Kā kļūt par "zaļlielvalsti" jeb skābekļa tirgotavas perspektīva

Dr. Konstantīns Križankevičs | 22.12.2020

Lai arī 2020. gads iesoļos vēsturē ar koronavīrusa invāziju un cīņu ar tā ierobežošanu, cilvēku sarunvalodā arvien biežāk parādās tiek lietoti vārdu salikumi: Eiropas “zaļais kurss”, “zaļais darījums”, “aprites ekonomika”, tautsaimniecības zaļināšana. Vienlaikus Eiropā ir sākusies savdabīga nozaru šķirošana, gan cenšoties novērst “zaļmaldināšanu”, ko izmantojot patērētāju pārvilināšanai.

Eiropas mežsaimniekiem (vismaz daļai) “zaļais kurss” šķiet vienreizēja iespēja. Tā tas arī ir un būs, tikai jāņem vērā daži BET. Kādi gan varētu būt BET?!

Un tomēr... vispirms, vismaz Latvijas gadījumā, visticamāk pieaugs dabas aizsardzībai pakļauto platību apmērs. Svarīgākais jautājums būs: CIK daudz? Otrs ļoti aktuāls jautājums: kādas teritorijas (mežus, laukus, purvus) šis pieaugums skars? Atbildot uz šiem diviem ļoti svarīgajiem jautājumiem, varēsim iegūt būtisku atziņu gan paši sev, gan saistībā ar kokapstrādes attīstību, kura bez koksnes – tātad mežistrādes – pastāvēt nevar. Ja no saimnieciskās aprites tieši dabas aizsardzības nolūkiem tiks izņemtas lielas meža platības, kokrūpniekiem tas nozīmēs mazāk izejmateriālu. Šī atziņa, savukārt, nozīmē, ka Latvijā strādājošajiem kokrūpniekiem (darba devējiemm, nodokļu pelnītājiem, valsts kases pildītājiem...*), lūkojoties perspektīvā, ir jāņem vērā izejvielu – koksnes – plūsmas samazināšanās no Latvijas mežiem. Tādējādi papildus risku iegūst arī jebkādas investīcijas, kuru atpelnīšanās termiņš varētu būt garāks par 5 gadiem,– produkcijai būs pieprasījums no ārvalstīm, bet Latvijā piejamo koksnes resursu kļūs mazāk. Jautājums tas pats: par cik mazāk? Tuvāko gadu laikā koksnes ciršanas apjomi no pašreizējiem 12-13 miljoniem kubikmetru gadā saruks. Cik daudz ik gadu Latvijā iegūs mežistrādē: 10 milj. m3 vai vēl mazāk, un uz kādas koksnes rēķina? Ak, jā, vēl jau eksistē risks, ka kailcirtei obligāts kļūs ietekmes uz vidi novērtējums un vēl spārnaino draugu ideja par miera periodu mežistrādē putnu ligzdošanas laikā no aprīļa līdz jūnija beigām! Tas nozīmē, ka vietējo koksnes resursu ieguve samazināsies un sadārdzināsies. (Lūdzu, vēlreiz un rūpīgi, ar sapratni, izlasīt iepriekš iekavās ar * atzīmētos vārdus!)

Protams, ir vēl kāds pasākums, kas kājām gaisā varētu apmest arī pašu mežsaimniecību. Proti, ja pašlaik mežu īpašniekiem ienākumus dod savā īpašumā audzētās koksnes vai apaļkoksnes sortimentu pārdošana, perspektīvā tā varētu nebūt. Kā tā? Ļoti vienkārši: ir izdomāta it smalka lieta, proti, ekosistēmas pakalpojumi, kurus var pārdot. Faktiski ekosistēmas pakalpojumu pārdošana būs pretnostatījums koksnes produktu ražošanai. 2019. gadā Latvijā ir veikts Biotopu un sugu aizsardzības labvēlīga statusa atjaunošanas pasākumu sociāli ekonomiskais novērtējums, kurā melns uz balta var atrast ļoti spilgtus citātus.

“Atbilstoši Novērtējumā vērtētajiem EP rādītājiem tika noteikts, ka augstākās biofizikālās vērtības ir aktīvo augsto purvu, pārejas purvu un slīkšņu biotopiem. Biotopu EP biofizikālās vērtības pēc apsaimniekošanas vai atjaunošanas pasākumu īstenošanas īstermiņa 12 gadu periodā, lielākoties, palielinās. Pozitīvas izmaiņas investīciju rezultātā sagaidāmas visiem zālāju biotopiem, pelēkajām kāpām, mitrām starpkāpu ieplakām, virsājiem, purvainiem mežiem, ezeriem un degradētiem augstajiem purviem, kuros iespējama vai norit dabiskā atjaunošanās. Ilgtermiņa 30 gadu periodā pēc apsaimniekošanas vai atjaunošanas pasākumu īstenošanas uzlabosies aluviālu mežu, staignāju mežu, jauktu ozolu, gobu, ošu mežu gar lielām upēm ekosistēmu pakalpojumu biofizikālās vērtības. Balstoties šā pētījuma ietvaros vērtētajos EP rādītājos, augstākā ekosistēmu pakalpojumu biofizikālā vērtība ilgtermiņa 30 gadu periodam pēc apsaimniekošanas un atjaunošanas pasākumu īstenošanas ir piejūras un palieņu zālāju biotopiem.

EP novērtējuma rādītāji ar augstāko ekonomisko atdevi “Natura 2000” tīkla aizsargājamajās teritorijās ir kultūras pakalpojumiem, aktīvās un pasīvās atpūtas rekreācijas iespējām. Kopējā rādītāja vērtība visās biotopu grupās ir 284 milj. EUR. Biotopu grupa ar aprēķināto augstāko kopējo ekonomisko šodienas vērtību no viena hektāra ir mitras starpkāpu ieplakas, kas veido 15 835,31 eiro/ha.”

Izlasījāt? Vai jums tapa skaidrs – biotopu ekonomiskā vērtība pieaugs – un, ja jums biotopu nav, paši vainīgi! Zemes īpašnieki, kuru platībās ir (vai būs) šādi biotopi... pēkšņi... kļūs stāvus bagāti. Nopietni! Kas par to maksās?! Varbūt šādas naudas upes izteka būs Eiropas Savienība? Jā, varbūt!?! Bet var būt arī tā, kā tas ir pašlaik, proti, “sabiedrības interešu vārdā” uz saviem pleciem to nes tie zemes īpašnieki, kam jau noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi vai tā pilnībā liegta viņiem piederošajos īpašumos.

Atkal jautājumi. Ja runājam par Latviju, loģiski, šāda pieeja attiektos uz visām ES dalībvalstīm. Tā jābūt! Bet, vai tā būs???? Jau pašlaik, piemēram, “atmirušās koksnes apjoma čempionātā” Latvija ir stabila līdere. Citas mežiem bagātas valstis, piemēram, Somija, nebūt negrasās pietuvoties čempionāta līdera sniegumam, nemaz nerunājot par strauju pietuvošanos.

Dīvaini?! Nē, likumsakarīgi! Ko šajā situācijā darīt? Ir viens ierosinājums – nodibināt kompāniju “Latvian luft” vai “Latvian air” un... pārdot skābekli vai CO2 piesaisti kompānijām, kurām (pēc priekšrakstiem) būtu jābūt zaļām, bet tās šos noteikumus vai prasības var izpildīt, tikai “nopērkot” attiecīgo “zaļumu” kādā citā vietā, piemēram, Latvijā. Muļķības?! Nē!!!! Kolēģi, kas var būt labāks par vienkārša gaisa vienkāršu tirdzniecību?????!!!! Ak, jā, maza nianse: ja par gaisa “ražošanu” samaksa būs pievilcīgāka nekā par koksnes pārdošanu, par kādu bioekonomiku runāsim? Un, vai runāsim?

Komentāri

Andis
Palielinot platības, kur aizliegta saimnieciskā darbība, vai ierobežojot mežizstrādi, nekāds CO2 bizness nesanāks, jo, tas ko nenozāģēs, nobeigsies pats un aizies gaisā, bet vecās audzēs tikai dažu ļaužu sapņos notiek kaut kāda CO2 piesaiste. Tur viss ir līdzsvarā kā kapsētā.

Pievienot komentāru