Ieriķos – 22 km no Siguldas, 17 km no Cēsīm, 53 km no Smiltenes un 46 km no Valmieras – strādā prasmīgu amatnieku kolektīvs, kas mīl gan dabu, gan amatniecību un, izmantojot augstas kvalitātes materiālus, rada ilgmūžīgus produktus. Uzņēmuma vārds (zīmols) pazīstams gan Francijā, gan Vācijā un Austrijā, gan Skandināvijā. Mūsu uzņēmējs var! Ja kāds šaubās, lūgtu izlasīt šo sarunu.
Ar Māri Danieku sarunājas Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs, un Pauls Rēvelis, zemeunvalsts.lv redaktors
Kā uzņēmuma darbu ietekmē pēdējā gadā novērotā situācija starptautiskajos tirgos, kur kokmateriālu cenas vispirms spēji aug, tad it kā krīt un...
Starptautiskie tirgi mūs ietekmē zāģmateriālu cenu ziņā. Šobrīd gadā pārstrādājam apmēram 29 tūkstošus m3 zāģmateriālu (dēļus), saražotās produkcijas pārdošanas apjomu palielinām ik gadu, esam sasnieguši apgrozījumu €13 milj gadā. Kad pirms pieciem gadiem sāku strādāt uzņēmumā, tā apgrozījums bija €8 milj. Ja tā var sacīt: kopumā līdz šim veicies labi, taču pienāca 2021. gada janvāris, kad sastapāmies ar nopietnām grūtībām. Lielais zāģmateriālu pieprasījums Lielbritānijas, Ķīnas, Amerikas un citos tirgos samazinājis to pieejamību un krasi palielinājis cenu. Ja decembrī kubikmetru pirkām par €180, piemēram, jūnija pirmajās nedēļās materiālus “ļoti izdevīgi” piedāvāja par €460 un €550 kubikmetrā. Šobrīd kokmateriālu cenas ASV ir samazinājušās, tomēr Eiropā tās vēl sagalabājas pārāk augstas.
Manuprāt, vietējiem kokmateriālu un zāģmateriālu ražotājiem (Latvijā) īpaši LVM un lielajām zāģētavām jābūt un jājūt atbildīga attieksme pret vietējo tirgu. Ņemot vērā Latvijas tirgus nelielos apjomus, vietējo uzņēmēju vajag “pabarot”, ne traumēt. Tā būtu saprātīga un valstiska domāšana un pieeja. Neprofesionālas attieksmes sekas var būt ļoti nežēlīgas, iespējami ražotāju bankroti, ļoti daudz cilvēku var zaudēt darbu. No tā ievērojami ciestu valsts ekonomika.
Baļķa cena varbūt ir pieaugusi par 20-30%, bet zāģmateriālu gala cena – jau par 200%. Tas ir ļoti krietns kāpums! Kā jau minēju, tā nav uzskatāma par ilgtermiņa domāšanu, jo kokzāģētavas paļaujas: citus piegādātājus klienti neatradīs un pirks materiālus par augsto cenu. Šā gada maijā palielināju uzņēmuma zāģmateriālu iepirkšanas komandu, nu mums ir speciālists, kas strādās tikai ar skandināviem. Skandināvu reģions nozarē ir slavens ar ilgtermiņa sadarbību un tās noturīgumu, protams, cenas ceļas arī tur, bet ne tik radikāli, skandināvu tirgus ir konservatīvāks. Latvijā laba, gadiem ilga pieredze darbā ar skandināviem ir Uldim Misiņam uzņēmumā “SWF Avoti”. Kokmateriālu iegāde šogad ir svarīgs jautājums un bieži vien ap 1/5-1/4 dienas paiet, tikai šos jautājumus risinot. Vēl kāda būtiska lieta – piegādātāji līgumus vairs neslēdz uz trim mēnešiem, kā ierasts, bet uz mēnesi, un arī tā jau ir veiksme. Liela daļa kokmateriālu piegādātāju līgumu gatavo katrai kravai, pie viena un tā paša kokmateriālu apjoma darbs ir turpat desmitkāršojies. Vēl daudz laika paņem turpmākās stratēģijas izstrāde, jo, piemēram, klientiem Francijas tirgū cenas dodamas gadam uz priekšu... Tas ir... jā, es pat teiktu – šausmīgi! Francūži dinamiskajām cenām nepiekrīt un viss. Te jārod risinājumi, kuri prasa risku. Stabilas ekonomikas situācijā tos var labi aprēķināt, bet nestabilas – nē.
Eiropas lielās tirdzniecības kompānijas – mūsu sadarbības partneres – ir grūti pārliecināt, ka izejmateriāls tik strauji sadārdzinās un cenas ir jāceļ. Klienti vēlas produkciju pārdot par iepriekš noteikto cenu, tāpēc aktīvi pastāv uz saviem līgumu noteikumiem.
Francijas tirgus. Francija kā tirdzniecības partneris nav tipisks Latvijas uzņēmumam
Jā, 1/3 mūsu ražotās produkcijas noieta tirgus ir Francijā, mūsu zīmols ir redzams Francijas lielveikalos! Tas ir ļoti liels panākums.
Fakts, ka esam gan ražotāji, gan pārdevēji, ir liela veiksme. Sarunas ar lielveikalu ķēdēm Francijā nav vienkāršas: pie sarunu galda esam mēs un uzņēmumi ar miljardu(iem) eiro lielu apgrozījumu, piemēram, uzņēmums, kam pieder 800 vai 1400 lielveikalu ķēde. Šādiem lieluzņēmumiem ir savs “domāšanas” un rīcības stils, ar viņiem sarunāties nav viegli. Sadarbības līgums gan ir gana biezs, kā jau pienākas, bet... faktiski tajā jāizlasa vien dažas lappuses – jāpiegādā laikā, noteiktā apjomā, noteiktā adresē – kad, cik, kur. Līgumos paredzētos “eksāmenus” esam sekmīgi nokārtojuši, Francijas tirgū strādājam: kvalitatīvi, savlaicīgi, vajadzīgajā vietā un apjomā.
Francijā sadarbojamies ar mūsu uzņēmuma pārstāvi (aģentu), kas iepazīstina ar nākamajiem klientiem. Francūži nerunā angliski, nereti principa pēc. Aģents runā franciski, soli pa solim, gadu pēc gada tiekam pie lielajiem klientiem, pirmais lielais klients bija Maxima līdzīga pārtikas veikalu ķēde. Nu Francijā mums ir vairāk nekā 15 klientu.
Kā jau minēju, francūži ļoti neelastīgi attiecas pret cenu paaugstināšanu: gribi pārdot, pārdod, bet cenas nemainīsies (salīdzinot, Lielbritānijā un Vācijā klienti ir saprotošāki). Nākamā sezona šai ziņā iepriekšminēto apstākļu dēļ būs “interesanta”.
Spēcīgs uzņēmums mājvietu radis lauku reģionā: līdz Siguldai – 22 km, līdz Cēsīm – 17 km, līdz Valmierai – 46 km
Uzņēmumam rit 30. gads. Tā dibinātāji 90. gados bija: Egons (tehniskā puse), Klauss, Juris (pārdošana) un Uldis (finanses), kālab nosaukums veidojies no vārdu pirmajiem burtiem – EKJU. “Visa sākums” bija koka līstīšu pārdošana Vācijā. Lēnām tapa secinājums, ka zāģēt var paši, sekoja guļbaļķu māju periods, kas “apstājās”. Tad klients Dānijā pasūtīja detaļas dārza mēbelēm un, gatavojot tās, EKJU īpašnieki saprata, ka mēbeles montēt var arī paši. Tā soli pa solim uzņēmums sāka ražot mēbeles, attīstījās rūpnīca Ieriķos, Dārdu ielā, kas laika gaitā kļuva par mazu, kālab iegādājās ražotni Cecīļu ielā. Ap 2012. gadu situācija uzņēmumā sāka mainīties, kā investors ienāca riska kapitāla uzņēmums BaltCap, kurš palīdzēja ne tikai ar finansējumu, bet arī ar zināšanām un drosmīgiem lēmumiem, kā uzņēmumam attīstīties. Patlaban īpašnieki esam trīs: es, tirdzniecības un mārketinga direktore un finanšu direktors, pirms neilga laika uzņēmumu izpirkām. Ja tā var sacīt, darbu un pieredzi ir pilnībā pārņēmusi jaunā maiņa.
Uzņēmuma stratēģija – augt. Cerams, zāģmateriālu cenas stabilizēsies, un patērētājs pieradīs pie gala produkta cenām. Mēbeles ir fundamentāla ilgtermiņa lieta, tie nav dārza aksesuāri, kam lielu cenas paaugstinājumu, iespējams, klienti “nesapratīs”. Paredzu, ka koka sētas un stabus cenu maiņas neskars.
Pieļauju, neliels apgrozījuma kritums šogad būs, protams, strādāsim, lai nebūtu. Attīstību bremzēt negrasāmies. Strādāt patīk un gribas, viss ir pašu rokās.
Nesen notikusī novadu reforma...
...mūs būtiski neskar. Amatas novadā, kur līdz šim skaitījāmies, ar novada vadību bijušas labas un draudzīgas attiecības. Ieriķos ir sakārtota infrastruktūra, līdz abām uzņēmuma rūpnīcām ielas ir noasfaltētas. Savukārt, pašvaldība lielu labumu saņēmusi caur iedzīvotājiem (darba vietas) un nodokļiem. Domāju, novada maiņa no Amatas uz Cēsīm nozīmīgas pārmaiņas mūsu darbā nenesīs. Esam veidojuši sadarbību uz draudzīgiem un godīgiem pamatiem, jo ar visiem jāsadarbojas un jāsadzīvo.
Cik cilvēku strādā uzņēmumā?
Ap 240. No Finanšu ministrijas regulāri saņemam atzinību par nodokļu maksājumiem gan reģionā, gan attiecīgajā uzņēmēju klasē. 8 gados nodokļos esam samaksājuši ap 7 miljonus eiro, faktiski – vienu miljonu gadā, kas ir krietna summa. Naudas apjoms, kas ar mūsu starpniecību ienāk reģionā, ir liels, mēs ražojam produktu ar augstu pievienoto vērtību, produkts ir ilgtspējīgs, sertificēts, ilgmūžīgs. Ja mūsu ražotajam galdam, piemēram, salūst kāja, galda virsmu var izmantot plauktiņa izgatavošanai, principā, mēbeles var izmantot 30 gadus un vairāk (tātad: kamēr izaug jauns koks). Mūsu ikdienā ienāk termins “aprites ekonomika”, jo mūsu produkts ir tam piemērots. Plānojam 2050. gadā būt CO2 neitrāls uzņēmums: cik oglekļa radām, tik “iesaldējam” produkcijā. Tirgus ir, pieprasījums ir liels, jāstrādā.
Cilvēki brauc uz darbu ~50 km rādiusā – Ieriķi, Līgatne, Cēsis, Taurene, Sigulda. Administrācijas darbinieki (kopā būsim ap 30) ir no Rīgas, Valmieras, Smiltenes, Siguldas, Cēsīm. EKJU ir spēcīga pārdošanas daļa, esam tajā ļoti daudz investējuši, tagad ieguldījums dod rezultātus: mūsu pārdošanas pārstāvji strādā Baltijas tirgū, Lielbritānijā, Vācijā, Skandināvijā; ir gan klientu apkalpošanas speciālisti, gan pārdošanas asistenti, jo nepieciešamo dokumentu apjoms ir liels, darbs ar tiem – laikietilpīgs. Klientu apkalpošanai mums ir sava fotostudija un paraugu cehs. Viens no uzņēmuma mērķiem ir klientus lutināt, lai viņi justos laimīgi. Klientiem esam interesanti, jo varam nodrošināt visus dārza mēbeļu segmentus: mēbeles, aksesuārus, dārza mājiņas, sētas, dārza mietus utt... Lielveikalu ķēdes pārstāvis atnāk, apskatās un top laimīgs, jo dabūjis visu nepieciešamo produktu portfeli. Citur meklēt nevajag, mēs ražojam un piegādājam visu viņam nepieciešamo produktu spektru! EKJU piedāvā 600 dažādus produktus. Jo produkts ir sarežģītāks, jo vairāk klients vēlēsies ar tevi sadarboties un arī vairāk maksās.
Lielākoties strādājam vienā maiņā, atsevišķas iekārtas darbojas divās maiņās. Laika gaitā, ražošanas apjomam pieaugot, dažviet darbojamies trīs maiņās un esam nopietni palielinājuši otrās maiņas apjomu, kur nu jau strādā 25 cilvēki. Lai izvairītos no papildu investīcijām, izmantojam laiku, kad iekārta stāv dīkā. Te gan piebildīšu, ka ar vietējiem vienoties par vakara maiņām nav vienkārši, cilvēki to ne visai vēlas. Darbinieki brauc no ārzemēm, mums ir bijuši pat 27 viesstrādnieki no Ukrainas un Moldovas. Dokumentus un citus jautājumus gatavo un sakārto mūsu sadarbības partneri. Saziņa rit krieviski, gados jaunākajiem ražošanas sektora darbiniekiem ar to ir zināmas grūtības, bet – mācās un apgūst. Ar viesstrādniekiem esmu ļoti apmierināts, viņi šurp atbraukuši peļņā, lai apgādātu ģimenes. Zinot situāciju Ukrainā, skaidrs, ka daudzi meklē pelnīšanas iespējas ārpus dzimtās zemes, daudz ukraiņu strādā kaimiņos – Polijā. Ir dzirdēts, ka Ukrainas ekonomika diezgan nopietni “turas” uz ukraiņu viesstrādniekiem. Latvijā iedzīvotāju skaits samazinās, sarūk arī vienkāršu darbu darītgribētāju skaits. Ražotājam jāmeklē risinājums. Kā jau minēju, esmu apmierināts, disciplīnas problēmu nav, viss notiek. Starp citu, sākumā novēroju, ka vietējie pret viesstrādniekiem izturas ar zināmu distanci, bažījoties, ka atbraucēji kā nebūt varētu viņus apdraudēt, bet, redzot, ka šādu problēmu nav, situācija jau ir ļoti normāla. Labi ir tas, ka vietējie, redzot notiekošo, sāk strādāt labāk, jo jūt un redz, ka nav “kungi un karaļi” un viņu vietā ir iespējams uzaicināt kādu citu.
Mēs lepojamies, ja kāds no mūsu darbiniekiem aiziet strādāt citur, piemēram, nesen darbu mainīja labs pārdevējs. Par ko priecāties? Viņš ir tik labi izaudzināts un izskolots, ka viņu var droši uzskatīt par mūsu vēstnesi, jo par mums stāsta tikai labu. Es to sauktu par haizivs zobu principu – mainoties zobiem, jaunākie ir asāki. Uzņēmumā tāpat – kļūstam vēl spēcīgāki. Mēs no tā iegūstam – tiekam pie jaunām asinīm un jaunām idejām. Paliekam stiprāki: ja attiecīgo situāciju uztver un vērtē šādi, par kāda speciālista aiziešanu nevajag žēloties.
Ja runājam par iespējamu informācijas “nešanu” citur, mums ir korekti un stingri darba līgumi. Bet! Zinu, ka līdzīga profila uzņēmumu pārstāvji vai pat konkurenti šo to no mums ir “aizņēmušies”. Mūsu mājas lapa ir atdarināta, arī produkti kopēti. Tas liek domāt un radīt ko jaunu un vēl labāku! Tenderos esam manījuši, ka konkurenti piedalās ar mūsu fotogrāfijām... Ja no mums kopē, ir taču no kā kopēt!
No uzņēmuma pirmajiem īpašniekiem kolektīvā saglabājusies labvēlības sajūta – visu iespējams atrisināt draudzīgi: sarežģītu jautājumu gadījumā nav nepieciešama skaļa bāršanās vai bļaustīšanās. Es “problēmas” saucu par “iespējām”, tāpēc uzņēmumā ir tikai iespējas ne problēmas (plats smaids).
Protams, cilvēki mēdz sevi vai citus vērtēt: kam kāda izglītība, kam kādas zināšanas, kāda pieredze. Labprāt virzām augstākā amatā esošos darbiniekus. No darbinieku aptaujas par uzņēmumu secinājām: mūsējie augstu vērtē uzņēmuma iekšējo kultūru. Piemēram, ja kāds sadomā rīkoties muļķīgi vai šķērsām, kolēģi saka: “Stop! Pie mums tā nedara, tā nav pieņemts!” Kolektīvs attīstās. Pērn trīs strādnieki kļuva par ražošanas sektora vadītājiem, nesen viens strādnieks tika paaugstināts par tehniskā direktora vietnieku. Darbinieki redz, ka viņus novērtē un nemeklē cilvēkus no malas. Šai ziņā lieti noder SKILLED UP ražošanas vadītāju apmācības programma, ko organizē “Latvijas Finieris” kopā ar Latvijas Kokrūpniecības federāciju, kā arī KIC apmācības programmas efektīvas ražošanas vadībā. Cilvēki ļoti novērtē, ja viņos iegulda.
Uzņēmuma atalgojuma sistēmā ir iekļauta darbinieku ikgadējā novērtēšana: iespēja palielināt sev algu ir pilnīgi visiem. Ir divi darbinieku vērtēšanas bloki, kas sīkāk sadalīti apakškritērijos: produktivitāte, efektivitāte, iniciatīva un darba kultūra, un jaunās kompetences. Par pēdējām runājot, tās ir ļoti svarīgas, īpaši šai laikā, piemēram: Kārlis saslimst, Iveta ir gatava stāties viņa vietā. Par jaunapgūtu kompetenci stundas likmi palielinām. Algu līmeni pie mums nosaka profesionalitāte.
Covid-19 laiks...
...ir nesis pārmaiņas, pērnajā oktobrī pat – rūpnīca nedarbojās trīs dienas, jo bija vīrusa uzplaiksnījums (sasirga 24 cilvēki). Ieviesām drošības pasākumus, strādājām. Ik dienu personāla daļa ziņo par situāciju, jo ātrāk uzzini, jo ātrāk, ja nepieciešams, vari reaģēt. Cik zinu, lidmašīnu ražošanas rūpnīcā ik stundu ir neliela ražošanas sapulce, mums tādas ir katru dienu. Protams, zināmas pārmaiņas ieviesis attālinātais darbs.
Kas uzņēmējam Covid-19 laikā ir bijis lielākais traucēklis?
Vietēja rakstura sīkumi, mūs, ja tā var sacīt, netraucē un daudz neskar. Latvijas valdībai neko nepārmetu, daudz vairāk traucējuši vai skāruši globāli notikumi. Piemēram, sarunas sākumā minētais zāģmateriālu cenu pieaugums tirgos. Redzama cilvēku paradumu maiņa, nu attālināti strādā ļaužu miljoni. Uzkrātos līdzekļus sāk izmantot remontiem, tiek remontēti ārpilsētu un lauku īpašumi, kaut kas tiek pārbūvēts vai būvēts no jauna: tas viss “ceļ” izejmateriāla cenu un sarežģī man uzņēmējdarbību. ASV jauniem cilvēkiem mājas būvei dod kredītus bez procentiem, Anglijā ekonomikas sildīšanai piešķir milzu nodokļu atlaides jauno ēku būvniecībai. Kāpēc nepirkt dārgus materiālus, ja nauda “nāk” par velti?
Covid-19 “paplašināja” interneta tirdzniecību. Sākās pilotprojekti: atradās klienti, kas gatavi uzreiz iegādāties vairākas kravas mūsu produkcijas internetpakojumā (prece izžāvēta un iepakota kartona kastē), nācās iekārtot speciālā klimata noliktavu, veidojām pakošanas cehus, situācijai pielāgojāmies ātri. Tā kā ir nepieciešami būtiski ražošanas un infrastruktūras uzlabojumi, iesniedzām LIAA jaunu projekta pieteikumu finansējuma piesaistei jaunu produktu attīstībai. Ceram nākamajā gadā uz apmēram vienu miljonu eiro lielām investīcijām, mēģinām piedāvāto izmantot. Struktūrfondi palīdz attīstīties, tas ir atbalsts. Protams, uzņēmumam pašam jābūt ar perspektīvu un finansiāli stabilam.
Esat labs paraugs – Latvijas uzņēmējs var!
Protams, var! Radījām jaunu mēbeļu zīmolu “AMATA”: ir “Ekju” produktu līnija un “AMATA” līnija. “AMATA” ir premium klases dārza un terašu mēbeles, tas ir ieguldījums dārgajā segmentā. Dāņu kompānija izstrādāja zīmola rokasgrāmatu, izsludinājām tenderi produktu dizainam, kurā uzvarēja somi un dāņi. Produkts ir pieejams tīmeklī un zīmolu veikalos Vācijā. Patlaban plānojam “ieguldīt” pārdevējā, kas tirgos tikai “AMATA” mēbeles.
Izmantotas EKJU un zemeunvalsts.lv fotogrāfijas