Pieņemot 30. priekšlikumu (jeb iniciatīvu), FSC sertifikācijas sistēma centīsies izskaust ar kokmateriālu izcelsmi saistīto un novēroto krāpniecību. Šis, FSCprāt, “vēsturiskais lēmums” tiek uzskatīts par labāko iespēju izskaust krāpnieciskas darbības ar kokmateriāliem, jo 30. priekšlikums paredz ieviest digitālo izsekojamību un pārveidot globālās tirdzniecības integritāti.
Ar 30. priekšlikuma ieviešanu FSC sertifikācijas sistēma saista lielas cerības, jo tā varētu palīdzēt izskaust daudzos miljardos dolāru mērāmu nelikumīgi iegūtās koksnes tirdzniecību. Organizācijas Earthsight pētījums (https://www.zemeunvalsts.lv/vai-fsc-rikosies-saistiba-ar-miljardu-dolaru-vertu-krapsanu-sava) liecina par koksnes tirgotāju iesaisti nelikumīgā FSC (un arī PEFC) sertifikātu izmantošanā, lai apietu sankcijas un pārdotu nelikumīgi iegūtus kokmateriālus.
Forest Stewardship Council (FSC, Mežu pārvaldības padome) jeb pašpasludinātais “mežsaimniecības zelta standarts” ir pieņēmusi jaunu iniciatīvu, kam nākotnē vajadzētu būtiski ietekmēt kokmateriālu un mežsaimniecības produktu tirgu. Šī iniciatīva jeb 30. priekšlikums, ko pieņēma pirms nepilnām trim nedēļām, došot iespēju izmantot digitālo informāciju, tostarp blokķēdes tehnoloģijas un apjoma kontroli, lai uzlabotu stingru sertifikācijas prasību kontroli un ievērošanu.
Saskaņā ar Preferred by Nature, vienu no pasaules lielākajām mežsaimniecības sertifikācijas iestādēm, kas akreditēta veikt FSC auditus, priekšlikums “ir ļoti svarīgs, lai sertifikācija kļūtu caurspīdīgāka, drošāka un piemērota digitālās izsekojamības un atmežošanas regulējuma videi.
30. priekšlikums bija viens no 48 iesniegtajiem priekšlikumiem izskatīšanai FSC Ģenerālajā Asamblejā Panamā, pieņemti tika 28 (tostarp priekšlikums Nr. 37* “Pamatiedzīvotāju mežu sertifikācijas veicināšana”).
30. priekšlikumu ierosināja Kingfisher** un atbalstīja Pasaules Dabas fonds. Tā ir otrā reize, kad šādu priekšlikumu iesniedz FSC Ģenerālajā Asamblejā. “Līdzīgu priekšlikumu Kingfisher ierosināja FSC Ģenerālajā Asamblejā 2022. gadā Bali,” norādīja Īvens Brauns*** (Ewan Brown), bijušais FSC auditors, kas Panamā pārstāvēja koncernu Kingfisher. “To akceptēja sociālajā un vides sekcijā, bet ekonomikas sekcijā nebija kvoruma, trūka dažas balsis. Mēs bijām tik tuvu.”
30. priekšlikumā FSC tika aicināta veikt detalizētu priekšizpēti par elektronisku apjoma uzskaites sistēmu, kas piegādes ķēdē novērstu krāpniecību vai kļūdainas prasības. “Mēs visi zinām, ka sistēmā ir nelegāli iegūti materiāli,” Ī. Brauns norādīja pirms izšķirošā balsojuma. “Pat, ja tie ir tikai 5%, tas tāpat ir pārāk daudz.” Ī. Brauns skaidri nošķīra nejaušas kļūdas no apzinātas un sistemātiskas krāpšanas. “Spilgtākais piemērs ir bērza saplāksnis. Mēs zinām reģionus, kas informē par tūkstošiem procentu lielu pieaugumu sertificēta materiāla apjomā, neskatoties uz mežizstrādes ierobežojumiem. Tās nav nejaušas kļūdas. Tā ir apzināta krāpniecība.”
FSC 30. priekšlikums bija izšķirošs, lai izskaustu daudzos miljardos dolāru vērtu krāpniecisku shēmu sertifikācijas prasībām neatbilstošu mežsaimniecības produktu tirdzniecībā. Šāda situācija ir likusi vairākām organizācijām apšaubīt FSC (arī PEFC) sertifikācijas godprātību un uzticamību. Pašlaik uzņēmumi FSC piegādes ķēdē var iegādāties un pārdot FSC sertificētus kokmateriālus, neziņojot par apjomiem pašai FSC, nav arī centralizēta veida, kā salīdzināt sistēmā ievadīto sertificēto materiālu apjomu ar to apjomu, kas nonāk tirgū. FSC norāda, ka neatkarīgi auditori pārbauda atsevišķu koksnes tirgotāju dokumentāciju, savukārt mežsaimniecības eksperti skaidro, ka nav sistēmiskas darījumu analīzes, lai atklātu iespējamas koksnes apjomu neatbilstības. Pagājušajā mēnesī organizācija Earthsight brīdināja, ka 20-30% sertifikātu var būt krāpnieciski; 30. priekšlikums varētu būt galvenais instruments, lai izskaustu 10-30 miljardu dolāru vērtu nelegāli iegūtu kokmateriālu tirdzniecību.
“FSC ir uzticībā balstīta sistēma,” norāda Semss Lousons (Sams Lawsons), Earthsight vadītājs. “Uzņēmumi netraucēti tirgo daudz lielāku apjomu FSC marķētu produktu, nekā iepirkuši. Tie vienkārši uzliek FSC marķējumu kokmateriāliem, kas iegūti citviet.”
Darījumu pārbaude ļauj izsekot produkta ceļu piegādes ķēdē un salīdzināt katra uzņēmuma reģistrētos apjomus; jāpiebilst, ka šis process ir ļoti lēns un bieži vien balstās tikai dokumentos (papīra, ne digitālos). “Ar šo pieeju var pārbaudīt nelielu daļu no kopējā apjoma, kas cirkulē visā FSC sistēmā,” uzsver Pīters Feilbergs (Peter Feilberg) Preferred by Nature izpilddirektors, norādot, ka kokmateriālu izsekošanas process bieži vien aizņem vienu, divus gadus. Līdz tam laikam koksnes produkti ar viltus marķējumu jau nonākuši pie patērētājiem.