Eiropas Savienība kritiski raugās uz gumijas skaidām, ko izmanto kā pildvielu futbola laukumos, jo tās rada t.s. mikroplastmasas problēmu. Helsinkos nesen atklāts jauns laukums ar mākslīgo zālienu un pildvielu no priedes koksnes.
Helsinku futbola klubs HJK Helsinki ir uzstādījis mākslīgā seguma laukumu ar jauna veida pildījumu, kas izgatavots no priedes koksnes skaidām, tajā pašā laikā, kad Eiropas Savienība, domājams, sāks pievērst īpaši kritisku uzmanību gumijas materiāliem. Laukums ar videi draudzīgo pildvielas materiālu tika atklāts 2022. gada augustā Helsinku Centrālā parka tuvumā.
Pirms dienas treniņa sportisti teica, ka ir apmierināti ar jauno laukumu, kura pamatā ir koksne. “…Jaunais zāliens ir mīksts un, iespējams, nedaudz slidenāks, taču tas neietekmē spēli. Mums nav nekādu sūdzību,“ saka futbolisti. Daži no viņiem apgalvo, ka jaunais laukums ir pat labāks nekā tradicionālais mākslīgais segums.
“Laukums smaržo svaigi. Melnās skaidiņas, kas mums bija agrāk, iesprūda futbola apavos un citā ekipējumā. Tās nokļuva visur. Tas atvieglo dzīvi, ka gumijas skaidu dēļ mājās nav pēc treniņa jāizmanto putekļsūcējs. Mēs uzskatām, ka ir ļoti jauki, ka cilvēki attīsta šīs jaunās ekoloģiskās lietas,“ skaidro somu futbolisti.
Mikroplastmasa nonāk vidē
Somijā ir vairāk nekā 400 futbola laukumu. Spīdīgi zaļais mākslīgais zālājs ir izgatavots no sintētiska materiāla, kas ir izturīgāks pret nodilumu un laikapstākļiem nekā dabīgais zālājs. Līdz šim lielākā daļa laukumu tiek aizpildīti ar gumijas skaidām, kas iegūtas no lietotām automašīnu riepām. Šo pašu materiālu plaši izmanto arī citviet Eiropā. Piemēram, Vācijā apmēram pusē laukumu zem mākslīgā zālāja arī izmanto gumijas skaidiņas.
Futbola laukums Helsinkos – koksnes materiāla segums
Laukums ar videi draudzīgo pildvielas materiālu tika atklāts 2022. gada augustā Helsinkos blakus centrālajam parkam. Eiropas Ķimikāliju aģentūra (ECHA) pirms aptuveni pieciem gadiem sāka pētīt gumijas drupu ietekmi uz veselību un vidi. Patiesībā tika runāts par iespējamu kancerogēnu iedarbību, taču būtiskas problēmas saistībā ar gaisā esošajām daļiņām iekštelpu futbola laukumos netika konstatētas.
Saskaņā ar Somijas Vides institūta datiem gumijas skaidas tiek pārnestas laukumu tuvumā, piemēram, ar uzturēšanas aprīkojumu un spēlētāju ekipējumu. Daļa no tām nonāk arī lietus ūdens notekās un , protams, arī ārpus laukuma teritorijas.
Gumijas skaidiņas ir mikroplastmasas avots. Tiek lēsts, ka Vācijā no sporta laukumiem vidē nonāk 11 000 tonnu mikroplastmasas.
Koksnes laukums ir trešais šāda veida laukums Helsinkos. HJK laukuma vadītājs Anti Jusi Veinola (Antti-Jussi Väinölä) uzsver, ka tas joprojām ir izmēģinājuma objekts. Kluba administrācija rūpīgi ņem vērā, ko spēlētāji saka par jauno materiālu.
“Mēs pievēršam lielu uzmanību bērnu, jauno spēlētāju un treneru atsauksmēm. Mēs esam avangardā visā valstī,“ saka Väinölä. Neviens nav sūdzējies par priežu skaidu materiālu, no ka veidots jaunais segums. Kāds vārtsargs pārbaudīja materiālu, izdarot lēcienus, un viņiem bija grūti atrast vārdus, lai pateiktu, cik labs tas ir.
Tā kā šis laukums atrodas blakus pilsētas Centrālajam parkam, bija vēl svarīgāk pievērst uzmanību videi. HJK apsvēra iespēju izvēlēties ekoloģiskāku mākslīgo zālienu, un starp pieejamajām iespējām bija arī materiāli, kas izgatavoti no olīvu kauliņiem un korķa.
“Ekoloģija mums ir svarīga vērtība. Pēc tam, kad koksne ir kalpojusi savam mērķim laukumā, to var pārstrādāt, un tas mazāk posta dabu nekā gumijas materiāli,“ teica A.J. Veinola.
Liela interese starptautiskajā tirgū
Helsinku mēra vietnieks kultūras un brīvā laika pavadīšanas jautājumos Paavo Arhinmeki (Paavo Arhinmäki) komentēja HJK jauno laukumu sociālajā tīklā Twitter, sakot, ka par ekoloģiskiem sporta laukumiem tagad tiek runāts visur Eiropā. Gumijas skaidas “drīzumā” netiks izmantotas segumu izgatavošanā. “Tāpēc tas, kurš spēs izstrādāt ekoloģisku, spēlētāju vajadzībām atbilstošu un pret laikapstākļiem noturīgu bioloģisko laukumu, starptautiskajā tirgū izraisīs lielu interesi,“ tviterī rakstīja P. Arhinmeki.
HJK izmantoto koksnes materiālu importēja Somijas uzņēmums Lappset Oy. Uzņēmums ir pazīstams ne tikai ar mākslīgo zālienu izgatavošanu, bet arī ar rotaļu laukumu aprīkojumu, kas ražots izmantojot priedes koksni.
Koksnes materiāla specifika futbola laukumiem
Pasi Rīkonens (Pasi Riikonen), Lappset koncepcijas vadītājs, stāsta, ka uzņēmums pirms pieciem gadiem uzzināja, ka ES ir sākusi pievērst uzmanību futbola laukumu ekoloģijai.
Lappset Oy sāka pētīt vairākas dabiskākas iespējas un nolēma uzsākt sadarbību ar kādu ASV uzņēmumu, jo pagaidām viņiem nav iespēju izstrādāt ilgtermiņa produktu. Koksnes materiāls ir izgatavots no Amerikā augošās ponderosa priedes, kas ir cietāka nekā Somijas priede.
“Ražošanas process ietver 11 līdz 15 posmus, lai iegūtu spēļu laukumiem piemērotu materiālu. Tam jāatbilst Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) standartiem un jābūt izturīgam. Cita starpā koksni apstrādā īpašās tvertnēs un arī termiski apstrādā, lai iegūtu noteiktu formu. Šim nolūkam tika izstrādāta speciāla ražošanas līnija, tāpēc tā nav rūpnieciska blakusprodukcija,“ stāsta P. Rīkonens.
Līdzīgs produkts no ziemeļu priedēm?
Runājot par produkta attīstību, P. Rīkonens uzsver, ka uzņēmums Lappset vēlas piešķirt desmit gadu garantiju, un tas nozīmē, ka viņi nevēlas ienākt tirgū ar produktu, kas nav rūpīgi pārbaudīts. Iespējams, būs iespējams izmantot Somijas ziemeļos augošās priedes ar cietāku koksni. “Mēs vēlamies izmantot Somijas izejvielas un Somijā ražot produktus Eiropas tirgum. Tomēr, lai tas būtu lietderīgi, ir vajadzīgs pietiekami liels apjoms,“ saka Pasi Rīkonens.
Tas būtu liels triumfs koksnei, ja šis produkts patiešām tiktu izmantots futbola laukumos.
Pēc P. Rīkonena teiktā, laukums, kura pamatā ir koksne, maksā aptuveni par piektdaļu dārgāk nekā laukums, kas izgatavots no gumijas skaidām.
Koksnes izmantošana sporta laukumu pildījumam nav inovācija.
“Somi jau sen izmanto zāģu skaidas skriešanas taku pamatnei,“ norāda Riikonens. Runājot par futbola laukumu uz koka bāzes priekšrocībām, Riikonens min, ka, izmantojot koksni un citus organiskus materiālus, var arī samazināt bērnu alerģijas.