Septiņi ES priekšlikumi atstātu maz vietas valsts mežu politikai – lobēšana ir vērsta uz pārmērību novēršanu

forest.fi | 13.12.2022

“Ja Eiropas Komisijas pēdējo gadu priekšlikumi tiktu vai tiks apstiprināti tai redakcijā, kādā tie sagatavoti, valsts mežu politikai tiktu atstāts ļoti maz vietas, to aizstātu ES vides politika,” skaidro Marko Mäki-Hakola.

Mežu politika ir viena no jomām, kas ES ir atstāta dalībvalstu kompetencē, taču ES cenšas panākt stingru kontroli pār mežu izmantošanu, piemēram, izmantojot klimata, lauksaimniecības un vides politiku. Portāls Forest.fi tikās ar Somijas Lauksaimniecības ražotāju un meža īpašnieku Centrālās savienības MTK mežu nozares direktoru Marko Mäki-Hakolu, lai noskaidrotu, kā ES varētu ietekmēt meža politiku.

M. Mäki-Hakola vērtē, ka Eiropas Komisijas projektiem raksturīga tieksme uzlabot visu uzreiz, aizmirstot, ka viena mērķa sasniegšana var kaitēt citiem.

“Bioloģiskās daudzveidības situācijas uzlabošana var radīt šķēršļus (zaudējumus) mežu augšanai un līdz ar to arī oglekļa piesaistītājiem. Turklāt Komisija, acīmredzot, nesaprot, ka vienādu noteikumu piemērošana visās ES dalībvalstīs to mežus ietekmēs ļoti atšķirīgi,” viņš skaidro.

1. “Tas, ko gaidīja meža nozare, pārtapa vides stratēģijā”

M. Mäki-Hakola sāk ar pērn pieņemto meža stratēģiju. Tā ir trešā šāda stratēģija, un, pēc M. Mäki-Hakolas domām, tā bija nepieciešama.

“Arī mēs (MTK) vēlējāmies jaunu stratēģiju, bet līdzsvarotu, ar izpratni par nozares vajadzībām. Saņēmām aizsardzības stratēģiju,” saka M. Mäki-Hakola.

“Stratēģijā, kurā tiktu ņemtas vērā nozares vajadzības, tiktu risināti dažādi jautājumi, piemēram, meža pieaugums, apsaimniekošana un izmantošanas mērķi, no kuriem viens būtu fosilo izejvielu aizstāšana un klimata pārmaiņu mazināšana. Vēl noteikti vajadzētu iekļaut reģionālo un valstu ekonomikas labklājību un ES pašpietiekamību, protams, neaizmirstot par vidi,” uzskaita M. Mäki-Hakola.

Meža stratēģijas pirmās versijas saturs M. Mäki-Hakolam bijis pārsteigums arī tāpēc, ka tajā acīmredzami tika veicināta kopīga ES meža politika, lai gan tikai dažas nedēļas iepriekš gan Eiropas Padome, gan Parlaments uzsvēruši, ka tā nav ES kompetencē.

Aizstāvot priekšlikumu, tika skaidrots, ka tā ir tikai stratēģija un nav saistoša. Tomēr tās mērķis bija un ir virzīt meža jautājumu sagatavošanu ES. “Cilvēki uz to pastāvīgi atsaucas,” skaidro M. Mäki-Hakola.

2. “Taksonomija – dīvains sagatavošanas process”

Ilgtspējīgu darbību taksonomija ir ES instruments, ar kura palīdzību finansējums tiek novirzīts projektiem, kas labvēlīgi ietekmē klimatu un vidi. M. Mäki-Hakola uzskata, ka tas ir labi. Tā vietā, lai aizliegtu finansēt jebkuru projektu, taksonomijas mērķis ir palīdzēt labiem projektiem iegūt finansējumu ar labākiem nosacījumiem. Ja meža nozare vēlas saņemt finansējumu saskaņā ar taksonomiju, tai jāpierāda, ka tā iepērk koksni tikai no mežiem, kas attiecīgi apsaimniekoti (saskaņā ar taksonomiju).

“Par taksonomijas ieviešanu mežos būs atbildīgi meža īpašnieki. Tomēr viņi nevarēs pretendēt uz finansējumu saskaņā ar taksonomiju, un arī citos aspektos atbilstība taksonomijai viņiem dos tikai netiešu labumu, ja vispār dos. Meža īpašnieki veiks darbu un segs izmaksas,” skaidro M. Mäki-Hakola.

Taksonomijas klimata kritēriji tika izstrādāti 2021. gadā. M. Mäki-Hakola uzskata, ka ar tiem var sadzīvot. Tas gan neattiecas uz vides kritērijiem, kuru priekšlikums (melnraksts) tika publicēts novembra beigās. MTK uzskata, ka priekšlikums nav īstenojams.

Komisija taksonomijai izvirzīja trīs prasības: tai jābūt balstītai zinātniskos pētījumos, izmantojamai un politiski pieņemamai. M. Mäki-Hakola uzskata, ka jaunākajā priekšlikumā nav izpildīta neviena no šīm prasībām.

Saskaņā ar priekšlikumu 20% mežu, kas atbilst taksonomijas prasībām, būtu jāizslēdz no komerciālas izmantošanas. Cirsmu lielums būtu ierobežots līdz trim hektāriem skujkoku mežos un līdz vienam hektāram platlapju mežos. Starp cirsmām 40 gadus būtu jāatstāj neskarta 100 metru josla.

Platlapju un jauktajos mežos vienā hektārā būtu jāatstāj 30 kubikmetri mirušās koksnes, skujkoku mežos – 20 kubikmetri, lai gan pašlaik šis rādītājs ir mazāks par pieciem kubikmetriem uz hektāru. 90% cirsmā esošās augsnes būtu jāatstāj neskarti.

3. Bioloģiskās daudzveidības stratēģija ir īstenojama

ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija arī nebūtu saistoša. Saskaņā ar priekšlikumu katrai dalībvalstij būtu stingri un ar likumu jāaizsargā 10% no tās sauszemes un ūdens platības un papildus 20% mazāk stingri un, iespējams, slēdzot konkrētas vienošanās.

“Somijai tas problēmas neradītu, ja vien mēs kāda iemesla dēļ nevēlamies pārsniegt ES prasības, kā to ir ierosinājusi Somijas Dabas ekspertu grupa. Prasība par stingru aizsardzību jau ir izpildīta, attiecībā uz mazāk stingro daļu pašlaik rit darbs, lai noskaidrotu, cik daudz mums šādu platību jau ir,” saka M. Mäki-Hakola.

Katra dalībvalsts par šo jautājumu Komisijai iesniegs savu apņemšanos. 2023. gada pavasarī somi vēlēs jaunu parlamentu, tālab lēmumus par stratēģiju pieņems tikai nākamā valdība.

“Mums jāgādā, lai lēmumu pieņemšana paliktu dalībvalstu ziņā. Jāatceras, ka daba tiek aizsargāta dabas, nevis ES dēļ,” savu nostāju pauž M. Mäki-Hakola.

4. Dabas atjaunošanas regula faktiski attiecas uz meža apsaimniekošanu

M. Mäki-Hakola uzskata, ka Komisijas priekšlikums dabas atjaunošanas regulai ir pilns problēmu un prasību, kuras var interpretēt ļoti dažādi.

Ierosinātā regula, kas būtu piemērojama dabai kopumā, ir izraisījusi asas debates. Runājot par mežiem, tā paredz, ka ES Dabisko dzīvotņu aizsardzības direktīvā uzskaitītajos biotopos jāveic atjaunošana, proti, būtu jāatjauno 30% noplicināto biotopu platības, lai tie būtu tuvāk to dabiskajam stāvoklim.

Paredzams, ka šī procentuālā daļa pakāpeniski tiks palielināta, lai galu galā atjaunošanas pasākumi attiektos uz lielāko daļu Natura shēmā iekļauto biotopu platības. Somijā šādu biotopi ir ziemeļu dabiskie meži, ar zālājiem bagāti meži, eskeru (osu) meži un purvi.

Turklāt biotopi jāatjauno tā, lai tie atbilstu platībai, ko tie aizņēma pagājušā gadsimta 50. gadu sākumā, kas jau būtu ārpus Natura shēmas.

“Kāpēc visām mežu teritorijām jānosaka kādas prasības? Kāpēc nepietiek ar Natura teritorijām? Ar šo priekšlikumu ES nepārprotami ieiet mežu apsaimniekošanas jomā, kas ir ārpus tās kompetences,” tiešs ir M. Mäki-Hakola.

Komisija ir aprēķinājusi, kādas izmaksas un ieguvumus dalībvalstīm šis pasākums radīs. M. Mäki-Hakola uzskata, ka ieguvumu aplēse ļoti atgādina piramīdveida krāpšanu, kas balstīta visnotaļ abstraktās lietās, piemēram, paredzamā tūrisma vērtības vai tūristu intereses pieaugumā. Aprēķini ir balstīti aptaujās, kurās vērtēta iedzīvotāju vēlme maksāt par noteiktām lietām.

“Pieņemsim, jūsu īpašumā ir atjaunots purvs. Tātad, jums nepieciešams pieņēmums – cik daudz tūristu tas piesaistīs (faktiski – varētu piesaistīt),” skaidro M. Mäki-Hakola.

5. Enerģētikas direktīva apdraudētu Somijas enerģētikas politiku

Atjaunojamo energoresursu direktīvā ir definēti nosacījumi, ar kādiem no meža iegūtā biomasa, kas paredzēta sadedzināšanai, var tikt iekļauta atjaunojamās enerģijas kvotā. Tā neaizliedz koksnes sadedzināšanu, bet nosaka, kāda veida koksni var iekļaut valsts atjaunojamās enerģijas kvotā. ES ir noteikusi šīs kvotas mērķus.

Saskaņā ar pašreizējo priekšlikumu koksne, kas iegūta tieši no meža, netiktu uzskatīta par ilgtspējīgu koksni un tā netiktu iekļauta valsts kvotā. No otras puses, tajā varētu iekļaut koksni, kas iegūta no meža nozares blakusproduktiem. Pamatojumā teikts, ka koksne, cik iespējams, ir jāpārstrādā un – ļoti vēlams –  ilgāka kalpošanas laika produktos, un tikai kā pēdējā iespēja tā jāizmanto enerģētikā.

“Tā ir lieliska doma, taču fakti rāda, ka, nocērtot koku, dažas tā daļas var izmantot tikai sadedzināšanai. Arī šādā gadījumā tiek aizstātas fosilās izejvielas,” saka M. Mäki-Hakola.

Ja kādai koka daļai ir cits pielietojums, tā neizbēgami nonāks tur, kur tā nonāks. “Tāpēc, ka jebkurš cits pielietojums būs izdevīgāks nekā dedzināšana, tas nozīmē, ka pārdevējs par koksni saņems labāku cenu,” skaidro M. Mäki-Hakola.

Somijas atjaunojamās enerģijas politika tika izstrādāta, pamatojoties uz tobrīd spēkā esošajiem ES tiesību aktiem, meža biomasa tajā ieņem nozīmīgu vietu. Ja direktīvu pieņems ierosinātajā redakcijā, Somijas politika sabruks.

6. Vienošanās par LULUCF regulējumu ir pieņemama

LULUCF regula attiecas uz to, kā oglekļa piesaistes un emisijas zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā tiek ņemtas vērā ES klimata mērķu sasniegšanā. Vienošanās par to tika panākta pavisam nesen, M. Mäki-Hakola rezultātu raksturo kā “saprātīgu, kas panākts grūtā darbā”.

Vislielāko neizpratni attiecībā uz mežiem izraisa aprēķinos izmantotais atsauces (jeb bāzes) līmenis, proti, līmenis, ar kuru salīdzina faktisko oglekļa piesaistes līmeni. Ja oglekļa piesaistītājs ir radies, izmantojot mežus normālā veidā, starptautiskajā salīdzinājumā tiks pieņemts tikai tāds piesaistītājs, kas ir lielāks par šo līmeni. Ir noteikta arī maksimālā pieļaujamā piesaistes vērtība.

Ja oglekļa piesaistītājs dalībvalstī samazinās pārāk daudz, lai to varētu aprēķināt, dalībvalsts var izmantot piešķīrumus, kas noteikti Kopējo centienu regulā. Ja oglekļa krātuve samazinās, līdz nav pieejami nekādi piešķīrumi, tā tiks uzskatīta par emisiju.

Savukārt, ja mežs atbilst piesaistītājam izvirzītajām prasībām, to zināmā mērā var izmantot klimata aprēķinos, lai kompensētu citur radušās emisijas.

M. Mäki-Hakola uzskata, ka koncentrēšanās tikai uz oglekļa piesaistītājiem patiesībā klimatam var kaitēt. Ir daudz iemeslu, kāpēc piesaistītāji ir nenoteikti, savukārt, emisiju samazināšana balstās jaunās tehnoloģijās un jaunos darbības veidos, kas nozīmē, ka vairumā gadījumu tā ir pastāvīga.

“Runājot par mežiem, svarīgāk būtu nodrošināt, lai fosilās izejvielas tiktu aizstātas ar atjaunojamo koksni, un rūpēties par mežu augšanu, lai maksimāli palielinātu atjaunojamās koksnes pieejamību,” uzskata M. Mäki-Hakola.

7. Atmežošanas regulējumu nebūtu iespējams īstenot

M. Mäki-Hakola uzskata, ka ierosinātās regulas par produktiem, kas nav saistīti ar atmežošanu, mērķis ir labs, proti, panākt, lai ES pārdotie produkti neradītu vai nestimulētu atmežošanu ne ES, ne ārpus tās.

“Taču... regulas autori ir gājuši pārāk tālu,” vērtē M. Mäki-Hakola.

Mežsaimniecība Somijā nav saistāma ar atmežošanu, pateicoties tiesību aktiem, kas nosaka, ka pēc meža izciršanas ir jāizveido jauna mežaudze. Regulas priekšlikumā ir paredzēts vairāk: par katru pārdoto meža produktu, piemēram, tualetes papīru, ir jāspēj pierādīt, ka tā izgatavošanai nepieciešamo koku ciršana attiecīgajā vietā nav izraisījusi (veicinājusi, radījusi...) atmežošanu.

To nav iespējams izdarīt. Koksne no dažādiem meža nogabaliem, no tās izgatavotie dēļi, skaidas un citi starpprodukti rūpnieciskajos procesos tiek sajaukti, tāpēc nav iespējams izsekot, no kurienes nāk visi konkrētajā izstrādājumā izmantotie kokmateriāli.

Nepārtraukta mazāk nozīmīgu priekšlikumu plūsma

Papildus nozīmīgiem projektiem, kas saistīti ar regulām un direktīvām, Komisija strādā arī pie meža monitoringa un oglekļa sertifikācijas, no daudziem projektiem minot tikai šos divus.

Meža monitoringa mērķis ir radīt vienotu priekšstatu un salīdzināmus datus par ES mežiem. Nesen tika noslēgta apspriešanās ar ieinteresētajām personām, M. Mäki-Hakola ša sakarā piemin daudzus neskaidrus jautājumus.

“Kad jautāju, kāds ir šī Komisijas projekta mērķis, atbildes bija diezgan neskaidras. Gribēju uzzināt, kādiem mērķiem dati tiks izmantoti, atbilde nebija skaidra. Vēlējos uzzināt, kas būs atbildīgs par izmaksām, bet atbilde bija tikpat aptuvena,” uzskaita M. Mäki-Hakola.

“Ja projekts palīdzēs meža īpašniekiem strādāt ar meža datiem un attīstīt iespējas meža resursu izpētei, gala rezultāts var būt labs. Taču jau atkal – projekts nepārprotami ietilpst meža politikas jomā, kas nav ES kompetencē,” uzsver M. Mäki-Hakola.

Oglekļa sertifikācijas mērķis ir novērtēt, cik daudz oglekļa uzkrājas mežos un cik daudz tā tur ir. Sertifikācijas priekšlikums tika publicēts 30. novembrī.

Somijas Bioenerģijas asociācija uzskata, ka sertifikācija ir nepieciešama, lai pierādītu, ka ogleklis patiešām tiek izvadīts no atmosfēras. Tas ļaus ticami salīdzināt dažādu metožu efektivitāti. Priekšlikumā nav iekļauti plāni par sistēmas finansēšanu.

“Priekšlikums ir saistīts ar daudziem citiem ES tiesību aktu dokumentiem, piemēram, taksonomiju, lai gan sākotnēji bija paredzēts, ka taksonomija attieksies tikai uz investīcijām,” saka M. Mäki-Hakola. “Mērķis ir labs. Mums tikai jāskatās, kas no tā iznāks.”

Septiņi ES priekšlikumi atstātu maz vietas valsts mežu politikai – lobēšana ir vērsta uz pārmērību novēršanu

Pievienot komentāru