zemeunvalsts.lv piebilde: informatīvi labs raksts, kas skaidro, kā un kur (turklāt, neefektīvi) arī Eiropas Savienība tērē naudu, protams, it kā cēliem mērķiem – CO₂ sekvestrācijai, gan uzdodot vēlamo par esošo utt. Tajā pašā laikā Dabas atjaunošanas regulas kontekstā Latvija (un ne tikai) būs spiesta samazināt saimnieciskajai darbībai izmantojamās meža platības?! Tātad... ES absolūti neefektīvi var tērēt miljardus, bet nevar/negrib/nespēj kompensēt Eiropas nozīmes īpaši aizsargājamo biotopu radītos ierobežojumus...
Kā liecina pētnieciskās un interešu aizstāvības grupas Oil Change International (OCI) analīze, Eiropas Savienības valstis ieņem augstu vietu starp pasaules bagātajām valstīm, kas tērē miljardiem valsts līdzekļu tā sauktajiem “klimata risinājumiem”, kuri “pastāvīgi cieš neveiksmi, tiem tērē pārāk daudz līdzekļu vai tie ir nepietiekami efektīvi”.
Galvenā uzmanība ziņojumā pievērsta oglekļa uztveršanai un uzglabāšanai (CCS) un fosilajam ūdeņradim. CCS ietver emisiju uztveršanu to rašanās vietā, šo tehnoloģiju aktīvi popularizē gāzes un naftas uzņēmumi kā veidu, kā turpināt izmantot fosilo kurināmo.
Kā norāda ziņojuma autori, neraugoties uz daudzu gadu desmitu ilgiem pētījumiem un globālām valsts subsīdijām 30 miljardu ASV dolāru (27 miljardu eiro) apmērā pēdējo 40 gadu laikā, šī tehnoloģija “nav spējusi būtiski samazināt oglekļa emisijas”.
Pirmkārt, nauda. Kopš 1984. gada, kad tika sākti pirmie izmēģinājuma projekti, 80% no tiem ir cietuši neveiksmi tehnisku problēmu, izmaksu pārsniegšanas un finansiālās atdeves trūkuma dēļ. Vērtējot projektus, kas ir saņēmuši valdības finansējumu (gandrīz visi no tiem piešķirti pēc 2008. gada), 45% finansējuma iztērēti projektiem, kas šobrīd vairs nedarbojas.
ASV ir saraksta augšgalā ar 12 miljardiem ASV dolāru CCS un ūdeņraža subsīdijām. Saskaņā ar pētījuma datiem Norvēģija šādiem nolūkiem ir piešķīrusi 6 miljardus ASV dolāru, Kanāda – 3,8 miljardus ASV dolāru, ES – 3,6 miljardus ASV dolāru, Nīderlande – 2,6 miljardus ASV dolāru.
Četras valstis kopā veido 95% no visām oglekļa uztveršanas un ūdeņraža subsīdijām. Otrs jautājums: cik efektīva ir šī tehnoloģija? Te OCI apkopotie dati, iespējams, ir vēl pārsteidzošāki.
Šobrīd pasaulē īstenoto oglekļa uztveršanas projektu jauda ir 51 miljons tonnu gadā, kas ir nedaudz vairāk par 0,1% no ikgadējām pasaules emisijām. Vēl problemātiskāks ir fakts, ka pēc daudzu gadu desmitu ilgiem pētījumiem šī tehnoloģija joprojām nedarbojas tā, kā tiek reklamēta.
Lai gan nozare apgalvo, ka oglekļa uztveršana spēj akumulēt 95% emisiju, ASV bāzētais Enerģētikas ekonomikas un finanšu analīzes institūts (Institute for Energy Economics and Financial Analysis, IEEFA) konstatējis, ka reālie rādītāji ir daudz zemāki. Neviena iekārta nav uztvērusi vairāk par 80 procentiem. Dažos gadījumos šis rādītājs ir daudz zemāks. Ar vienā rūpnīcā izmantoto oglekļa sekvestrācijas tehnoloģiju tas ir samazinājies, piemēram, tikai par 10 procentiem.
Cits nesens piemērs ir Shell projekts Quest Albertas provincē, Kanādā. Šis projekts uztver CO₂, kas rodas, ražojot ūdeņradi, ko izmanto naftas pārstrādē no t.s. “smilšu darvas”, kas ir ļoti energoietilpīgs un piesārņojošs process. Par to uzņēmums ir saņēmis vairāk nekā 600 miljonus ASV dolāru.
Rezultāti gan ir neapmierinoši, jo uztverti tikai 68 procenti emisiju. Neraugoties uz to, Greenpeace nesen atklājis, ka naftas un gāzes gigants ar šo projektu ir nopelnījis papildu 130 miljonus eiro, pateicoties oglekļa kredītu līgumam ar Albertas provinces valdību.
OCI apgalvo, ka subsīdijas “paildzinās fosilā kurināmā ieguvi un palielinās nozares peļņu” un turpmākajos gados “novirzīs pētniecību un ieguldījumus” no pārbaudītām alternatīvām, piemēram, baterijām, vēja un saules enerģijas. Lielākās naftas kompānijas, piemēram, Shell un Exxon, apgalvo, ka CCS attīstībai ir vajadzīgi lielāki ieguldījumi, valdības, šķiet, ir ieklausījušās šajā paziņojumā.
OCI izseko no 114 miljardiem līdz 237 miljardiem ASV dolāru pieejamo publisko fondu līdzekļu izmantošanu. Par šo apjomu ir ticis ziņots kopš 2020. gada. To lielākā daļa nāk no ASV, Kanādas un Eiropas valstīm.
“Mums ir vajadzīga reāla rīcība klimata jomā, ne fosilā kurināmā glābšana,” sociālajos plašsaziņas līdzekļos paziņoja OCI.