Protams, labāka izglītība dabaszinātnēs noteikti kaut kādā mērā palīdz. Tieši tāpat noderīga ir prasme orientēties mūsdienu sarežģītajā mediju un sociālo tīklu pasaulē. Bet zinātne ir sarežģīta un neviens no mums dažu stundu vai pat dienu laikā nevar kļūt par epidemiologu, virusologu, klimata zinātnieku vai sociālo psihologu, tāpēc agrāk vai vēlāk mums nākas paļauties uz to, ko saka attiecīgo jomu eksperti. Bet piesārņotā epistēmiskā vidē ekspertu atpazīšana ir apgrūtināta. Filozofi un kritiskās domāšanas entuziasti parasti norāda, ka cilvēkiem jāapgūst kritiskās domāšanas prasmes – spēja atpazīt kļūdainus argumentus. Protams, kaut kādā mērā tās noteikti nāk par labu, tomēr pētījumi rāda, ka šādas izglītības efekts ir neliels un īslaicīgs.
Jaunākie raksti
Aptauja
Runājot par pēdējo dienu notikumiem saistībā ar Valsts budžetu, Rail Baltica, Air Baltic, reģionālajiem vilcieniem (kurus varētu arī nepirkt), nevilšus tiek aktualizēts jautājums par sliktu, nesaprotamu komunikāciju ar sabiedrību. Vai problēma ir tikai greizā saziņā?
Veco dīzeļvilcienu nomaiņu gaida jau dažus desmitus gadu, te pat spožākie runātāji nelīdzēs...
Daļa sabiedrības jūtas jo krietni piekrāpta, nenoliedzami - paskaidrot jāmāk...
Ne Covid, ne karš, ne atgriezusies taupība publiskā sektora vājo prasmi paskaidrot nav uzlabojuši
Šķiet, par skaidrošanu satraucas vien daži, pārējos interesē partiju strīdi, jo vēlēšanas atkal tuvojas
Problēma ir nespējā paskaidrot, jo skaidrotāji bieži vien nav zinātāji
Es nezināju, ka viņš ir tāds muļķis!
Ivars Neiders, satori.lv | 21.02.2022