Katra piektā pasaulē importētā kūdras produktu tonna nāk no Latvijas, savukārt pašu mājās enerģētisko kūdru ir aizliegts kurināt pat iespējamas agresijas un enerģētiskās katastrofas laikā.
Latvijas kūdras produktu eksporta īpatsvars globālajā eksportā 2022. g. pēc apjoma bija 19,9%, taču Latvijā no 2030. gada pat bāzt kūdras briketes krāsnī būs aizliegts, jo ES fondu naudas apguve ir vērtīgāka par izdzīvošanu agresorvalsts tuvumā.
Latvija ir ļoti dīvaina zeme, kuru pārvalda ļoti dīvainas valdības, kas laiku pa laikam pieņem pilnīgi destruktīvus lēmumus. Kā zināms, tad 2022. gada 24. februārī Krievija sāka agresīvu karu pret Ukrainu. Šīs agresijas sekas bija Latvijas un citu demokrātisku valstu virzība, lai atteiktos no agresorvalsts finansiāla atbalsta, tostarp atsakoties no tās energoresursu piegādēm. Tas nozīmēja, ka Latvijai bija pakāpeniski jāatsakās no Krievijas dabasgāzes un enerģētiskajā bilancē Krievijas dabasgāze jāaizvieto ar kaut ko citu – tas pirmkārt. Otrkārt – Latvija robežojas un arī tālākā nākotnē robežosies ar bīstamu agresorvalsti, un Latviju var skart visdažādākās tās aktivitātes izpausmes, tostarp ietekmējot Latvijas drošību, energoapgādi un transporta plūsmas.