Autors: Zemeunvalsts.lv, I. Vīksne, nra.lv

Ziņotāji, muļķis un pletētāji *

Ievadam. Lasot informāciju, ka "Eiropai ziņos, ka Latvijas dabā viss slikti" (nra.lv., 2019. gada 16. jūlijs), kur vēstīts par ziņojumu, ko sagatavojuši labi apmaksātu projektu dalībnieki un lieliski nodrošināti departamentu (u.c.) vadītāji valsts (Latvijas, ne jau kādas "nedraudzīgas" valsts!) iestādēs, laiks atcerēties "slaveno" EDSO komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Maksu van der Stūlu, kas “izprata, saprata, bažījās” un darīja visu, lai Latvijā nekas nemainītos. Nav satraukuma par ārvalstīm, lielākais “ļaunums“ Latvijā ir tepat uz vietas. Saprotami, ja kādam vairs nav viņa mīļās sēņu vietas, skumji, ja Zelta kāzas nevar nosvinēt zem vecās liepas, kur pērn iespēra zibens, briesmīgi, ja nelielā upīte tagad ir bebru ģimenes saimniecība zaļo dambju jomā… Bet ik pilsoņa sadzīviskie sīkumi, privātās intereses un šaurskats uz notiekošo nez vai Eiropai aprakstāmi Šekspīra vai Ibsena traģisma pilnās frāzēs. Te noderēs, piemēram, mūsu pašu Paula Putniņa smalkā ironija.
(* virsrakstā atsauce līdzībās Paula Putniņa lugas "Muļķis un pletētāji" nosaukumam)

Vispirms, atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Kas ir dabas bioloģiskā daudzveidība?

Konvencijā "Par bioloģisko daudzveidību" bioloģiskā daudzveidība definēta: „dzīvo organismu formu dažādību visās vidēs, tai skaitā sauszemes, jūras un citās ūdens ekosistēmās un ekoloģiskajos kompleksos, kuru sastāvdaļas tie ir. Tā ietver daudzveidību sugas ietvaros, starp sugām un starp ekosistēmām."

2. Sugu daudzveidība Latvijā

Latvijā savvaļas sugu skaits dažām labāk izpētītām organismu grupām ir zināms samērā precīzi, turpretī citām grupām sugu kopējais skaits vēl ir precizējams. Tāpēc var gūt ieskatu sugu daudzveidībā Latvijā, taču kopējais sugu skaits var mainīties ik gadu. Sugas tiek atklātas no jauna, dažas izzūd vai arī ziņas par to sastopamību ir ar dažādu ticamības pakāpi, tāpēc ne vienmēr dati par sugas sastopamību Latvijā ir neapstrīdami pareizi.

“Latvijas valsts mežu”  dati apliecina bioloģiskās daudzveidības pieaugumu:

MEŽI

40% mežu veido mežaudzes, kas vecākas par 70 gadiem;

Vairāk nekā 16% meža un 20% kopējās platības LVM apsaimnieko ar mērķi – dabas aizsardzība (ceturto daļu no šīm platībām veido LVM noteikta aizsardzība) 

LVM GEO datu bāzē ir informācija par vairāk nekā 30 veidu un 101 296 ha ES nozīmes biotopiem, t.sk. 2018. gadā ir apzināti biotopi 5512 ha platībā.

No reģistrētajiem ES nozīmes biotopiem pusi veido labas un izcilas kvalitātes biotopi. Kopā LVM zemēs reģistrētie ES nozīmes biotopi ir jau 213 000 ha. LVM rīcībā vēl nav ne 2018., ne 2019. gada dabas skaitīšanas rezultātu. 

SUGAS

LVM datu bāzē GEO fiksēti kopā 53 262 dažādu nozīmīgu sugu reģistrējumi, t.sk. 2018. gadā to skaits  palielinājies par 16 512 vienībām jeb reģistrējumiem. 

AUGI

2018. gadā reģistrētas arī vairākas īpaši aizsargājamas ļoti retas vaskulāro augu sugas, par kurām Latvijā līdz šim bija maz informācijas:

kalnu veronika (Veronika montana) konstatēta pie Grobiņas, tā ir jauna atradne Piejūras zemienē; bezlapu epipogija (Epipogia aphyllum) 2018. gadā reģistrēta divās vietās, suga pēdējo reizi, līdz 2018. gadam bija reģistrēta 1998. gadā Katlešu mežos; svītrainā ūdenszāle (Glyceria striata) konstatēta Daugavpils novadā, Latvijā līdz šim bija atrasta tikai četru novadu teritorijā. 

Reģistrētas arī sūnas, kas aktuālajos normatīvajos aktos tiek uzskaitītas kā ļoti retas, vai sugas, kurām nepieciešams veidot mikroliegumus, taču reģistrējumi LVM datu bāzē uzrāda, ka suga sastopama daudz biežāk, nekā tika uzskatīts. Piemēram, īpaši aizsargājamai sūnu sugai Hellera ķīllape (Anastrophyllum hellerianum) LVM datu bāzē ir 1580 reģistrējumu.

Pēdējos gados aizvien vairāk tiek atrastas Latvijā jaunas sugas, kuras saprotami līdz šim ir maz izpētītas, piemēram ķērpis Cladonia norvegica konstatēts 18 vietās. Latvijā šīs sugas eksistence pirmo reizi droši pierādīta tikai 2014. gadā.

Dabisko meža biotopu indikatorsuga sēne ziemeļu klimakociste (Climacocystis borealis) Latvijā savulaik tika uzskatīta par izzudušu, taču pēdējos gados atrasta vairākās jaunās vietās. No 2014. līdz 2018. gadam LVM datu bāzē reģistrētas 26  jaunas šīs sēnes atradnes.

AUGU ATRADŅU MONITORINGS

Mērķa sugu reģistrējumu stāvoklis ~90% gadījumos ir vērtēts kā labs vai izcils. Konstatēts, ka nozīmīga problēma ir nepieciešamo dabisko traucējumu trūkums gaismas prasīgo augu sugu dzīvotnēs, kur aizsargājamās teritorijās ilgstoši piemērots neiejaukšanās režīms, kā rezultātā dzīvotne aizzēlusi.

PUTNI

Zivju ērglis

Apkopojot datus par pēdējiem trijiem gadiem (2016.-2018.g.), konstatēts, ka populācijas lielums ir pieaudzis par 5% un šobrīd Latvijā ligzdo 220–240 pāri. Izvērtējot datus par pēdējiem 30 gadiem, konstatēts, ka populācijas lielums ir palielinājies gandrīz piecas reizes. 

Jūras ērglis

Latvijā turpinās populācijas pāru skaita pieaugums, kas atbilst pēdējo 20 gadu laikā izteiktajai tendencei. Straujākais skaita pieaugums vērojams pēdējo 10 gadu laikā, ko raksturo 2018.gadā lielākais līdz šim zināmais apdzīvoto ligzdu skaits 69. No 89 LVM apsekotajām ligzdām 16 reģistrētas kā jaunas. 

Sagaidāms, ka ligzdojošo pāru blīvums Kurzemē turpinās palielināties, labu barošanās vietu tuvumā attālumam starp apdzīvotām ligzdām samazinoties līdz dažiem kilometriem.

Vistu vanags

Apzināto vistu vanagu teritoriju skaits ievērojami palielinās un 2018.g. bija par 46.5% vairāk nekā 2015.gadā, kad tika uzsākts monitorings. Arī aizņemto teritoriju un sekmīgo ligzdu skaits ir pieaudzis. Kopā 2018.gadā atrastas 19 jaunas vistu vanaga teritorijas.

Ligzdošanas sekmes 2018.gadā bija augstākās monitoringa veikšanas laikā . 2018.gadā jau septiņās ligzdās bija pa četriem mazuļiem.

Secinājumi:

Rodas iespaids, ka Latvijā ir ļaudis un ļaužu grupas, kas labprāt pelna “ar slikto”. Savulaik Latvijā (ziņojumos) baisi klājās van der Stūla aizbilstamajiem, un tapa projekti, kas realizējās Latvijā, sargājot, cīnoties, informējot un skolojot. Vai to vajadzēja? Protams, Latvijā vajadzēja naudu… Ja netiktu stāstīts par slikto, naudas nebūtu…

Arī 2019. gadā Latvijā ir ļaudis un ļaužu grupas, kas sajutuši naudas smārdu un gatavi ziņot jebko, lai tikai tuvākos gadus, cepures kuldami, saņemtu naudu par… Jā, par ko? Un sociāli ekonomiskās sekas šai savtīgajai rīcībai var būt dramatiskas visiem Latvijas iedzīvotājiem, mūsu zemes attīstībai un konkurētspējai citu valstu vidū…

Nobeigumā raksts. (nra.lv., 2019. gada 16. jūlijs)

Eiropai ziņos, ka Latvijas dabā viss slikti

Iesniegšanai Eiropas Komisijā ir sagatavota kārtējā Latvijas atskaite par īpaši aizsargājamo Eiropas nozīmes biotopu stāvokli mūsu valstī. Jaunākais atzinums Latvijas dabu iekrāso īpaši drūmās krāsās.

Jau iepriekšējais Dabas aizsardzības pārvaldes sacerējums pirms sešiem gadiem bija tik dramatisks, ka Latvijai Briselē nācās ilgi un dikti taisnoties. Toreiz par argumentu noderēja fakts, ka biotopu stāvokļa novērtējums tika pirkts ārpakalpojumā un piesaistīto sabiedrisko organizāciju ekspertu skatījumā situācija tika stipri dramatizēta.

Tagad ir tapis jauns ziņojums par periodu no 2012. līdz 2018. gadam - pašas Dabas aizsardzības pārvaldes izpildījumā, un tajā jau atkal tiek apgalvots, ka situācija Latvijas dabā ir ļoti slikta. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija šo dokumentu pirms sūtīšanas uz Briseli iesniegs apstiprināšanai Ministru kabinetā. Preses dienestā skaidro, ka līdz tam ar ziņojuma saturu iepazīties nebūs iespējams. Tāpēc pesimistiskie secinājumi pagaidām izriet tikai no atstāsta preses relīzē. Kopumā biotopi ziņojumā raksturoti kā vāji aizsargāti: «Saskaņā ar ziņojumu tikai 10% biotopu ir labvēlīgā aizsardzības stāvoklī. Visaizsargātākie ir iežu atsegumi, saldūdeņi, salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu uzlabojies vērtējums mežainajām piejūras kāpām un purvainajiem mežiem, savukārt vissliktākajā aizsardzības stāvoklī ir zālāji, kuru stāvoklis aizvien turpina pasliktināties. Kopumā labāka biotopu kvalitāte ir konstatēta īpaši aizsargājamās dabas teritorijās vai to zonās ar stingrāku aizsardzības režīmu. Savukārt sugu aizsardzības stāvoklis kā labvēlīgs novērtēts 39% sugu, no kuriem aizsargātākās sugas ir zivis un zīdītāji, taču neaizsargātākās - rāpuļi un abinieki.» Ziņojumā esot iekļauts vērtējums par 61 ES nozīmes aizsargājamo biotopu veidu, 59 sauszemes un diviem jūras biotopu veidiem, kā arī 112 ES nozīmes aizsargājamām sugām.

Principā secinājumi tādi paši kā iepriekšējā ziņojuma aprakstā par biotopu aizsardzību laika periodā no 2007. līdz 2012. gadam. Latvijā mēs spējam parūpēties tikai par iežu atsegumiem un citiem akmeņiem, bet pļavas iet postā un «visnelabvēlīgākais stāvoklis konstatēts meža dzīvotņu grupā, kur pilnīgi visiem dzīvotņu veidiem tas novērtēts kā vissliktākais iespējamais».

Tagad, vēstot par jaunā ziņojuma tapšanu, Vides ministrija arī sniedz pāris rekomendācijas:

"Lai uzlabotu sugu un biotopu stāvokli Latvijā, jāuzlabo valsts un privātā sektora sadarbība. Tāpat būtiski ir stiprināt dabas aizsardzības institūciju darbu." Pēdējais ieteikums acīmredzot jau pilnā sparā tiek īstenots. Ministrs Juris Pūce atlaidis no darba šā ziņojuma galveno parakstītāju - Dabas aizsardzības pārvaldes ģenerāldirektoru Juri Jātnieku. Taču šim pesimistiskajam ziņojumam var būt arī tālejošākas sekas. Kādas - aptuveni var nojaust, palasot neseno Ekonomiskās attīstības un sadarbības organizācijas OECDVides raksturlielumu ziņojumu par Latviju un rekomendācijas. Tas gan ir balstīts uz tiem pašiem vecajiem Latvijas sniegtajiem datiem, tikai viltīgi pārrakstot to derīguma termiņu, taču lietas būtību tas nemaina. Faktiski OECD uzdevumā strādājoša pētnieku grupa savā ziņojumā Latviju pasludinājusi par dzīvībai nelabvēlīgu valsti. OECDiesaka Latvijai pārskatīt vides nodokļu un nodevu iekasēšanu un tērēšanu, stiprināt cīņu pret klimata pārmaiņām, ierobežot CO2 emisijas lauksaimniecībā, pārvērtēt vietējo kurināmo resursu izmantošanu. Veikt klimatam draudzīgus pasākumus enerģētikas, celtniecības, transporta, mežsaimniecības un rūpniecības nozarēs. Īsāk sakot, vairāk naudas jātērē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai, mazāk - ražošanai un labklājības būvēšanai. Sagaidāms, ka drīzumā to pašu ne tikai ieteiks, bet arī pieprasīs Eiropas Komisija. Tas notiks, balstoties uz pašas Latvijas iesniegtajiem datiem. Pati Vides ministrija komentārā Neatkarīgajai norāda, ka nevar paredzēt, kāda būs Eiropas Komisijas reakcija uz Latvijas iesniegto ziņojumu: "Ja Eiropas Komisija uzskatīs, ka Latvija nepilda Biotopu direktīvā noteikto par labvēlīga aizsardzības stāvokļa nodrošināšanu īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem, tā var izmantot savas likumdošanas ieviešanas uzrauga funkcijas, tajā skaitā ierosinot pārkāpumu procedūru pret valsti."

19.07.2019
  Dalīties Facebook

Pievienot komentāru