Vai Eiropā gaidāma "enerģētiskā ziema"?

Xavier Vives, Project Syndicate | 15.10.2021

Lai nodrošinātu Eiropas vajadzības pēc dabasgāzes, tā jāimportē, turklāt, jāimportē lielākā daļa nepieciešamā. Savukārt, lai nodrošinātu drošas un garantētas piegādes, tīk vai netīk, bet Eiropai jāpakļaujas piegādātājvalstu, piemēram, Krievijas un Alžīrijas, žēlastībai un kaprīzēm. Abas pieminētās valstis labprāt mēdz izmantot savus gāzes resursus ļoti savtīgos ģeopolitiskos nolūkos (vēršoties attiecīgi pret Ukrainu un Maroku). Krievija Eiropai piegādā 1/3 nepieciešamās dabasgāzes, aktīvi uzstājot uz Nord Stream 2 iedarbināšanu (jāatceras, ka šis gāzes vads apiet Ukrainu). Situāciju vēl sliktāku padara fakts, ka Vācija un Spānija atsevišķi no ES mēģina vienoties ar piegādātājiem tiešās sarunās. Šo apstākli gana veikli izmanto Krievija, parādot, ka lieliski var ietekmēt gāzes cenu, samazinot vai aizturot piegādes. 

Konflikts starp klimata prioritātēm un lētu, drošu enerģiju pieaug. Piemēram, valsts ar lieliem akmeņogļu krājumiem tos allaž ir gatava izmantot, lai nodrošinātu enerģijas plūsmu. Piemērs šai ziņā ir Vācija, kur ar akmeņoglēm darbināmās elektrostacijas saražo ap 30% nepieciešamā, pateicoties valdības lēmumam pārtraukt izmantot atomenerģiju (pēc avārijas Fukušimas AES 2011. gadā). 

Gāzes un elektrības cenu "viļņošanās" rada skaidrību vienā: pāreja uz zaļāku enerģiju nebūs nedz viegls, nedz līdzens process. Problēmu būs ļoti daudz, to iespējamais apjoms nav paredzams. Nopietnākā problēma varētu būt enerģijas piegāžu nepārtrauktība. Lai mazinātu cenu nestabilitāti, atjaunojamai enerģijai nepieciešamas tehnoloģijas, kas aizpildītu iespējamo "tukšumu" laikā, kad vēja un saules intensitāte ir zema. Ierasti šo funkciju ir "veikusi" dabasgāze, kālab patlaban ir vērojams enerģijas cenu pieaugums. Šāda situācija varētu saglabāties līdz laikam, kad varētu sākt strādāt efektīvas un mūsdienīgas enerģijas glabāšanas iekārtas. 

Vai Eiropā gaidāma "enerģētiskā ziema"?   Dalīties Facebook

Pievienot komentāru