ES Padome pieņem vispārēju pieeju attiecībā uz emisiju samazināšanu un tās sociālo ietekmi – Fit for 55
ES Padome pieņēma vispārēju pieeju svarīgiem tiesību aktu priekšlikumiem, kas iekļauti tiesību aktu kopumā “Fit for 55”. Pakete, ko Eiropas Komisija iesniedza 2021. gada 14. jūlijā, ļaus Eiropas Savienībai līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni, un 2050. gadā panākt klimatneitralitāti.
Par enerģijas pāreju atbildīgā Francijas ministre Agnese Panjē-Runašere (Agnès Pannier-Runacher) informēja, ka:
“Prezidentvalsts Francijas vadībā panāktā vienošanās starp dalībvalstīm par tiesību aktu kopumu “Fit for 55” ir būtisks solis, lai sasniegtu mūsu mērķus klimata jomā galvenajās ekonomikas nozarēs. Lai īstenotu pāreju uz ekoloģiju un enerģētiku, būs vajadzīgs visu nozaru un visu dalībvalstu taisnīgs un iekļaujošs ieguldījums. Padome tagad ir gatava sarunām ar Eiropas Parlamentu par paketes noslēgšanu, tādējādi vairāk nekā jebkad agrāk izvirzot Eiropas Savienību priekšgalā cīņā pret klimata pārmaiņām.”
Francijas enerģijas pārejas ministre arī norādīja:
“Dalībvalstis pieņēma kopēju nostāju par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ES ETS), emisiju sadali starp dalībvalstīm nozarēs, kas neietilpst ETS (ESR), zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) radītajām emisijām un piesaisti, sociālā klimata fonda (SCF) izveidi un jauniem CO2 emisiju efektivitātes standartiem vieglajiem automobiļiem un mikroautobusiem. Šīs vienošanās paver ceļu sarunām ar Eiropas Parlamentu.”
ES emisiju tirdzniecības sistēma:
ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) ir oglekļa tirgus, kas balstās uz emisiju kvotu ierobežošanas un tirdzniecības sistēmu energoietilpīgām nozarēm un elektroenerģijas ražošanas nozarei.
Padome vienojās saglabāt vispārējo mērķi līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 61% nozarēs, uz kurām attiecas ES ETS, kā ierosināja Komisija.
Padome arī vienojās par vienreizēju kopējā emisiju maksimālā apjoma samazinājumu par 117 miljoniem kvotu (“pārdalīšana”) un par maksimālā apjoma gada samazinājuma likmes palielināšanu par 4,2% gadā (“lineārais samazinājuma koeficients”).
Padome apstiprināja priekšlikumu stiprināt tirgus stabilitātes rezervi (MSR), pagarinot pēc 2023. gada palielināto ikgadējo kvotu uzņemšanas likmi (24%) un nosakot 400 miljonu kvotu slieksni, kuru pārsniedzot, rezervē iekļautās kvotas vairs nav derīgas.
Padome vienojās, ka mehānisma, kas aktivizē MSR kvotu atbrīvošanu tirgū pārmērīga cenu pieauguma gadījumā, iedarbināšana būs automātiska un reaģētspējīgāka.
Attiecībā uz nozarēm, uz kurām attiecas oglekļa emisiju robežkontroles mehānisms (CBAM), Padome apstiprināja priekšlikumu pakāpeniski, desmit gadu laikā no 2026. līdz 2035. gadam, izbeigt bezmaksas kvotu piešķiršanu nozarēm, uz kurām attiecas CBAM. Tomēr Padome piekrita lēnākam samazinājumam šā desmit gadu perioda sākumā un paātrinātam samazinājuma tempam šā desmit gadu perioda beigās. Atbalstu šo nozaru dekarbonizācijai varēs saņemt no Inovāciju fonda. Padome arī lūdza Komisiju uzraudzīt CBAM ietekmi, tostarp uz oglekļa emisiju pārvirzi eksportā, un izvērtēt, vai ir vajadzīgi papildu pasākumi.
Attiecībā uz Modernizācijas fondu Padome saglabāja tā apjoma palielināšanu, izsolot papildu 2,5% no maksimālā apjoma, prioritāro ieguldījumu daļas palielināšanu līdz 80% un jaunu atbilstīgo nozaru pievienošanu, kā ierosinājusi Komisija. Padome nolēma paplašināt to dalībvalstu sarakstu, kuras gūst labumu no Modernizācijas fonda. Dabasgāzes projekti principā nebūs tiesīgi saņemt fonda līdzekļus. Tomēr Padome ieviesa pārejas pasākumus, kas ļauj fonda saņēmējiem ar zināmiem nosacījumiem turpināt finansēt dabasgāzes projektus.
Padome arī pastiprināja dažus Inovācijas fonda noteikumus, jo īpaši attiecībā uz spēju, kuras mērķis ir padarīt dalību projektos efektīvāku un ģeogrāfiski līdzsvarotāku, vienlaikus saglabājot izcilības principu projektu sadalē. Padome nolēma īpašu uzmanību pievērst jūrniecības nozares dekarbonizācijai saskaņā ar Inovāciju fondu.
Padome uzlaboja abu fondu pārvaldību un pārredzamību
Lai veicinātu šīs nozares dekarbonizāciju, ar zināmiem nosacījumiem var piešķirt papildu pagaidu bezmaksas piešķīrumu centralizētās siltumapgādes nozarei dažās dalībvalstīs, ievērojot zināmus nosacījumus.
Padome vienojās ES ETS darbības jomā iekļaut jūras kuģniecības emisijas. Vispārējā pieejā ir akceptēts Komisijas priekšlikums par pakāpenisku pienākuma ieviešanu kuģniecības uzņēmumiem nodot kvotas. Tā kā dalībvalstis, kas ir ļoti atkarīgas no jūras transporta, protams, tiks ietekmētas visvairāk, Padome vienojās šīm dalībvalstīm pārdalīt 3,5% no izsolīto kvotu maksimālā apjoma. Turklāt vispārējā pieejā ir ņemtas vērā ģeogrāfiskās īpatnības un ierosināti pārejas pasākumi attiecībā uz mazām salām, ziemas navigāciju un reisiem, kas saistīti ar sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām, kā arī pastiprināti pasākumi oglekļa emisiju pārvirzes riska novēršanai jūrniecības nozarē.
Vispārējā pieejā ar CO2 nesaistītās emisijas MRV regulā iekļautas no 2024. gada un ieviesta pārskatīšanas klauzula to turpmākai iekļaušanai ES ETS.
Padome vienojās izveidot jaunu, atsevišķu emisiju tirdzniecības sistēmu ēku un autotransporta nozarēm. Jaunā sistēma attieksies uz izplatītājiem, kas piegādā degvielu patēriņam ēku un autotransporta nozarē. Tomēr, salīdzinot ar Komisijas priekšlikumu, kvotu izsolīšanas un nodošanas pienākumu sākums tiks atlikts par vienu gadu (kvotu izsolīšana notiks no 2027. gada, bet nodošana – no 2028. gada). Emisiju samazināšanas trajektorija un lineārais samazinājuma koeficients, kas noteikts 5,15 no 2024. gada un 5,43 no 2028. gada, paliks tāds pats kā Komisijas priekšlikumā. Padome saglabāja priekšlikumu pirmajā sistēmas darbības uzsākšanas gadā izsolīt papildu 30% no izsolāmā apjoma, lai sistēma darbotos vienmērīgi (“frontloading”).
Padome ieviesa izvēles iespēju attiecībā uz visiem fosilajiem kurināmajiem. Tā ieviesa vienkāršotas uzraudzības ziņošanas un pārbaudes prasības mazajiem kurināmā piegādātājiem.
Padome pievienoja dalībvalstīm pagaidu iespēju atbrīvot piegādātājus no kvotu nodošanas līdz 2030. gada decembrim, ja tiem valsts līmenī piemēro oglekļa nodokli, kura līmenis ir līdzvērtīgs vai augstāks par ETS kvotu izsoles cenu ēku un transporta nozarē.
Padome vienojās pakāpeniski līdz 2027. gadam atcelt bezmaksas emisijas kvotas aviācijas nozarei un saskaņot priekšlikumu ar globālo Starptautiskās aviācijas oglekļa emisiju kompensēšanas un samazināšanas sistēmu (CORSIA). ES ETS attieksies uz Eiropas iekšējiem lidojumiem (tostarp Apvienotajā Karalistē un Šveicē), savukārt CORSIA attieksies uz ES operatoriem lidojumiem ārpus Eiropas uz trešām valstīm, kas piedalās CORSIA, un no tām. Padome vienojās rezervēt 20 miljonus pakāpeniski izņemto bezmaksas kvotu, lai kompensētu papildu izmaksas, kas saistītas ar ilgtspējīgas aviācijas degvielas (SAF) izmantošanu. Turklāt Padomes nolīgumā ir ņemti vērā konkrēti ģeogrāfiskie apstākļi un šajā sakarā ierosinātas ierobežotas pārejas posma atkāpes.
Sociālais klimata fonds
Padome vienojās izveidot Sociālo klimata fondu, lai atbalstītu neaizsargātas mājsaimniecības, mikrouzņēmumus un transporta lietotājus, lai atbalstītu emisiju tirdzniecības sistēmas izveidi ēku un autotransporta nozarēs.
Katra dalībvalsts iesniegs Komisijai “sociālā klimata plānu”, kurā būs ietverts pasākumu un ieguldījumu kopums, lai risinātu oglekļa cenu noteikšanas ietekmi uz neaizsargātiem iedzīvotājiem. Fonds sniegs finansiālu atbalstu dalībvalstīm, lai finansētu to plānos noteiktos pasākumus un ieguldījumus, lai palielinātu ēku energoefektivitāti, ēku renovāciju, apkures un gaisa kondicionēšanas dekarbonizāciju ēkās un bezemisiju un zema emisiju līmeņa mobilitātes un transporta ieviešanu, tostarp pasākumus, kas nodrošina tiešu ienākumu atbalstu pagaidu un ierobežotā veidā.
Padome vienojās, ka fonds būs daļa no ES budžeta un tiks finansēts no ārējiem piešķirtajiem ieņēmumiem, nepārsniedzot maksimālo summu 59 miljardu eiro apmērā. Šāda budžeta struktūra ļautu fondam izmantot virkni garantiju, kas saistītas ar Eiropas budžetu, neatjaunojot ES daudzgadu finanšu shēmu.
Fonds tiktu izveidots laikposmam no 2027. līdz 2032. gadam, lai tas sakristu ar ETS stāšanos spēkā ēku un autotransporta nozarēs, ar atpakaļejošu izdevumu atbilstību no 2026. gada 1. janvāra.
Padome nolēma piemērot maksimālo robežu 35% apmērā no aplēstajām kopējām sociālo klimata plānu izmaksām attiecībā uz iespēju dalībvalstīm piedāvāt pagaidu tiešu ienākumu atbalstu.
Padome arī vienojās, ka no fonda labumu gūs visas dalībvalstis, un saglabāja Komisijas ierosināto piešķiršanas metodi. Padome nolēma nepaturēt Komisijas priekšlikumā paredzēto valsts ieguldījumu (līdzfinansējumu). Attiecībā uz fonda pārvaldības metodi Padome izvēlējās tiešu darbības rezultātu pārvaldību apvienojumā ar dalītas pārvaldības elementiem. Tādēļ tā nolēma piedāvāt dalībvalstīm iespēju saņemt tehnisku palīdzību plāna pasākumu īstenošanai.
Kopīgu centienu regula
Padome vienojās par ES līmeņa mērķi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40% salīdzinājumā ar 2005. gadu nozarēs, uz kurām neattiecas ETS, proti, iekšzemes jūras transportā, lauksaimniecībā, atkritumu apsaimniekošanā un mazajās rūpniecības nozarēs. Ēku un autotransporta nozares tiks iekļautas gan jaunajā īpašajā ETS, gan regulā par kopīgiem centieniem.
Šīs nozares kopā pašlaik rada aptuveni 60% no ES siltumnīcefekta gāzu emisijām.
Padome piekrita saglabāt Komisijas ierosinātos paaugstinātos valsts mērķus, kas noteikti katrai dalībvalstij. Tā pievienoja atsauci uz to, ka regulas mērķu sasniegšanai ir nepieciešama visu dalībvalstu centienu konverģence laika gaitā, vienlaikus ņemot vērā īpašos valstu apstākļus. Padome vienojās, ka lineārās emisiju trajektorijas katrai dalībvalstij 2025. gadā tiks koriģētas tikai tad, ja tā rezultātā attiecīgajai dalībvalstij tiks noteikti augstāki gada limiti, lai nodrošinātu paredzamību un ņemtu vērā neparedzētu notikumu, piemēram, COVID-19 pandēmijas, ietekmi uz emisijām.
Konkrēti, ar vispārējo pieeju gada emisiju kvotu apjoms, ko var pārskaitīt starp dalībvalstīm, tiek palielināts līdz 10% attiecībā uz 2021.-2025. gadu un 20% attiecībā uz 2026.-2030. gadu. Teksts arī padara šo apmaiņu pārredzamāku, jo īpaši ar pastiprinātiem ziņošanas pienākumiem. Tas atvieglo ETS elastīguma izmantošanu, kas ļauj deviņām dalībvalstīm vieglāk izmantot ierobežotu ETS kvotu daudzumu, lai no 2021. līdz 2030. gadam kompensētu emisijas nozarēs, kurās tiek dalītas piepūles. Tas arī padara elastīgāku Komisijas ierosinātās papildu rezerves izmantošanas kārtību. Turklāt tajā saglabāts priekšlikums sadalīt elastīgumu, kas saistīts ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF), divos periodos.
Zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība
Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) nozare aptver augsnes, koku, augu, biomasas un koksnes izmantošanu. LULUCF sektorā radītās emisijas un absorbcija tiek ņemtas vērā ES vispārējā 2030. gada mērķrādītājā.
Padome apstiprināja, ka kopējais mērķis ir 310 Mt CO2 ekvivalenta neto piesaistes LULUCF nozarē 2030. gadā ES līmenī. Tas ir par aptuveni 15% lielāks piesaistes apjoms nekā pašlaik. Pašreizējie noteikumi, saskaņā ar kuriem emisijas nepārsniedz piesaisti (“bezdebetēšanas noteikums”), tiks piemēroti līdz 2025. gadam. Laikposmā no 2026. līdz 2030. gadam katrai dalībvalstij būs saistošs valsts mērķis 2030. gadam. Turklāt Padome katrai dalībvalstij noteica saistības panākt siltumnīcefekta gāzu neto emisiju un piesaistes summu visam laikposmam no 2026. līdz 2030. gadam (“2026-2030. gada budžets”). Budžeta pamatā būs indikatīvo ikgadējo vērtību trajektorija. Padome nolēma saglabāt Komisijas ierosināto mērķu sadalījumu starp dalībvalstīm.
Padome apņēmās palielināt elastīgumu, lai atbalstītu dalībvalstis, kurām ir grūtības sasniegt savus mērķus no tām neatkarīgu faktoru dēļ, kas ietekmē LULUCF nozari, ar nosacījumu, ka Savienība kopumā sasniegs savu 2030. gada mērķi.
Jo īpaši Padome ieviesa papildu elastīgumu saistībā ar klimata pārmaiņu ietekmi un organisko augsni, pamatojoties uz objektīviem un izmērāmiem kritērijiem un rādītājiem. Lai varētu izmantot šo elastīgumu, attiecīgajām dalībvalstīm būs jāiesniedz Komisijai pierādījumi, ievērojot precīzi noteiktu metodiku. Turklāt Padome nolēma saglabāt iespēju 2026-2030. gadā no LULUCF kontiem izslēgt dabisko traucējumu radītās emisijas ar nosacījumu, ka netiek izmantota kompensācija par dabiskajiem traucējumiem saskaņā ar elastīguma principiem.
Padome apstiprināja, ka tiek atcelta iespēja starp diviem atbilstības periodiem (2021-2025 un 2026-2030) uzkrāt LULUCF kredītus.
Padome apstiprināja, ka Komisija sešu mēnešu laikā pēc pirmās globālās inventarizācijas saskaņā ar Parīzes nolīgumu (kas tiks veikta 2023. gadā) iesniegs ziņojumu par to, kā regulas darbības jomā iekļaut lauksaimniecības radītās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav CO2, un kā noteikt zemes izmantošanas nozares mērķus pēc 2030. gada.
CO2 emisiju standarti vieglajiem automobiļiem un mikroautobusiem
Padome bija vienisprātis līdz 2030. gadam paaugstināt CO2 emisiju samazināšanas mērķus jauniem vieglajiem automobiļiem un jauniem mikroautobusiem – līdz 55% vieglajiem automobiļiem un līdz 50% mikroautobusiem. Padome arī vienojās līdz 2035. gadam ieviest CO2 emisiju samazināšanas mērķi 100% apmērā jauniem vieglajiem automobiļiem un mikroautobusiem.
Iespēja autovadītājiem uzlādēt savus transportlīdzekļus visās dalībvalstīs tiks nodrošināta, attiecīgi pārskatot alternatīvo degvielu infrastruktūras (AFIR) izvēršanu.
Komisija 2026. gadā izvērtēs progresu, kas panākts, lai sasniegtu 100% emisiju samazināšanas mērķus, un nepieciešamību pārskatīt šos mērķus, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, tostarp attiecībā uz plug-in hibrīdtehnoloģijām, un to, cik svarīga ir dzīvotspējīga un sociāli taisnīga pāreja uz nulles emisiju līmeni.
Padome piekrita no 2030. gada izbeigt regulatīvo veicināšanas mehānismu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļiem (ZLEV).