Saruna ar Andri Nolendorfu, uzņēmēju Kurzemē

Pērnvasar – kā teicāt – ķērāties pie dīķa tīrīšanas un sastapāties ar nopietnu pretdarbību! Kā tā?

Kā zināms, izgājusī vasara bija ļoti sausa, un ūdens dīķī atkāpās. Dīķa seklais gals prasīt “prasījās” pēc iztīrīšanas, tas bija dažādi piesārņots un aizaudzis. Man izdevās no Grobiņas sarunāt ekskavatoru ar garo strēli (18 m) un, netraucējot kaimiņus, organizēju savas dīķa daļas tīrīšanu. Pirms tam runāju ar kaimiņiem un vēlējos vienoties par šādiem darbiem – dīķi nolaistu, iztīrītu un uzpludinātu. Dīķim esam trīs īpašnieki, tātad - izdevumus dalītu uz trim. Kaimiņi izteicās, ka tik lielas un liekas naudas viņiem neesot. Viņiem arī īpaši neinteresēja jelkādi darbi dīķa sakopšanā. Kaimiņiene teica, ka ūdeni vajagot vien siltumnīcai. Otrs kaimiņš arī ar finanšu problēmām. Nu, ko – vasara sausa, dīķis daļēji izžuvis, nolēmu rīkoties! Savā īpašumā izsmelto izgāzu, nolīdzināju, izlasīju stiklus un citas nepiederīgas lietas… 

Man personiski neviens neko neieteica, neteica un nebrīdināja. Toties kaimiņiene, kam dīķa tīrība neinteresēja, bija paziņojusi it daudziem, ka dīķi nolaižot, ka kupicas pazudušas… Tā pati kaimiņiene! Tie ir kurzemnieki!

“Uz izsaukumu (ziņojumu)” atbrauca visi, kas varēja atbraukt. Pirmie – municipālā policija. Neko kriminālu nesaskatīja. Ieradās būvvaldes pārstāvji – “ko es nesaskaņoti nolaižot “meniķi”. Kādu “meniķi”, “meniķis” atrodams tālāk! Ā! Viņiem šķitis, ka tas ir šeit! Nē, šeit ir dīķis!

Būvvalde noteica darbus beigt un neko neturpināt. Nezinu, vai tuvojošamies vēlēšanas (2018. gada vasara), vai kas cits lika viņiem visiem tā rosīties. Man projektu dubļu smelšanai nevajag!

Piebrauca arī Nacionālā mantojuma pārvaldes pārstāvis un runāja par saskaņošanu. Tikai nepateica – ar ko! Ja runājam nopietni, man prātā neienāca, ka man vajag kaut ko ar kādu saskaņot! Ja es vēlētos nozāģēt kokus pie dīķa, to saprotu. Bet, lai savā teritorijā, savā dīķī izsmeltu dūņas, izvāktu samestos atkritumus, man vajag saskaņojumu! 

Izskatās: kad dīķis ir piecūkots, uzraugus tas apmierina un viss “skaitās” labi. Tikko ķeries pie tīrīšanas – iespējamās kontroles ir klāt!

Arnis Jansons no Valsts vides dienesta izteicās, ka “zivtiņām tīrīšanas darbi esot trauma”. Kāda trauma? Dīķa gals bija daļēji izžuvis, es to vēlējos iztīrīt, man klāstī par zivju traumām!

Ielaidu dīķī karpas un līdakas. Arī vēžus. Protams, pēc iztīrīšanas. Gribējās kārtīgu dīķi. Manu darbošanos “aplauza” ātri, runāja par lielām soda naudām. Par ko? 

Par kārtību pie dīķa, runājot, vēl esot stāsts par kļavu…

Jā – pie dīķa joprojām aug kaimiņa kļava, ko otrpus var labi redzēt!

Par manu kļavu runājot, pasen, vēl padomju laikos, koka viens lielais zars atdalījās un iekrita dīķī. Atlikušais zars turējās, bet, laikam ritot, radās un tapa redzamas iespējamās problēmas, proti, zars varēja nolūzt un kādam uzkrist. Atbrauca speciālisti no Slīteres rezervāta, izpētīja, apskatījās, pagrāba praulus no dobuma. Secinājums – jāsauc arborists un koku var izkopt. Pērn lielā vētra tai pašai kļavai nolauza citu gana lielu zaru. Runāju novada domē: kas par lietu – vēl mazliet un pārējā koka daļa arī lūzīs… Man atteica, lai nofotografējot kļavu no trim pusēm un atsūtot bildes. Atļāva, nozāģēju!

Kaimiņam otrai kļavai, ko redzam, radās tā pati problēma. Viņš vērsās pēc atļaujas, gaidīja, gaidīja, rakstīja uz DAP galveno iestādi Siguldā. Atbilde nāca pēc trim mēnešiem: zāģēt nevar! Kaimiņam jāpērk stabs, jāatstutē līkais zars un viss! Zāģēšanas nebūs, to neļaus! Patlaban pie celma ir pieslietas trepes, var redzēt, ka atlikušais zars turas ne pārāk labi – plaisa, kas pavērusies, būs vairāku centimetru platumā… Ja zars pie lielāka vēja lūzīs… Kaimiņam ieteicu prasīt zāģētliedzējiem oficiālu papīru, kur tie apņemas atbildēt, ja, zaram lūstot, kas notiek… Kaimiņam ikdienas rosība un darbi notiek sētā, kas ir turpat līdzās puslauztajai kļavai! Tur ganās pīles un vistas, tur suņi, tur lopus ved ganībās, tur pats kaimiņš un tehnika…

Attieksme ir dīvaina. Saprotami, ja ir koks – tad ir koks! Bet te…