Filmā “Pie bagātās kundzes” Zigrīdas Stungures krāšņi tēlotā Kalnkājas kundze, sajuzdama varas piederību, izvēlējās sev kalponi… (Viena no strādātgribētājām Veltas Līnes atveidojumā gan Kundzei piedraudēja ar koferīti, ja turpinās ņirgāties par cilvēkiem. Bet…) Līdzīgi kā Kalnkājas kundze kalpones izvēlē, pa Latvijas mežiem un laukiem klīst meklētāji, domājot: ko vēl kādā viņiem nepiederošā īpašumā varētu atrast un kā īpašnieku iepazīstināt ar sistēmas neprofesionalitāti.
Ko vēl aizliegt – ir jautājums! Ko ierobežot? Kas vēl (cik daudz koksnes) varētu sapūt? Ko vēl varētu nekopt un padarīt par biezokni vai brikšņiem?
Pirms gadiem 15 intervijā Latvijas TV toreizējā Valsts Kontroliere Ingūna Sudraba bilda, ka Latvijas likumi (drīzāk – šo likumu autori) pieļauj valsts līdzekļu nelietderīgu un neefektīvu tērēšanu. 2019. gadā ir moderni un smalki runāt par klimata pārmaiņām un censties maksimāli ieguldīt šo pārmaiņu “bremzēs”. Nieks par sīko Ķīnu un nelielo Indiju! Kas ir mazītiņā Krievija un nieka Kongo vai Madagaskara? Mēs! Mēs būsim kilometru priekšā pārmaiņu ratiem! Mēs!
No Vitas Matīsas intervijas Latvijas Radio 1 programmā "Krustpunktā " 2019. gada 3. jūnijā
“…
...viņš (prezidents Donalds Tramps) ir iedēstījis tādu priekšstatu Amerikā, kas 50., 60. un 70. gados nebija. Ka - melošana – tas ir OK. Melot – tā nav nekāda problēma! Ja tas tev palīdz tikt uz priekšu dzīvē, tad melošana... Ar to viss kārtībā! Un tagad Amerikas tautā ir izveidojies priekšstats – ”nu, ja prezidents var šitā, kādēļ gan es nevaru"?
...”
Satversme runā par taisnīgumu. Īpašnieks vēlas sakopt mežu. Kalnkājas kundze valsts iestādē viņam saka: “Liegts! Kopsi – būsi zaglis! Lai brūk un pūst, tas tavā labā! Tu esi īstais sargs! Nedari, bet sargā!”
Kalnkājas kundze, protams, sasaucot lieciniekus, meža īpašniekam pamet grašus… Nav gana? “Naudas ir, cik ir!”
Tai pašā laikā…
"Dabas aizstāvji, kas cīnās teju pret katra koka nociršanu, iecerējuši šogad un nākamgad nocirst vairāk nekā 300 hektārus lielu mežu dabas liegumā — nacionālajā parkā. Paradoksāli, ka iejaukšanās dabas procesos paredzēta, lai it kā saglabātu dabisku vidi.
Dabas aizsardzības pārvalde paziņojusi par plāniem šogad Ķemeru Nacionālajā parkā Zaļā purva teritorijā izcirst 236 hektārus koku. Kopumā plānots izcirst 333 hektārus, darbus pabeidzot nākamgad. Tas tiek darīts, lai veicinātu ātrāku purva atjaunošanos. Nav gan saprotams, kādēļ tik nopietni jāiejaucas dabas procesos, lai it kā saglabātu dabisko vidi.
Zaļā purva teritorija atrodas Engures novada Smārdes pagastā, un pagājušā gadsimta vidū šeit tika iegūta kūdra. Purva rietumu daļa tika nosusināta, ierīkojot susinātājgrāvju un savācējgrāvju sistēmu un izrokot un padziļinot Smirdgrāvi (Sēra grāvi), kas purva ūdeņus novadīja Slocenē. Pagājušā gadsimta sešdesmitajos gados kūdras izstrādi un līdz ar to arī ūdens atsūknēšanu apturēja, jo tā sāka apdraudēt sērūdeņraža minerālūdeņu veidošanos. Tomēr līdz pat mūsdienām nosusināšanas sistēmas turpināja ietekmēt purva ūdens režīmu. Purvs palēnām sāka aizaugt ar mežu, un no tā izzuda raksturīgās purva sugas. Ienākumi no purva izciršanas tiks ieguldīti degradēto mitrāju turpmākā atjaunošanā, kā arī jaunas tūrisma infrastruktūras attīstīšanā Ķemeru Nacionālajā parkā.
Darbi veikti «Life+» projektā «Ķemeru Nacionālā parka hidroloģiskā režīma atjaunošana». Projektu finansē Eiropas Komisija un Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija."
Komentāri