Protams, labāka izglītība dabaszinātnēs noteikti kaut kādā mērā palīdz. Tieši tāpat noderīga ir prasme orientēties mūsdienu sarežģītajā mediju un sociālo tīklu pasaulē. Bet zinātne ir sarežģīta un neviens no mums dažu stundu vai pat dienu laikā nevar kļūt par epidemiologu, virusologu, klimata zinātnieku vai sociālo psihologu, tāpēc agrāk vai vēlāk mums nākas paļauties uz to, ko saka attiecīgo jomu eksperti. Bet piesārņotā epistēmiskā vidē ekspertu atpazīšana ir apgrūtināta. Filozofi un kritiskās domāšanas entuziasti parasti norāda, ka cilvēkiem jāapgūst kritiskās domāšanas prasmes – spēja atpazīt kļūdainus argumentus. Protams, kaut kādā mērā tās noteikti nāk par labu, tomēr pētījumi rāda, ka šādas izglītības efekts ir neliels un īslaicīgs.
Jaunākie raksti
Aptauja
Satraukums par robiem mūsu skolēnu prasmēs un zināšanās laiku pa laikam izskan jo plaši. Diemžēl, tikai tad, ja to secinājis kāds ārpus Latvijas. Kāpēc tā?
Ir politiskā doma rosīties, ieguldīt, solīt, bet nedomāt paar rezultātu
Ja pašam zināšanu maz, nemaz nezini, ka un ko nezini...
Gudra sabiedrība ne vienmēr ir vēlama un tīkama
Ap izglītību virmo daudz interešu. "Labs rezultāts" to starpā minēts reti
