“Latvijas valsts meži”: uzņēmuma darbības mērķi šogad tiks izpildīti gan apjomu, gan ienākumu ziņā

Krišs Jānis Kairis, Inguna Ukenābele, LETA | 06.11.2020

A/s “Latvijas valsts meži” (LVM) ir izdevies saglabāt ieņēmumus no koksnes produktu realizācijas, kā arī samazināt izmaksas. Tas dod pārliecību, ka uzņēmuma darbības mērķi šogad tiks izpildīti – gan apjomu ziņā, kas ir svarīgi meža nozarei, gan arī ienākumu ziņā, intervijā aģentūrai LETA pauž LVM Padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons. Tāpat, ja pandēmijas otrais vilnis nenesīs būtiskas izmaiņas, ir cerības, ka meža nozarē viss atgriezīsies ierastajā ritmā. Vienlaikus, J. Jansons norāda, ka vēl nav rezultātu padomes pasūtītajam izvērtējumam par LVM koksnes pārdošanas sistēmas atbilstību likumiem, meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm un LVM stratēģijai.

LVM apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā bija 172,958 miljoni eiro, kas ir par 9,8% mazāk nekā 2019. gada attiecīgajā periodā, savukārt, uzņēmuma peļņa pirms uzņēmuma ienākuma nodokļa samazinājusies par 39,8% un bija 49,229 miljoni eiro. Kā kopumā vērtēt pirmo pusgadu?

Šī gada pirmais pusgads LVM darbībā neatšķiras no citiem sektoriem, jo sabiedrības nespēja tikt galā ar vīrusu ietekmē visas dzīves jomas. Protams, salīdzinot ar citām nozarēm, kur gan apjoma, gan peļņas kritums sasniedz 50%, atsevišķos gadījumos pat 100%, LVM šī situācija nav tik dramatiska. Mūsuprāt, stabilitāti rada vēsturiski pieņemti pareizi lēmumi. Tādēļ uzņēmumam pašreiz izdevies gūt peļņu, kas ir divreiz lielāka, nekā plānots.

LVM diezgan bieži saņem ieteikumus vai pat pārmetumus, ka darbības rezultāti ir jāplāno ambiciozāk. Te jāatceras, ka mežsaimniecībā ir daudz risku. Piemēram, varam optimistiski, ar lielu vērienu nocirst kādu mežaudzi, bet pēc tam, iespējams, būs jācīnās ar vēja radītajām sekām.

LVM ir izdevies saglabāt ieņēmumus no koksnes produktu realizācijas, kā arī samazināt izmaksas. Abi šie rādītāji mijiedarbībā veido peļņu. Esam pārliecināti, ka uzņēmuma darbības mērķi šogad tiks izpildīti - gan apjomu ziņā, kas ir svarīgi meža nozarei, gan arī ienākumu ziņā. Ja starptautiskajos tirgos nebūs strauju izmaiņu, ticams, ka plānotie ieņēmumi tiks arī nedaudz pārsniegti.

Vai bez Covid19 bija vēl kādi citi faktori, kas pirmajā pusgadā ietekmēja LVM darbības rezultātus? Piemēram, kā ar to, ka praktiski nebija ziemas, kas ietekmēja darbus mežā ziemas periodā?

Klimata pārmaiņu kontekstā tiek uzskatīts, ka stabils ziemas sals, kāds reiz bijis, nākotnē vairs nav gaidāms. Tādēļ nevaram rēķināties, ka visu ziemu pa mežu varēs braukt bez problēmām ar jebkuru tehniku. Savukārt LVM jau vēsturiski ir pieņēmuši ilgtspējīgus lēmumus par investīcijām meža infrastruktūrā, tāpēc šis aspekts mežsaimniecisko darbību neietekmēs tik izteikti. Privātajos mežos, protams, situācija atšķiras, jo katram meža īpašniekam nav iespēju ieguldīt tādu investīciju apjomu, lai uzbūvētu kvalitatīvus meža ceļus.

Krīze meža nozarē nesākās Covid19 dēļ. Tā sākās jau pusgadu ātrāk: egļu astoņzobu mizgrauža invāzijas dēļ Eiropā, kad nokalta lieli egļu masīvi. Nokaltušie koki tika nozāģēti un no tiem gatavoti zāģmateriāli. Tirgus tika pārpildīts ar lētiem kokmateriāliem. Tas radīja zināmu risku mūsu koksnes produktu eksportētājiem, kuri savu produkciju nevarēja pārdot par tādu cenu, kāda tā varētu būt.

Protams, tas ietekmē arī LVM. Bet tā kā LVM koksnes cenu veidošanas mehānisma pamatā ir kopējā tirgus situācija ar vairāku mēnešu nobīdi, šis faktors tik izteikti neietekmē uzņēmuma darbu.

Cik lielā mērā LVM darbu līdz šim ir ietekmējis Covid19 un tā izraisītā krīze?

Covid19 ietekme ir ļoti dažāda. Ir arī nosacīti pozitīvas lietas, piemēram, ir pieaudzis dabas taku apmeklējums. Cilvēki arvien biežāk dodas mežā. Arī eksportā ir jomas, kur ir redzams ievērojams pieprasījuma kāpums pēc koksnes produktiem. Piemēram, tas attiecas uz koka mēbeļu sagatavēm: cilvēki daudz vairāk laika pavada mājās un paši vēlas saskrūvēt kādu plauktiņu vai citu mēbeli.

Kokrūpnieki cer, ka koksnes produktu tirgus drīz atdzīvosies. Pašreiz koksne no LVM tiek pirkta, produkti tiek ražoti un noliktavas tiek piepildītas, cerot uz pieprasījuma atgriešanos. Otrs scenārijs, par kuru esam dzirdējuši, ir austrumu, piemēram, Ķīnas, tirgus. Viņi ir gatavi nopirkt lielākus apjomus, bet ir pieprasīti citi koksnes sortimenti, nekā līdz šim ražoti Latvijā. Arī cenas ir zemākas.

Tāpēc Covid19 ietekme ir plaša. Ja pandēmijas otrais vilnis nenesīs būtiskas izmaiņas, ir cerība, ka viss atgriezīsies ierastajā ritmā.

Vai tas nozīmē, ka LVM darbības rezultātus Covid19 būtiski neietekmēs?

Mēs pašlaik neredzam risku, ka LVM būtu to valsts uzņēmumu vidū, kuri dosies pie valdības lūgt atbalstu. Drīzāk otrādi – dividenžu apjoms par 2020. gadu, ko LVM iemaksās valsts budžetā, ir palielināts.

Vai izdosies īstenot visus šī gada plānus, tostarp, par mežaudžu atjaunošanu, citām lietām?

Jā, uzņēmums šogad solītos teju 30 miljonus koku iestādīs, šis darbs jau ir tuvu noslēgumam. Meža atjaunošana un kopšana ir uzņēmuma vadības un arī pārraugošo institūciju absolūtā prioritāte. Arī tad, ja pandēmijas ietekme būs būtiska, šie darbi netiks ietekmēti caur finansējuma vai citu resursu samazinājumu.

Es uzņēmuma padomē pārstāvu to kompetenci, kura saistīta ar mežkopību. Jāsaka, ka valsts varētu būt daudz elastīgāka attiecībā pret to, ko tās iedzīvotāji drīkst darīt. Likums, protams, ir visiem viens. Tādēļ mēs nonākam pie situācijas, ka valsts mežos, kurus pārvalda profesionāļi, ir tie paši nosacījumi, kas privātajos, kur katrs īpašnieks rīkojas atbilstoši savām zināšanām un saprašanai. Ierobežojumi būtībā ir paredzēti tieši privātajiem mežu īpašniekiem, lai ierobežotu ciršanas alkas un zem kopšanas cirtes nosaukuma nepaslēptu merkantilas intereses.

Diemžēl varam nonākt konfliktā ar likumu, ja mežkopībā rīkotos tā, kā iesaka zinātnieki. Līdzīgi kā cilvēku sabiedrībā: lai veidotu spēcīgu nākotnes sabiedrību, katram indivīdam, arī kokam, jānodrošina vislabākie apstākļi jau no pašas mazotnes. Tas nozīmē, ka jaunaudzes ir jāretina vēl intensīvāk, nekā to pieļauj pašreizējā meža likumdošana. Latvijā ir tendence visu maksimāli uzraudzīt un regulēt, turot cilvēkus par blēžiem. Kāpēc gan valsts nevar uzticēties tiem, kas saimnieko uz zemes un kopj mūsu valsts mežus un laukus?

LVM ir lielas teritorijas. Kurās jūs redzat, ka saimniekot vajadzētu citādāk?

To mēs redzam, pirmkārt, visās jaunaudzēs. Tiesības kopt jaunaudzes atbilstoši zinātnieku rekomendācijām paredz meža nozarē saskaņotais projekts "Koku ciršanas noteikumu grozījumi", kuri mums ne visiem zināmu apsvērumu dēļ netiek virzīti apstiprināšanai. Jaunaudžu kopšanai ir ļoti daudz aspektu, ieskaitot klimata pārmaiņas. Ja koks no iestādīšanas brīža ir audzis noturīgāks, tam ir stiprākas saknes un tas ir spējīgāks pretoties vēju ietekmei, kura saskaņā ar prognozēm nākotnē būs arvien biežāka.

Latvijā, tostarp meža nozarē, cilvēku domāšanā joprojām daudz darbojas padomju laiku teorijas. Mežkopībā tas ir jaunaudžu biezums: tolaik bija pieņemts, ka skuju koku jaunaudzes ir jāstāda maksimāli biezas, lai pēc 40 gadiem tās izretinātu un iegūtu t.s. koksnes "otro kubikmetru". Tagad šīs pārbiezinātās audzes ir izaugušas, un mēs redzam sekas. Koku stumbri ir tievi, koki izstīdzējuši un to skujas, labākajā gadījumā, ir pašā koka galotnē. Ir riski, ka mēs šādās audzēs ātri sagaidīsim sanitārās cirtes.

Pašlaik mežzinātne cenšas orientēt praksi uz to, ka jaunaudzes ir jāveido retas. Bet pretī tam ir gadu desmitiem skolā iemācītais, ka jāstāda ir biezāk. Zinātnieki stāsta un pierāda, ka jaunaudzes jāretina, bet iet grūti. Ir jānomainās paaudzēm.

Jūsu pieminētie noteikumi, kuri atrodas premjera atvilktnē, kā saprotu, tur ir nonākuši, jo pret noteikumiem iebilda ornitologi.

Ar ornitologiem, kas strādā meža nozarē un rūpējas par meža putnu populācijām, būvējot ligzdas, plānojot aizsardzību, vācot zinātnisku informāciju un to publicējot, nav nekādu konfliktu. Situācija ir atšķirīga ar dažām sabiedriskām organizācijām.

Premjera pozīcija bija – vienojieties speciālistu līmenī un tad nāciet pie politiķiem. Vai notiek sarunas par šo jautājumu?

Ja atceraties, šī gada sākumā tika publicēta radošās inteliģences iniciēta vēstule, kuru bez tās faktiskajiem autoriem bija parakstījusi arī virkne sabiedrībā populāru cilvēku, tostarp kultūras un mākslas darbinieki. Kad meža nozares pārstāvji uzaicināja viņus atbraukt uz mežzinātnes institūtu "Silava" un LVM Vidusdaugavas reģionu, uzaicinot arī "Latvijas Finiera" vadītāju, lai pastāstītu, kā mēs veidojam attiecības ar mežu, atnāca viens cilvēks. Tādēļ es nezinu, kā īstenot sekmīgu dialogu, ja cilvēki to nevēlas. Viena no vēstules parakstītājām mežinieku aicinājumu satikties un iepazīties pat publiski nodēvēja par cirku.

Es pats esmu piedalījies daudz vairāk nekā simts pasākumos, kuros gan skolotājiem, gan pašvaldību pārstāvjiem, gan citiem Latvijas cilvēkiem, kuru ikdienas darbs nav saistīts ar mežsaimniecību, esam stāstījuši, kas, kā un kāpēc notiek mežā. Ar viņiem mums vienmēr veidojas sapratne. Vai mums tā izveidosies ar pārdesmit cilvēkiem, kuri uztur šo konfliktu? Dzīvosim, redzēsim.

Kādas ir galvenās tendences, kuras iekļautas jaunajā LVM stratēģijā?

Stratēģija nav jauna, bet ir aktualizēta. Šis dokuments iezīmē uzņēmuma darbu piecu gadu periodam, un tādēļ tā tiek regulāri aktualizēta atbilstoši konkrētajai situācijai. Šoreiz stratēģijā bija jāīsteno valdības uzdevums palielināt dividendes - vasaras vidū bija plānoti 70 miljoni eiro, pašreiz - jau 90 miljoni eiro. Tāpēc stratēģijā jāvērtē jaunas iespējas vai ceļi, kā šos līdzekļus iegūt. Mēs varam būt optimisti, ka pandēmija beigsies, cenas celsies iepriekšējā līmenī un līdz ar to šī papildu summa vienkārši tiks nopelnīta. Pašlaik stratēģijas ietvaros netiek plānota pamatražošanas samazināšana, jo uzņēmums to nevar atļauties. Netiek plānota arī papildu koku ciršana. Paviršam vērotājam tas varbūt šķiet vienkāršs risinājums LVM situācijā: nocērtiet pāris miljonus kubikmetru vairāk, un visas problēmas tiks atrisinātas. Tā tomēr nav: koku ciršanas apjomus nosaka valdība, tas galvenokārt ir politisks lēmums, un pašlaik lēmuma par ciršanas apjoma palielināšanu nav. Koku ciršanas apjomu nosaka arī ilglaicības princips. Tātad ir jāmeklē citi veidi.

Pirmā lieta, uz kuru skatās šādos gadījumos, ir uzņēmuma attīstības izmaksas, sociālā atbildība, atpūtas vietu ierīkošana un ziedojumi. Pašlaik tiek īstenota izmaksu optimizācija gan uzņēmuma iekšienē, gan notiek rūpīgs darbs ar sadarbības partneriem, lai arī viņi censtos samazināt savas izmaksas. Pilnībā atteikties no sociālās atbildības programmām netiek plānots.

Vēl jaunums stratēģijā ir paredzētā jaunā kokaudzētava Kalsnavā. Pašlaik LVM ir trīs stratēģiskās kokaudzētavas – pie Strenčiem, Lubānas un Stendes, tomēr tās nespēj nodrošināt arvien pieaugošo stādu apjoma pieprasījumu. Tādēļ ir notikusi izšķiršanās par ceturto stratēģisko kokaudzētavu.

Attiecībā uz meža infrastruktūru: pēc postošā ugunsgrēka Stiklu purvā, secinājām, ka meža ceļu būvei ir ne tikai ekonomiskie aspekti - koksnes transportēšanas nodrošināšana -, bet arī meža apsardzība no uguns.

Vai Padome noteiks arī kādu kvantitatīvu mērķi – kādā apjomā LVM noteiktā periodā izmaksas ir jāsamazina?

Tas būs uzstādījums uzņēmumu vadībai: domāt, kas tiek palielināts vai samazināts. Te ir jāsaprot, ka pamatražošanas izmaksas pašlaik nosaka tirgus. LVM tieši neietekmē ne stādīšanas, ne kopšanas darbu, ne koku zāģēšanas cenu, ne transportēšanas izmaksas - tās visas nosaka tirgus publisko iepirkumu procesā.

Jauni meža ceļi, lai sekmīgāk varētu cīnīties ar ugunsgrēkiem, ir vajadzīgi visā Latvijā, vai arī ir konkrēti meži, kur jūs pašlaik redzat, ka nepietiek ceļu, lai nodzēstu ugunsgrēkus, ja tādi izceļas?

Stiklu purvs bija tipisks piemērs. Tā bija dabas aizsardzības teritorija, kas atradās nevis Dabas aizsardzības pārvaldes, bet LVM valdījumā un tātad - atbildībā. Ministru kabineta noteikumi nosaka, ka šādās teritorijās mežsaimniecība nav prioritāra. Pastāvētu, protams, zināms risks, ja uzņēmums būtu pieņēmis lēmumu tur investēt un būvētu ceļu, kas purvainā mežā ir pietiekami dārgs pasākums. Tas nav tik vienkārši kā sausos mežos. Tā kā mēs nemitīgi piedzīvojam dažādas interpretācijas no ārējām kontrolēm, visticamāk, arī šādā gadījumā interpretācija būtu veidota par sliktu uzņēmumam. Taču tā kā šādi ugunsgrēki ir iespējami, jāparedz arī šāda veida investīcijas, jo tā ir atbildība pret sabiedrību.

Tomēr galvenokārt paaugstināta ugunsbīstamība ir sausajos priežu mežos, kas ir apmēram 30% no Latvijas mežiem. Tur uguns apsardzības sistēma ir veidota jau izsenis ar mineralizētām joslām gar autoceļiem un dzelzceļiem, lai skrejuguns, kas rodas no kādas izmestas cigaretes, nepārietu pāri šai uzartajai joslai.

Tātad Stiklu purva meža problēmas nav raksturīgas daudzām teritorijām?

Līdzīgi riski vērojami arī citās lielās dabas aizsardzības teritorijās, pašlaik uzņēmums par tiem aktīvi diskutē ar Dabas aizsardzības pārvaldi. Savukārt ceļu tīkls saimnieciskajos mežos arvien uzlabojas. Proaktīvi pasākumi ir mežinieku ikdiena.

Runājot par postošo ugunsgrēku Stiklu purvā, uguni apturēt varēja tikai tur, kur bija meža ceļš. Pa šo ceļu varēja piebraukt un ar harvesteriem ātri nocirst vienu joslu koka platumā, lai uguns netiktu tālāk. Pa ceļu varēja piebraukt arī ugunsdzēsēji. Pats svarīgākais, ka šāds meža ceļš tur bija. Ja ceļa nav, tad harvesters, kas ir pietiekami smaga mašīna, pa kūdrainu augsni nevar pabraukt, kur nu vēl manevrēt starp kokiem.

Tomēr kopumā situācija ar uguns apsardzību Latvijā ir pietiekami laba - gan pati apsardzības sistēma, gan labs ceļu tīkls, gan zinoši cilvēki. Bīstamāki ir purvainie, kūdrainie meži. Tie ir ļoti bīstami arī pašiem dzēsējiem, jo kūdrā var izveidoties dziļi izdegumi. Tādēļ es personīgi kļūstu ļoti dusmīgs, kad parādās bezatbildīgu cilvēku idejas mežam tīši pielaist uguni it kā bioloģiskās daudzveidības vairošanai. Gribētos šos runātājus vismaz pāris dienas nosūtīt padzēst tādu ugunsgrēku, kāds bija Stiklos. Pamainīt šajos darbos mežiniekus.

LVM Padome ir sākusi neatkarīgu auditu ar mērķi izvērtēt apaļo kokmateriālu pārdošanas procesa atbilstību iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, valdības apstiprinātajā, Latvijas meža un saistīto nozaru pamatnostādnēm u.c. Kad audits noslēgsies? Kādas izmaiņas pēc tā var sekot?

Mēs cerējām, ka audits noslēgsies jau vasarā, bet audita veicējs vēl nav iesniedzis rezultātu. Acīmredzot darba apjoms, ko auditors uzņēmās, ir bijis šajā laikā "nepaceļams". Es gan arī negribētu to saukt par auditu, bet gan par LVM darbības izvērtējumu. Viens no izvērtējuma elementiem bija koksnes pircēju aptauja, ko organizēja pats uzņēmums. Atbildēja apmēram simts uzņēmumi, iesniedzot teju 400 priekšlikumus. Apmēram 80% no priekšlikumiem bija saistīti ar viedokli, lūdzot nemainīt koksnes piegāžu nosacījumus. Uzņēmēji grib Latvijā strādāt, viņiem ir pašiem savi ilgtermiņa līgumi un saistības, kuras jāievēro. Tas LVM padomes ieskatā ir daudzkārt nozīmīgāks arguments, nevis vienas komerctelevīzijas raidījums, kurš, protams, radīja zināmu spriedzi.

Šī pārbaude paredzēja izvērtēt LVM koksnes pārdošanas sistēmas atbilstību likumiem, meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnēm un LVM stratēģijai. Ikviens no šiem dokumentiem ir ļoti ietilpīgs, tādēļ LVM padome ir veidojusi izvērtējuma paplašinājumus. Ir noslēgti līgumi par uzņēmuma darbības izvērtēšanu Konkurences likuma aspektā: LVM Konkurences likuma izpratnē ir liels uzņēmums, kurš nevar atļauties rīkoties, kā vien gribētu. Notiek izvērtējums par ekonomisko ietekmi produktam, kuru sauc par tehnoloģisko koksni. Ir viegli izrēķināms, ka brīdī, kad skandināvi nosaka augstu cenu papīrmalkai, ienākums būtu lielāks, nekā pārdodot tehnoloģisko koksni, kur viss ir kopā - papīrmalka, kurināmā koksne, koksne mehāniskai pārstrādei. Taču papīrmalkas tirgus ir apstājies - visu vasaru to neviens nepirka. Ja LVM nebūtu izveidots tehnoloģiskās koksnes produkts, ienākumi būtu nulle. Taču tehnoloģisko koksni uzņēmumi pērk. Izvērtējumā ir uzdots vērtēt tieši ekonomisko aspektu ilgākā periodā. Vērtējot tikai konkrētā brīža situāciju, var gūt maldīgus un aplamus priekšstatus un secinājumus.

Vai Jums ir ziņās, kad audits varētu noslēgties?

Pagaidām nē, bet, kā jau es minēju, ir sākti jauni papildu izvērtējumi par konkurenci un ekonomisko ieguvumu, izmantojot tehnoloģiskās koksnes pārdošanas veidu.

Kā mainās LVM pārvaldītā mežu teritorija un tajā esošie resursi?

Valsts mežu platības izmaiņas ir nelielas. Tie procesi, kas ir tās ietekmē, ir valsts zemes nodošana citām institūcijām, pārsvarā Aizsardzības ministrijas struktūrām, kā arī satiksmes infrastruktūras veidošanai, pēdējos piecos gados kopā nedaudz virs 10 000 hektāru. Visdrīzāk LVM meža zemes valstij nodos vēl, jo tiks būvēts "Rail Baltica". Notiek arī pretējais process, kad LVM nopērk meža zemes tirgū.

Pēdējos piecos gados uzņēmums ir nopircis gandrīz 6000 hektāru. LVM zemes pērk, ja saredz iespēju tajās rentabli nodarboties ar mežsaimniecību. Iegādāto zemju apjoms gan ir viens no rādītājiem, kurš pašlaik nepildās. Tas ir saistīts ar cenu līmeni: nereti meža zemes tiek pirktas un pārdotas spekulatīvos nolūkos, nevis ar mērķi nodarboties ar mežsaimniecību. Tad cenu līmeņi krietni atšķiras.

Vai mainās arī īpatsvars starp dažādām koku sugām LVM apsaimniekotajos mežos?

LVM apsaimniekotajos mežos pārsvarā aug skuju koki un bērzi. Daudz mazāk ir apšu un alkšņu. LVM stratēģija paredz arī nākotnē saglabāt šādu koku sugu proporciju mežā.

Kādās jomās nākotnē ir plānotas lielākās investīcijas?

Mums ir jātur īkšķi par trim lietām. Pirmkārt, lai otrais pandēmijas vilnis nenes krīzi un nepasliktina uzņēmuma darbību. Mums jātur īkšķi arī par to, lai atkal neparādās kādas melnās PR kampaņas, kas nopietni grauj gan uzņēmuma, gan meža nozares, gan arī Latvijas reputāciju starptautiskā mērogā. Un mums jāturas, lai netiktu būtiski samazinātas mežsaimniecībai pieejamās meža teritorijas, valsts mežos palielinot dažādus dabas liegumus un aizliegumus. Piemēram, Latvijā simtgadīgi priežu meži parasti ir saimnieciskie meži, no kuriem apmēram vienu simtdaļu gadā nocērt un atjauno. Taču Eiropā tie tiek uzskatīti par nozīmīgiem biotopiem, jo viņiem vienkārši šādu mežu nav. Viņiem ir cita mežsaimniecība, tā ir intensīva, ekonomikā balstīta koksnes fabrika. Latvijā ir cits modelis. Ja kāds nepateiks, ka šie priežu meži ir liela vērtība un mums tie ir ekstensīvi jāsargā, LVM dabas takas būvēs arvien vairāk, jo uzņēmumam būs nauda, ko investēt tūrisma objektos. Ja šie iepriekšminētie trīs faktori atsevišķi vai kaut kādā kombinācijā mūs ietekmēs, tad dabas takas būs tās, no kurām uzņēmums atteiksies vispirms. Cerēsim uz labāko, proti, ka uzņēmums drīkstēs sekmīgi un veiksmīgi strādāt arī nākotnē.

Šobrīd Eiropa izstrādā vairākas jaunas stratēģijas, piemēram, par “zaļo kursu”, kas drīzumā tiks ieviests. Kā uz to raugās LVM un kā uzņēmumam izdosies iekļauties “zaļajā kursā”?

"Zaļais kurss" ir laba ideja, taču jautājums, cik šī ideja tiek labi ieviesta un vai tās ieviešanas procesā netiek sakropļota līdz nepazīšanai. Līdzīgi, kā ar mazo ērgļu aizsardzību: vai ērgļi tiek sargāti un cilvēki motivēti ar tiem sadzīvot un pat priecāties par tiem, vai cilvēkiem tiek uzlikts brutāls aizliegums veikt saimniecisko darbību savā īpašumā piecu un vairāk hektāru platībā. Tas cilvēkus sanikno, un viņi ir gatavi tiesāties par šo jautājumu. Šajā gadījumā vaina jau nav ērgļos, bet gan izpildījumā.

Ja "zaļais kurss" nāks ar truliem aizliegumiem, tad, protams, mums visiem būs zināmas nepatikšanas. "Zaļais kurss" ir arī klimata pārmaiņu mazināšana, galvenokārt CO2 emisiju samazināšana. Kā to panākt? Ir divi veidi: viens veids ir apstādināt valstī jau tā diezgan vārgo ražošanu, bet otrs veids -savākt izmešus atpakaļ mežā ar fotosintēzes palīdzību. Uz to mērķtiecīgi ir vērsta LVM darbība, palielinot mežu ražību jeb koksnes ražotspēju. Valsts tiek lūgta atbalstīt meža nozares iniciatīvas, lai šī situācija mainītos arī privātajos mežos, lai cilvēki būtu ieinteresēti stādīt un kopt mežus, audzēt vērtīgākas un ražīgākas kokaudzes, lai tās augšanas procesā šo oglekli piesaista. Protams, mēs Latvijā nesavāksim visus Eiropas izmešus. Taču kādēļ mēs gribam sevi nostādīt sliktākā pozīcijā, piemēram, kā Vācija? Viņiem rūpnīcas ir uzbūvētas, ir arī infrastruktūra, dzelzceļš. Mums tas arī ir, bet tikai daļēji, es teiktu - nepietiekami. "Rail Baltica" būvniecība lielā mērā ir saistīta ar izmešiem. Pirmkārt, jau pats būvniecības process, bet samazināsies arī mežu platības, jo "Rail Baltica" trasi cenšas plānot pa valstij piederošo zemi, respektīvi, meža zemēs. Tam visam kaut kas ir jāliek pretī. Mums teju vienīgā iespēja ir mežsaimniecība.

Dažreiz parādās diskusijas par to, kāpēc ir jācērt meži, kāpēc nevar ļaut tiem augt, dzīvot un tādējādi piesaistīt oglekli. Bet meži noveco, vecos mežos koki aug arvien mazāk, atmirst, sākas pūšanas process. Latvijas mežzinātnieki ir izrēķinājuši, ka cilvēku neskarts egļu mežs 140 gados ir piesaistījis tikpat oglekli, cik cilvēka stādīta egļu audze 70 gados. Īstenojot atbildīgu mežsaimniecību, varam savākt divas reizes vairāk oglekli nekā tā saucamajos dabiskajos mežos.

Valdība atbalstījusi Zemkopības ministrijas priekšlikumu turpmākos trīs gadus par trim miljoniem eiro palielināt LVM dividendēs izmaksājamo peļņas daļu, lai kompensētu PVN ieņēmumu samazinājumu no augļiem, ogām un dārzeņiem. Ko tas nozīmēs LVM?

Mēs uz to esam jau reaģējuši, aktualizējot uzņēmuma stratēģiju, par ko stāstīju. Es gribētu teikt, ka valdība šādā gadījumā PVN samazinājumu augļiem un dārzeņiem kompensē no valsts budžeta, palielinot LVM iemaksas tajā. Uzņēmums ar valdības lēmumu rēķinās, un budžetā ir ieplānoti līdzekļi dividendēm.

LVM saņēma kritiku no Valsts kontroles par valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanu dažādos veidos. Piekrītat? Ko darīsiet?

Esam organizējuši sarunu sarakstes veidā, pēdējā situācijas skaidrojuma vēstule bija atbildīgajai Saeimas komisijai, kas mums jautāja, kad tiks pārtraukts apdrošināšanas līgums, kas skar vairāk nekā tūkstoti uzņēmuma darbinieku, to skaitā valdes locekļus. LVM padomes sagatavotajā vēstulē tika uzsvērts, ka apdrošināšana saskaņā ar likumu nav atlīdzība, un tā atbilst visām Pārresoru koordinācijas centra vadlīnijām, kas tobrīd bija spēkā. Esošie apdrošināšanas līgumi atbilstošo PKC vadlīnijām paliks spēkā līdz līguma termiņa beigām, savukārt jauni līgumi netiks slēgti. No Saeimas komisijas saņēmām atbildi, ka mūsu paskaidrojumi ir nosūtīti Valsts kontroles vērtēšanai. Tāda mums tā sarakste. Manuprāt, būtu nepieciešams rūpīgāk sakārtot normatīvo vidi, nevis diskutēt par vēsturiskiem lēmumiem, kas tika pieņemti atbilstoši tā laika situācijai.

Vai LVM saskaras ar tādu problēmu kā nelikumīga koku ciršana, kokmateriālu zagšana?

Protams, dažādas nelikumīgas darbības mežos notiek. Pats esmu piedzīvojis šādas situācijas, agrās rīta stundās Jelgavas apkārtnes mežos nodarbojoties ar fizkultūru. Vairākus gadus tur cītīgi darbojās viens vecītis, kurš valsts mežā ar zāģīti no kritušiem kokiem gatavoja sev ziemai biokurināmo. Man pietuvojoties, zāģītis pieklusa, pēc tam atkal turpināja strādāt. Kopumā būtisku kaitējumu mežsaimniecībai šādi privātpersonu pārkāpumi nenodara, tomēr uzņēmuma drošības struktūras sadarbībā ar policiju šos gadījumus mēģina atrisināt un novērst.

Problēma ar zagšanu būs aktuāla, kamēr vien Latvijā būs iespēja pārdot zagtus zāģbaļķus. Vairāk zog no krautuvēm jau nozāģētus baļķus, mazāk -no augošām mežaudzēm. Ļoti palīdz videonovērošanas kameras, arī māņu kameras, tādēļ pēdējā laikā šāda tendence ir samazinājusies. Manuprāt, daudz lielāka nozīme ir tam, ka cilvēki, kuri tīko pēc svešas mantas, tostarp kokiem no LVM krautuvēm, arvien vairāk apzinās, ka mūsdienu apsardzes tehnoloģijas viņus var būt nofilmējušas un bildes nosūtījušas atbildīgajām iestādēm. Valsts mežos meža zagšanas gadījumu skaits arvien samazinās, jo uzraudzības procesi ir ļoti stingri. Taču tā notiek un notiks, katram baļķim blakus nevar nolikt sargu.

Kā mainās Latvijas sabiedrības attieksme pret mežu, uzvedība tajā? Vai mežos atstāto atkritumu apjoms pieaug?

LVM budžets atkritumu vākšanai pieaug, jo atkritumu mežā kļūst vairāk, zināma sabiedrības daļa joprojām nav iemācījusies nemēslot mežā. Es arī aicinātu cilvēkus nevis gaidīt, kad kāds sakops mežu, bet pašiem kādreiz pieliekties, pacelt mežā nomestu pudeli un pēc tam izmest to, kur pienākas. Tas daudz neprasa.

Taču diemžēl tā ir: mēs dzīvojam tādā sabiedrībā, kādā dzīvojam. Ja mēs nevaram noķert visus baļķu zagļus, tad tos, kas izmet drazu mežā, iespēja noķert ir vēl mazāka. Tādēļ uzņēmums tērē līdzekļus, lai mežus sakoptu.

Valdība ir lēmusi ļaut mežā izvietot arī vēja parkus. Vai LVM ir gatavi iznomāt savu zemi potenciālajiem vēja parkiem?

Šis lēmums tapis pavisam nesen un vēl nav apspriests padomes darba kārtībā. Liekas efektīgi. Kas tad tur - uzlikt vienu stabu, lai griežas spārni virs koku galotnēm. Tomēr galvenais jautājums ir par infrastruktūru: vēja parku apkalpošanai ir jāvelk kabeļi, jācērt ceļi, jābūvē aparātiem mājiņas. Tā visa ir atmežošana. Šis jautājums jāskatās kontekstā, to diskutējot, rēķinot un argumentējot. Valsts ar savu īpašumu, protams, var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Būs valdības lēmums, būs jābūvē. Katrā ziņā vēja parku ideja nav slikta, jo jebkura neatkarība, tostarp enerģētiskā, ir apsveicama. Skandināvijā vēja parkus daudz būvē jūrā, kur ir vairāk vēja un netiek izmantots zemes resurss. Iespējams, skandināvi savu zemi un, īpaši, mežu vērtē augstāk nekā mēs.

Pirmpublicējums 2020. gada 5. novembrī, LETA. Raksts pārpublicēts ar Jura Mendziņa, LETA Valdes locekļa, laipnu atļauju. Izmantotas zemeunvalsts.lv fotogrāfijas

Pievienot komentāru