Protams, labāka izglītība dabaszinātnēs noteikti kaut kādā mērā palīdz. Tieši tāpat noderīga ir prasme orientēties mūsdienu sarežģītajā mediju un sociālo tīklu pasaulē. Bet zinātne ir sarežģīta un neviens no mums dažu stundu vai pat dienu laikā nevar kļūt par epidemiologu, virusologu, klimata zinātnieku vai sociālo psihologu, tāpēc agrāk vai vēlāk mums nākas paļauties uz to, ko saka attiecīgo jomu eksperti. Bet piesārņotā epistēmiskā vidē ekspertu atpazīšana ir apgrūtināta. Filozofi un kritiskās domāšanas entuziasti parasti norāda, ka cilvēkiem jāapgūst kritiskās domāšanas prasmes – spēja atpazīt kļūdainus argumentus. Protams, kaut kādā mērā tās noteikti nāk par labu, tomēr pētījumi rāda, ka šādas izglītības efekts ir neliels un īslaicīgs.
Jaunākie raksti
Aptauja
Pēdējās nedēļās gan Saeimā, gan Ministru kabinetā atkal izskanējusi tēze: “Tā jārīkojas, citādi būs soda sankcijas, pārkāpuma procedūra utt.” Bieži vien šāds pseidoarguments pilnībā izslēdz saprātīgus strīdus, diskusijas vai alternatīvas, piespiežot atbildīgos lemt pavirši un ne vienmēr Latvijas interesēs. Kāpēc tā?
Nostiprinās vecie paradumi - kaut kur zina labāk, paļausimies
Nav pietiekamas jaudas vai slinkums aizstāvēt citu viedokli
Ir radīta kabineta ļaužu paaudze, kas raduši pieņemt, ne iedziļināties
Tā ir nopietna Latvijas problēma, kurai nemeklē risinājumu. Gan jau kaut kā...