Mežsaimniecības politikas attīstības rezultātā es joprojām gribētu sēdēt pie koka, nevis pie plastmasas vai stikla galda. Tādēļ ir jādomā par to, kā mežsaimniecībai būt maksimāli efektīvai, vienlaikus nemazinot bioloģisko daudzveidību. Tas nozīmē, ka vides aizsardzības prasībām ir jābūt integrētām jebkura produkta ražošanā un pakalpojuma sniegšanā. Ja mēs to nespēsim izdarīt, saglabājot bioloģisko daudzveidību, šādai ražošanai nav nākotnes. Integrācijas risinājumu meklēšana arī ir mūsu uzdevums, ar kuru nodarbojamies jau šodien,- ik gadu, iegūstot jaunas zināšanas, tiek pilnveidotas arī vides aizsardzības prasības, un tās attiecas ne tikai uz mežsaimniecību, kas ir mūsu pamatbizness, bet arī uz zemes dzīļu izmantošanu, medību un rekreācijas pakalpojumiem, stādu audzēšanu. Mums ir jāspēj plānot, organizēt un realizēt darbus tā, lai visas sugas mežā varētu dzīvot līdzās. LVM tas ir galvenais zaļā kursa uzdevums.