Šobrīd drupas ir tikai fons cilvēku ciešanām, kas jūtamas visā Ukrainā; mājas, teātri, slimnīcas un biroju ēkas ir sagrautas.
Krievijas gaisa triecienu rezultātā tikušas iznīcinātas vai bojātas aptuveni 120 000 privātmājas un 20 000 daudzdzīvokļu mājas; tā pagājušā gada jūlijā paziņoja Ukrainas ministrs. Saskaņā ar šā gada sākuma statistiku kopējie zaudējumi, kas nodarīti materiālajai infrastruktūrai, pārsniedz 128 miljardus eiro. Līdztekus milzīgajām ekonomiskajām izmaksām, kas saistītas ar valsts atjaunošanu, notiek arī lēna vides piesārņošana, proti, miljoniem tonnu celtniecības atkritumu draud pārpildīt Ukrainas atkritumu poligonus. Būvniecība no jauna, savukārt, radītu milzīgu siltumnīcefekta gāzu emisiju daudzumu. Betons ir visplašāk izmantotā cilvēka radītā viela uz Zemes. Cements, ko izmanto kā saistvielu, rada aptuveni 8% no pasaules CO2 emisijām – vairāk nekā aviācijas degviela.
Ukrainas būvniecības uzņēmums meklē risinājumus
“Ko darīt ar tik milzīgu būvniecības atkritumu daudzumu?” Šo jautājumu pats sev uzdod būvniecības uzņēmuma Kopach Profi direktors Dmitrijs Rodionovs.
Neviens atkritumu poligons nespēj pārstrādāt šādu apjomu, kas varētu izraisīt ne tikai ekonomisku, bet arī vides katastrofu.
Uzņēmums Kopach Profi tika dibināts valsts austrumu pilsētā Dnipro 2019. gadā, līdz Krievijas iebrukumam Ukrainā, tas strādāja diennakts režīmā.
Kopach pārstrādāja atkritumus vienā no valsts lielākajām metalurģijas rūpnīcām netālajā Zaporižijā. Ik mēnesi septiņas dienas nedēļā uzņēmuma iekārtas no 200 000 t izgāzto materiālu ieguva derīgus produktus. Tagad rūpnīcas darbs ir apstājies, Dmitrijs stāsta Euronews Green. “Mums nācās meklēt citus darbības virzienus, lai saglabātu darbiniekus un šajā grūtajā laikā būtu pēc iespējas noderīgāki mūsu valsts ekonomikai.”
“Lielākā daļa apdzīvoto vietu mūsu valstī ir pilnībā vai daļēji izpostītas,” viņš skaidro.“Mēs esam nolēmuši pievērsties nojaukto ēku un būvju radīto būvniecības atkritumu pārstrādei.”
Vai betona atkritumus var pārstrādāt?
Problēma, skaidro Dmitrijs, ir tā, ka vairums tehnoloģisko iekārtu betonu sasmalcina zemas kvalitātes šķembās, kas satur daudz piemaisījumu. Tā ir piemērota kā pamatne ceļiem, bet nav piemērota kā celtniecības materiāls ēkām. Tāpēc Kopach meklē piemēru citās Eiropas valstīs, kas ir pionieri jaunu pārstrādes metožu izstrādē.
Eiropas Savienība savās vadlīnijās tuvojas “slēgta nojaukšanas cikla” ieviešanai, kad daudz mazāka daļa būvgružu tiek nogādāta poligonos. Šajā procesā tiek radītas arī jaunas darbavietas. Dažām Eiropas valstīm šajā jomā veicas labāk nekā citām. Nīderlandē atkritumus drīkst apglabāt tikai tad, ja nav iespējama to reģenerācija. Attiecībā uz otrreizēji pārstrādātu betonu līderpozīcijā ir Šveice, kur 18% no valstī izmantotā betona ir no otrreizēji pārstrādātiem materiāliem. Taču Dmitrija uzmanību piesaistīja cita metode…
Betona pārstrādes jaunā metode
Vrije Universiteit Brussel (VUB) profesors ir apvienojis spēkus ar profesionāļiem Beļģijā un Nīderlandē, lai izstrādātu pilnīgāku betona pārstrādes veidu. Betons sastāv no akmeņiem vai grants, smilts, saistvielas – parasti cementa – un ūdens. Visas šīs cietās sastāvdaļas var iegūt no atkritumiem, skaidro profesors Huberts Rahjērs.
“Smiltis un grants atbrīvojas no betona, ja to mehāniski sasmalcina īpašā veidā. Smalkāko daļu, kas satur hidratēto un līdz ar to “gatavo” cementu, pēc tam jāpārstrādā, līdz tā atkal kļūst izmantojama kā saistviela.”
Nīderlandes uzņēmums Slim Breker ir radījis tāda paša nosaukuma “SmartCrusher” mašīnu, kas veic atdalīšanu. Pēc tam īpaši izstrādāta jaudīga mikroviļņu krāsns sāk apstrādāt cementa daudzumu, uzkarsējot to līdz 600 °C, lai izjauktu ķīmisko saiti un atgrieztu to atkārtoti izmantojamā stāvoklī.
“Šajā procesā tiek izmantota elektroenerģija, ko ražo saules paneļi mūsu partnera Rutte ražotnē Zaandamā, tāpēc visu procesu var veikt bez papildu oglekļa dioksīda emisijām,” stāsta Rahjērs. Dmitrijs rakstīja profesoram pēc tam, kad bija izlasījis par šo procesu internetā, un bija “patīkami pārsteigts”, saņemot atbildi. Sarunās ar Rahjēru un Slim Breker izpilddirektoru Kosu Šenku palīdzēja Briselē dzīvojošs tulkotājs no ukraiņu valodas.
“Tas vēlreiz apliecina, ka, lai kur mēs atrastos, ikviens ukrainis ir gatavs dot savu ieguldījumu mūsu valsts attīstībā un atjaunošanā,” saka Dmitrijs.
Kādas varētu būt problēmas saistībā ar nojaukto ēku materiālu otrreizēju pārstrādi Ukrainā?
Tomēr jaunā tehnoloģija vēl nav pilnībā gatava ieviešanai. Ir nepieciešami daži SmartCrusher precizējumi, taču H. Rahjērs saka, ka sagaida, ka iekārtas būs gatavas līdz gada beigām.
Atjaunošanai kara zonā ir savs bīstams laika grafiks. “Tas nav viegls ceļš,” atzīst Dmitrijs. “Vispirms ir nepieciešams veikt objektu apsekošanu, ko veic specializētie dienesti, lai noteiktu sprādzienbīstamu priekšmetu klātbūtni, kas ir diezgan darbietilpīgi un laikietilpīgi”.
Pēc potenciālo briesmu novēršanas strādnieki demontēs būvgružus un konstrukciju atliekas, šķirojot un apstrādājot dažāda veida atkritumus, pirms varēs sākt to pārstrādi.
Dmitrijs vēlas sākt darbu teritorijās, kuras ir cietušas ievērojamus postījumus, bet atrodas tālāk no frontes līnijas. Tas attiecas uz Buču, Hostomeli un Kijivu, kā arī daļu no Harkivas un Zaporižijas, kur pašlaik atrodas Kopach.
“Taču mēs uzskatām, ka, karam beidzoties, mums būs iespēja atjaunot visu Ukrainas teritoriju, ņemot vērā kolosālos postījumus tādās pilsētās kā Bahmuta, Mariinka, Kramatorska un Mariupole Doņeckas apgabalā.”
Viņš piebilst, ka valsts atbalsts būs nepieciešams likumdošanas līmenī. Būvniecības priekšnieks ir vērsies pie citiem Eiropas uzņēmumiem, kuriem ir pieredze vai aprīkojums sagrauto ēku un būvju apstrādei.
“Mūsu durvis vienmēr ir atvērtas jaunām tehnoloģijām,” Dmitrijs uzsver.
Izmantota Hubert Rahier fotogrāfija oriģinālrakstam