārstrādāta dažādos produktos, piemēram,"koka kastēs" un pārdota Latvijai jau ar pievienoto vērtību... A/s “Latvijas finieris” valdes priekšsēdētājs Uldis Biķis stāstā mēģināja kliedēt nepamatotās bažas, runājot par pārstrādes nozari, tās tradīcijām un eksportu. Viņa kopsavilkums: ja kāds nesaprot nozares darbu, nozares ļaudīm ir jāskaidro un vēlreiz jāskaidro. Savukārt, Latvijas Meža īpašnieku un apsaimniekotāju konfederācijas valdes priekšsēdētājs Māris Liopa, noslēgumā uzrunājot Leldi Stumbri kā radošās inteliģences pārstāvi, pauda neizpratni, kāpēc vēstules parakstītāji, kas taču ir inteliģenti, izglītoti cilvēki pirms vēstules parakstīšanas un izplatīšanas sabiedrībā, nav nemaz painteresējušies kāda ir patiesā situācija Latvijas mežos - neviens no meža īpašnieku vai mežzinātnieku pārstāvjiem netika uzrunāts, nekādus jautājumus nebija saņēmuši arī mūsu nozares profesionāļi. Inteliģences pārstāvji, acīmredzot, ir nekritiski uzticējušies vēstules patiesajiem sastādītājiem, kas ir t.s. "agresīvās zaļās politikas" pārstāvji...Tikšanās pierādija, ka meža nozarei arī turpmāk ļoti nopietns darbs jāvelta visas sabiedrības izglītošanai. Līdz šim tas ir darīts daudz par maz! Pēdējā laikā vērojama ļoti organizēta, tendencioza, reizēm pat naidīga retorika pret tiem cilvēkiem, kas, strādājot meža nozarē, vairo visas sabiedrības labklājību. Mūsu nozare un tās cilvēki ir pelnījuši cieņu un pateicību par teicamo darbu Latvijas labā!