Vai zinājāt, ka kūdra var būt 50, 100, 500 un pat 1000 gadu veca? Jo dziļāks augsnes slānis, jo senāka kūdra. Jo vairāk kūdra sadalījusies un viendabīgāka kļuvusi, jo vērtīgāka, bet tam ne vienmēr ir sakars ar vecumu. Latvijā arī virsējos slāņos var būt augstvērtīga kūdra. Pamazām sadaloties, kūdra kļūst par brūnoglēm un leonardītu, kas jau līdzinās naftas produktam. Izrādās, zemes dziļākajos slāņos kūdra spēj kļūt par naftu. 

Ar nožēlu jāprecizē, ka Latvijas klimatiskie apstākļi tam neļauj notikt, jo šeit kūdra nav pietiekami iekapsulēta zemes dzīlēs, tāpēc pagaidām mums kā kūdras lielvalstij nav izredžu kļūt par naftas lielvalsti un visiem peldēties reibinošā naudas jūrā…

Katrā valstī kūdra ir citāda. Piemēram, Lielbritānijā un Īrijā tā vairāk līdzinās brūnoglēm un gadsimtiem ilgi tikusi izmantota kā kurināmais. Savukārt Latvijas kūdra ir ļoti auglīga un tiek izmantota dārzkopībā un lauksaimniecībā. Katrs augs, ko pērkam stādaudzētavā vai tirgū, tup laimīgs savā kūdras podiņā. 

Kūdra ir izcils mēslojums, taču tīrā un sausā veidā tā lauksaimniecībā nav efektīvi izmantojama — nevar taču nokaisīt ar kūdru 100 hektārus aramzemes. Vējš tāpat to aizpūtīs, lietus aizskalos, un čiks vien paliks. Tāpēc jaunā ķīmijas tehnoloģe piecu gadu laikā un neskaitāmu izmēģinājumu rezultātā atradusi veidu, kā kūdru pārvērst šķidrā ekstraktā, ar kuru var miglot pat vislielākos laukus.