Tartu mērķis līdz 2024. gadam ir atvērt dzelzceļa savienojumu ar Rīgu, iespējams ar valsts atbalstu. Šim mērķim ik gadu būtu nepieciešamas 500-700 tk. eiro lielas subsīdijas.
“Latvijas pasažieru dzelzceļa pārvadātājs “Pasažieru vilciens” ir piekritis pagarināt Rīgas-Valkas līniju līdz Tartu. ... Pagarinājums izmaksātu 500-700 tk. eiro gadā, tāpēc būtu jāapsver valsts budžeta finansējums,” teikts ziņojumā par Igaunijas un Latvijas nākotnes attiecībām.
Tartu mērs Urmass Klāss (Urmas Klaas) pirmdien intervijā ERR sacīja, ka viņš ir daudz strādājis pie dzelzceļa savienojuma izveides, uzsverot, ka savienojums ar Rīgu kā logs uz pārējo pasauli būtu svarīgs arī Tartu kā Eiropas kultūras galvaspilsētas 2024 kontekstā. “Tomēr tam būtu nepieciešamas valsts subsīdijas, vismaz sākotnēji, un vienošanās starp Igaunijas un Latvijas valdībām,” sacīja U. Klāss.
Igaunijas Dzelzceļa finanšu direktors Arturs Raihmans (Arthur Raichmann) ERR sacīja, ka, tiklīdz būs panākta vienošanās par finansiālo pusi, tehniskajiem sagatavošanās darbiem nevajadzētu aizņemt daudz laika.
“Tiklīdz komerciālie jautājumi ir noteikti, pārvadātāji ir parakstījuši līgumus un finansiālā puse ir apspriesta, pārvadātājs var iesniegt Igaunijas Dzelzceļam caurlaides pieteikumu, informāciju, ka vēlas izmantot dzelzceļa posmu noteiktos laikos utt. Tālāk mēs apstiprināsim šo pieprasījumu, un varēs sākt ekspluatāciju. Tas ir viss, un mēs esam gatavi to izpildīt,” teica A. Raihmans. Viņš piebilda, ka Igaunijas Dzelzceļš gaida klienta ieguldījumu – vai tā būs Tartu pilsētas pašvaldība, vai kāds cits, kas atbild par samaksu.
“Igaunijas dzelzceļš šajā jautājumā darbojas kā palīgs. Mēs saskaņosim kustības grafiku ar Latvijas kolēģiem un pārliecināsimies, ka caurlaides jauda ir pietiekama un atbilst pasažieru un organizatoru vajadzībām.”
“Tas, ko es līdz šim esmu sapratis – līgumu slēgšanu veic Tartu pilsēta,” piebilda A. Raihmans.
Viņš sacīja, ka galvenais ieguldījums ir vilciena atrašana, lai nodrošinātu savienojuma ekspluatāciju. “Nekādu citu lielu ieguldījumu nav. Stacijas ir, satiksmes kontrole darbojas, es neredzu citus šķēršļus.”
Urmass Klāss teica, ka Latvijas operatoram vajadzētu atrasties piemērotam vilcienam. “Esmu apskatījis vilcienu, kas paredzēts savienojuma apkalpošanai,” viņš piebilda. Vilciens ir uzbūvēts Rīgā pirms 20 gadiem un pirms desmit gadiem rūpīgi atjaunots. (...)