Eiropas Savienības enerģētikas ministri lems par ieņēmumu ierobežojumu atjaunojamiem energoresursiem.
Lai gan ES ieņēmumu no atjaunojamajiem energoresursiem maksimālā apjoma noteikšanas mērķis ir novirzīt pārmērīgo peļņu no lētas elektroenerģijas ražošanas atpakaļ patērētājiem, analītiķi un nozares grupas tagad apgalvo, ka šādi pasākumi ir riskanti un tiek īstenoti nelaikā.
Kā daļu no ārkārtas plāna augstu enerģijas cenu problēmas risināšanai Eiropas Komisija ierosināja uz laiku noteikt 180 eiro par megavatstundu (MWh) maksimālo cenu, par kādu zemas oglekļa emisijas elektroenerģijas uzņēmumi pārdod elektroenerģiju. Situāciju sarežģī tas, ka ne visas atjaunojamās enerģijas ražotnes gūst labumu no strauji augošajām cenām. Šis ierobežojums attiektos uz vēja, saules, biomasas, kodolenerģiju, brūnoglēm un dažām hidroelektrostacijām, taču tas faktiski darbotos kā nodoklis. Saskaņā ar pašas Komisijas aplēsēm ES dalībvalstis no elektroenerģijas ražotājiem varētu iegūt līdz 117 miljardiem eiro gadā, lai palīdzētu neaizsargātiem patērētājiem.
Tā kā Eiropas Savienība ir apņēmusies palielināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu (lai samazinātu Krievijas fosilā kurināmā piejaukumu), nozares grupas ir nosodījušas šādu pagaidu ieņēmumu ierobežojumu, jo tas ignorē atjaunojamo energoresursu tirgus īpatnības un rada nenoteiktību investoriem.
Tomēr daži eksperti tam nepiekrīt
Daniels Gross (Daniel Gros), Eiropas politikas pētījumu centra (Centre for European Policy Studies think tank) vācu ekonomists, sacīja, ka ierobežojumam nevajadzētu negatīvi ietekmēt ieguldījumus atjaunojamajos energoresursos. “Cenu ierobežojums tikai palielinātu atjaunojamās enerģijas ražotāju tendenci pārdot savu saražoto elektroenerģiju uz priekšu, tādējādi aizsargājot sevi gan pret cenu ierobežojumiem nākotnē, gan pret pēkšņu cenu kritumu,” viņš teica.
Vai nenoteiktība investoriem?
Saskaņā ar ES plāniem dalībvalstis varētu pārsniegt 180 MWh maksimālo apjomu, kas noteikts valsts tiesību aktos, ja tās vēlas iegūt lielāku daļu no neparedzētās peļņas.
Taču nozares grupas ir brīdinājušas, ka, ļaujot valstīm atkāpties no ES mēroga maksimālā apjoma, tiek radīta neskaidrība un nenoteiktība investoriem, kā arī apdraudēta enerģijas tirgus integritāte.
“Zemāks ieņēmumu ierobežojums valstu līmenī rada lielu nenoteiktību investoriem un apdraud ES tirgus integritāti un vienotību,” portālam EUobserver sacīja Naomi Ševillāra no SolarPower Europe.
Eiropas politikas pētījumu centra (European Policy Centre think tank) klimata un enerģētikas politikas analītiķis Saimons Dekirels (Simon Dekeyrel), piekrītot šim viedoklim, sacīja, ka atšķirīgi ieņēmumu griesti dažādās dalībvalstīs var traucēt pārrobežu tirdzniecību un sadrumstalot iekšējo enerģijas tirgu.
“Lielāks ieņēmumu nodoklis vienā dalībvalstī var, piemēram, stimulēt elektroenerģijas ražotājus pārdot elektroenerģiju kaimiņvalstu tirgos, kur ieņēmumu nodoklis ir mazāks,” uzsvēra Saimons Dekirels.
Komisija no savas puses arī ir atzinusi, ka atšķirīgi ierobežojumi varētu radīt “būtiskus izkropļojumus starp ražotājiem Savienībā”, kuri konkurē integrētā ES enerģijas tirgū. Tomēr Komisijas pārstāvji uzsver, ka var atļaut vērienīgākus valstu maksimālos ierobežojumus, ja vien tie netraucē elektroenerģijas tirgu darbību un neapdraud investīciju signālus.
Valdības “tagad” gūst peļņu
Situāciju vēl vairāk sarežģī tas, ka ne visas atjaunojamās enerģijas ražotnes gūst labumu no strauji augošajām cenām. Saskaņā ar Rystad Energy veikto analīzi tikai 40% no tām gūst negaidītu peļņu no pašreizējās enerģētikas krīzes. Ieņēmumi no lielākās daļas ES uzstādīto atjaunojamās enerģijas jaudu nāk no fiksētas likmes līgumiem, kas noslēgti pirms enerģētikas krīzes – vidēji zemākas nekā pašreizējās cenas
Šie ilgtermiņa līgumi (parasti piešķirti, izmantojot subsīdiju mehānismus vai izsoles) veido 60% no ES uzstādītās jaudas, un tie galvenokārt ir noslēgti Vācijā, Francijā un Spānijā.
Viktors Signess, Rystad atjaunojamo energoresursu analītiķis, apgalvo, ka šie ražotāji nevar gūt neparedzētu peļņu, jo viņiem ir jāpārdala papildu ieņēmumi ar līgumslēdzēju pusi. Attiecībā uz subsīdiju mehānismiem, piemēram, iepirkuma tarifiem un divpusējiem līgumiem, V. Signess skaidro, ka valdības un valsts komunālo pakalpojumu uzņēmumi ir tie, kas iepērk atjaunojamo energoresursu saražoto elektroenerģiju par noteiktu fiksētu likmi un pēc tam pārdod to atpakaļ tūlītēju darījumu tirgū.
“Pēc 20 gadiem, kad valdībām bija jāmaksā atjaunojamās enerģijas izstrādātājiem fiksēta cena, kas pārsniedz tirgus cenu, valdības tagad gūst peļņu,” uzsver analītiķis.
Dažas iestādes ir atzinušas, ka peļņa tiek piešķirta šādā veidā. Piemēram, Francijas Enerģētikas regulatīvā komisija paziņoja, ka 2022. un 2023. gadā šī sistēma Francijas valstij varētu dot aptuveni 8,6 miljardus eiro.
Wind Europe aicināja ES valstis piemērot ierobežojumu tikai faktiski gūtajiem ieņēmumiem, argumentējot, ka lielākā daļa vēja ģeneratoru parku Eiropā gūst fiksētus ienākumus.
Saskaņā ar ES prezidentvalsts Čehijas sagatavoto dokumentu, kas parādījies atklātībā, no ieņēmumu ierobežojuma piemērošanas būtu jāizslēdz elektroenerģijas ražotāji, uz kuriem attiecas valsts pasākumi, piemēram, iepirkuma tarifi un divpusēji līgumi.
ES enerģētikas ministri 30. septembrī Enerģētikas padomes sanāksmē lēma par ieņēmumu ierobežojumu atjaunojamajiem energoresursiem un citiem ārkārtas pasākumiem.