Mežiem ir ļoti būtiska nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības samazināšanos, tie ir ļoti svarīgi gan lauku apvidu, gan bioekonomikas uzplaukumam. Eiropas mežus, diemžēl, ietekmē dažādi faktori, tostarp, klimata pārmaiņas un cilvēku neilgtspējīga darbība.
Labāka mežu uzraudzība ļaus veikt konkrētus pasākumus, lai mežus padarītu izturīgākus pret apdraudējumiem, ko rada kaitēkļi, sausums un mežu ugunsgrēki, kurus “spēcina” klimata pārmaiņas, tā arī ļaus ieviest jaunus uzņēmējdarbības modeļus, piemēram, oglekļa apsaimniekošanu (oglekļa apsaimniekošana ir veiksmīga, ja oglekļa ieguvumi, ko rada uzlabota zemes apsaimniekošana un/vai saglabāšanas prakse, pārsniedz zudumus), un palīdzēs nodrošināt atbilstību pieņemtajiem ES tiesību aktiem. Visbeidzot, labāka uzraudzība palīdzēs stiprināt mežu spēju “pildīt” to daudzveidīgās vides un sociālekonomiskās funkcijas, tostarp, mežu kā dabisko oglekļa piesaistītāju nozīmi.
Precīzāki dati, lielāka noturība, jaunas ekonomiskās iespējas
Monitoringa sistēma ļaus savlaicīgi vākt un apmainīties ar aktuālajiem un salīdzināmiem datiem, kas iegūti, izmantojot un kombinējot zemes novērošanas tehnoloģijas un uz zemes veiktos mērījums. Pamatojoties uz pašreizējiem valstu centieniem, sistēma nodrošinās precīzākus un skaidrākus datus un zināšanas lēmumu pieņemšanai un politikas īstenošanai, tostarp, aktuālāku informāciju par dabas radītajiem traucējumiem un problēmsituācijām mežos visās dalībvalstīs.
Pašlaik pieejamā informācija par mežu stāvokli un meža resursu un pakalpojumu izmantošanu ir izkliedēta un nepilnīga, dati par mežiem Eiropas Savienībā bieži vien ir novecojuši un iegūti, izmantojot atšķirīgas definīcijas un metodes, kā rezultātā pastāv ievērojamas informācijas nepilnības. Visaptveroša uzraudzības sistēma šīs atšķirības novērsīs.
Vienota sistēma palīdzēs izveidot integrētu mežu pārvaldību, nodrošinot sadarbību starp dalībvalstīm un mudinot tās izstrādāt ilgtermiņa plānus, ņemot vērā visas attiecīgās politikas dimensijas un mežu daudzfunkcionalitāti. Ar šo priekšlikumu netiek ieviestas jaunas, tiešas administratīvas prasības uzņēmumiem, meža īpašniekiem un meža īpašniekiem.
Sistēma sniegs ekonomisku labumu, jo tā palīdzēs meža apsaimniekotājiem pārdot ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, oglekļa dioksīda sekvestrāciju, saskaņā ar ES oglekļa dioksīda piesaistes sertifikācijas sistēmu. Pamatojoties uz ticamākiem un pieejamākiem datiem, meža apsaimniekotāji un īpašnieki varēs attīstīt jaunas uzņēmējdarbības iespējas, kas nodrošinās papildu ienākumus un vienlaikus paplašinās oglekļa apsaimniekošanu un veicinās klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām. Jaunais tiesību akts arī veicinās jaunu tirgu digitālo monitoringa pakalpojumu sniedzējiem, tostarp daudziem inovatīviem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem
Priekšlikums atbalstīs citu svarīgu tiesību aktu, piemēram, LULUCF regulas, Biotopu un Putnu direktīvas, Atmežošanas regulas, kā arī Oglekļa dioksīda piesaistes sertifikācijas un Dabas atjaunošanas likuma īstenošanu, tiklīdz tos apceptēs likumdevēji.
Saistībā ar Eiropas Savienības mežsaimniecības stratēģiju Eiropas Komisija pieņēma priekšlikumu par ES mežu atjauninātu pārvaldību; tā mērķis ir izveidot jaunu, iekļaujošu un starpdisciplināru ekspertu grupu no dalībvalstīm, kuras kompetencē būtu visi mežsaimniecības un ar mežu saistītie jautājumi un kura atspoguļotu visus ES mežsaimniecības stratēģijas vides, sociālos un ekonomiskos mērķus.
Mežu pieaugošās noslodzes pārvaldība
Priekšlikums ir izstrādāts, ņemot vērā pieaugošo spiedienu uz mežiem. Komisija ir publicējusi ziņojumu par mežu ugunsgrēkiem Eiropā, Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā 2022. gadā, kurā norādīts, ka pērn ES izdeguši teju 900 000 hektāri, platība, kas pielīdzināma Korsikas teritorijai.
Jau trešo gadu pēc kārtas nepieredzēti mežu ugunsgrēki ES radījuši lielus zaudējumus gan videi, gan ekonomikai, kā arī traģiskus cilvēku upurus. Lai gan lielāko daļu ugunsgrēku (96%) izraisījusi cilvēka darbība, tos saasina klimata pārmaiņu izraisītie paaugstinātie ugunsbīstamības apstākļi. Tā ir brīdinoša zīme, ko globālā sasilšana var radīt turpmākajos gados, kad daudzās Eiropas valstīs paaugstinās temperatūra un pastiprinās sausums. Ziņojumā norādīts, ka meža ugunsgrēku biežuma un ietekmes samazināšanā liela nozīme ir profilakses pasākumiem; lai tos nodrošinātu, ļoti svarīgas ir modernas zināšanas.
Turpmākie pasākumi
Eiropas Parlaments un Eiropas Padome šo priekšlikumu izskatīs saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.
Meži kā ieguldījumu fonds
Meži dod nenovērtējamu ieguvumu vides, klimata un sociālekonomiskajā jomā. Tie darbojas kā bioloģiskās daudzveidības centri un dzīvotnes, atbrīvo skābekli un filtrē gaisu, regulē ūdens plūsmu, novērš eroziju un ir neaizstājami, lai pielāgotos klimata pārmaiņām un mazinātu to ietekmi. Tie ir pamats pārejai uz klimatneitrālu Eiropu, aprites bioekonomiku un veselīgu sabiedrību. Saskaņā ar EK pētījumiem paplašinātās meža vērtību ķēdes nodrošina virkni izejvielu, piemēram, kokmateriālus, pārtiku, ārstniecības augus, korķus un sveķus, pašlaik visā Eiropas Savienībā nodrošinot 4,5 miljonus darbavietu.
Tomēr daudzu ES mežu stāvoklis ir nelabvēlīgs. Tie cieš no bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, tos spēcīgi ietekmē klimata pārmaiņas, kas pastiprina citu destruktīvu procesu ietekmi, piemēram, kaitēkļu savairošanos, piesārņojumu un slimības. Klimata pārmaiņas rada arī nepieredzētus apstākļus, piemēram, ilgstošus sausuma un karstuma periodus, kas turpmākajos gados varētu palielināt mežu ugunsgrēku apjomu un intensitāti ES. Sekas arvien vairāk ietekmē mežu stabilitāti un produktivitāti, vienlaikus pieaugot pieprasījumam pēc meža produktiem un pakalpojumiem.
Dalībvalstu ziņojumi, ko tās iesniegušas saskaņā ar regulu par zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF), liecina, ka vairākos ES reģionos mežu kā dabisko oglekļa piesaistītāju apjoms samazinās. Dažos apgabalos meži ir kļuvuši par CO₂ emisiju avotu.
Eiropas Savienībai ir jāstiprina dabisko ekosistēmu noturība, jāpalielina to spēja palīdzēt mums pielāgoties klimata pārmaiņām un jāsaglabā to ražošanas spēja, lai nodrošinātu ilgstošu un ilgtspējīgu pārtikas un materiālo drošību.
Pašreizējās iniciatīvas un to mērķi ir balstīti risinājumos, ko piedāvā daba, kā mūsu lielākais sabiedrotais cīņā pret klimata pārmaiņām. Tās palīdzēs ES sasniegt klimatneitralitāti, palielinot oglekļa daudzumu, ko absorbē dabiskie piesaistītāji. Tas arī palīdzēs ES izpildīt tās starptautiskās saistības gan saskaņā ar Parīzes nolīgumu, gan Kuņminas un Monreālas bioloģiskās daudzveidības pamatprogrammu.