Šogad aprit 100 gadi kopš sāka darboties kādreiz varenā Zemgales dzelzceļa stacija. Kā Latvijas robežstacija pie robežas ar Poliju (tagad Lietuvu) tā pastāvēja laika posmā no 1922. līdz 1944. gadam. Kopš 2006. gada bijušajā stacijas ēkā, kurai ir piešķirts arhitektūras pieminekļa statuss, sev mājvietu radusi skaistā Zemgales Svētā Krusta pagodināšanas katoļu baznīca.

Zemgales staciju Latvijas pirmā brīvvalsts savulaik cēla un attīstīja kā stratēģiski svarīgu dzelzceļa mezglu pierobežas stiprināšanai, kā arī lai radītu labu iespaidu par labklājīgo Latvijas valsti iebraukušajiem tūristiem, kā arī darba meklētājiem no Polijas un Lietuvas.

Savulaik stacijas priekšā bija 17 sliežu ceļi – te tālākai sūtīšanai tika šķirota Latvijas eksporta prece, zemnieki veda uz staciju nodot cukurbietes un pasūtīt vajadzīgās preces no Rīgas. Te deva vīzas uz Eiropas valstīm un rosījās muitnieki.

Zemgales dzelzceļa stacijas izbūve Sanktpēterburgas-Varšavas dzelzceļa līnijā posmā starp Daugavpili-Kurcumu veicināja arī Zemgales ciema kā apdzīvotas vietas Augšdaugavas novada Demenes pagastā izveidi un attīstību. Biezi apdzīvotas vietas (ciema) statuss Zemgales ciemam tika piešķirts 1932. gadā.

Zemgales staciju projektējis arhitekts Jānis Neija. Būvniecība 782 kvadrātmetru plašajai mūra konstrukcijas ēkai tika pabeigta 1928. gadā, tās kreisais spārns tika nodots ekspluatācijā jau 1927. gadā, bet centrālā daļa pēc gada, taču tā arī vienīgā saglabājusies līdz mūsdienām. (...)