24. novembrī Eiropas Parlaments nobalsoja par kopīgu rezolūciju par lopkopību un lielo plēsēju aizsardzību
Eiropā.
Svarīgākā Parlamenta prasība ir vēl viens aicinājums īstenot Biotopu direktīvas 19. pantu. Pilnībā un pareizi īstenota direktīva ietver procedūru direktīvas pielikumu grozīšanai, lai nodrošinātu, ka sugas tiek uzskaitītas atbilstoši zinātnes un tehnikas attīstībai. Jāatzīmē, ka lielo plēsēju populācijas pārcelšana no viena pielikuma (piemēram, stingra aizsardzība) uz citu (piemēram, aizsardzība, ar izmantošanu) nemaina dalībvalstu juridisko pienākumu nodrošināt labvēlīgu aizsardzības statusu.
Tas ir ļoti svarīgs pieprasījums attiecībā uz lauku apvidos strādājošām un dzīvojošām (arī ieinteresētajām) personām, tostarp medniekiem, jo dažu lielo plēsēju stingrais aizsardzības statuss dalībvalstīs noved pie juridiska un administratīva strupceļa. Problēmas pamatā ir dažu ieinteresēto personu pārāk šaurā ES tiesību aktu interpretācija un pastāvīgie juridiskie uzbrukumi, ko valstu līmenī veic nevalstiskās organizācijas, kas darbojas stingrās aizsardzības jomā.
Daudzu lielo plēsēju populācijas, īpaši Eiropas vilku, turpina pieaugt. Saskaņā ar jaunākajiem datiem par vilku aizsardzības statusu Eiropā, Eiropas Savienības valstīs ir reģistrēti aptuveni 19 000 īpatņu, un tikai pēdējos desmit gados vien vilku apdzīvotais areāls ir palielinājies par vairāk nekā 25%. Reālā situācija nav pienācīgi atspoguļota ES ziņošanas procedūrā, saskaņā ar kuru par populācijām ziņo bioģeogrāfiskā līmenī, kas nav piemērots ļoti mobilām sugām, piemēram, vilkiem un lūšiem.
Lielo plēsēju populāciju areāli var sasniegt tūkstošiem kvadrātkilometru, tos neizbēgami sadala valstu vai citas administratīvās robežas. Aizsardzības, monitoringa un pārvaldības pasākumi, kā arī aizsardzības statusa novērtējumi būtu jāveic bioloģiski pareizā un pārrobežu līmenī. To apstiprina arī jaunākais IUCN novērtējums par vilka aizsardzības statusu Eiropā.