Atklātais ir tikai daļa no daudz lielāka krāpšanas “aisberga”, kas, ja tiktu pilnībā atklāts, nogremdētu visu organizāciju.

Aizvien pieaugošais krāpšanas gadījumu skaits draud reizi par visām reizēm sagraut koksnes ilgtspējīgas sertificēšanas organizācijas FSC reputāciju. Jārīkojas, pirms ir par vēlu!

• Šonedēļ notiekošā FSC Ģenerālajā asamblejā Panamā delegāti balsos par sertifikācijas shēmas politiku un prioritātēm, tostarp par to, kā apkarot krāpšanu. Vadošais FSC auditors ir nosaucis šo Ģenerālo asambleju par “pēdējo iespēju glābt FSC”
• FSC izmeklēšanas, kas sāktas pēc trešo pušu pētījumu rezultātiem, atklāj un risina tikai daļu no daudz plašākām sistēmiskām problēmām
• Earthsight veiktā situācijas analīze liecina, ka ik gadu tiek pārdotas krāpnieciski sertificētas preces 10-30 miljardu dolāru vērtībā
• Kokrūpniecības uzņēmumi FSC ekonomikas sekcijā ir noraidījuši visus iepriekšējos mēģinājumus izskaust krāpšanu, ieviešot obligātu izsekojamību. Tie vairs nevar šo problēmu ignorēt.
• FSC pārstāvjiem Ģenerālajā asamblejā ir jāatbalsta 30. priekšlikums, kas paredz obligātas izsekojamības ieviešanu. Viņiem jāiestājas par tās pastiprināšanu, paātrinot termiņu un atceļot prasību par otro balsojumu 2028. gada Ģenerālajā asamblejā.
• FSC vides un sociālo sekciju NVO biedriem būtu jāorganizē masveida protesta akcija, ja nozares uzņēmumu pārstāvji atkal noraidīs šo iespēju
• Šī nav vienīgā nopietnā FSC problēma. Bet, ja FSC nespēj veikt pat pašus nepieciešamākos pasākumus, lai izskaustu plaši izplatīto krāpšanu, organizācija ir jālikvidē

Cik izplatīta ir krāpšana FSC sistēmā?

FSC (Forest Stewardship Council) ir pasaulē lielākā zaļā marķējuma organizācija. Gandrīz puse patērētāju visā pasaulē pazīst tās logotipu ar koka attēlu, [1] kas atrodams uz daudzām precēm, sākot no papīra salvetēm, beidzot ar mēbelēm, kokmateriāliem, grāmatām un pat apģērbiem, kas izgatavoti no koksnes šķiedrām. 80% šo patērētāju uzticas logotipam, kas garantē, ka šie produkti nekaitē mežiem.[2] Viņi tiek maldināti.

Patiesībā ir liela varbūtība, ka produkti, ko cilvēki pērk, nav nākuši no FSC sertificētiem “ilgtspējīgiem” mežiem. To ražošanā izmantotās izejvielas var būt arī nelikumīgi iegūtas.

Krāpšana ir izplatīta visā FSC piegādes ķēdē

Tā ir atklāta plašā FSC sertificētu produktu klāstā, tostarp mēbelēs, tualetes papīrā, papīra šķīvjos, oglēs, grīdas segumos un granulās. Ir atklāti sistemātiskas krāpšanas gadījumi saistībā ar plašu dažādu koku sugu klāstu – no tropu reģioniem, no citām mežainajām teritorijām, no lapu koku koksnes un skujkoku koksnes. Lai gan vislielākās problēmas ir Ķīnā, nopietni krāpšanas gadījumi ir atklāti visā pasaulē, arī Eiropā un ASV.

Krāpšanas epidēmija FSC nav izplatījusies tikai nelielos, mazāk profesionālos uzņēmumos. Atkārtoti ir konstatēts, ka arī lieli uzņēmumi savā nozarē ir vainīgi apzinātā, sistemātiskā krāpšanā, kas saistīta ar milzīgiem koksnes apjomiem. Tas ietver gan Ķīnas lielāko saplākšņa eksportētāju,[3] gan vienu no lielākajām zāģētavām Eiropā,[4] gan piekto lielāko koksnes granulu ražotāju pasaulē. [5]Krāpnieciskas FSC sertificētas preces ir atrastas pārdošanā vairāku pasaules lielāko mazumtirgotāju tirdzniecības ķēdēs, tostarp IKEA, Aldi un Lidl.

Kā mēs zinām, ka problēma ir plašāka nekā mums zināmie piemēri? Tāpēc, ka gandrīz visi atklātie gadījumi ir konstatēti nevis ar pašas FSC sistēmu palīdzību, bet gan neatkarīgu NVO un žurnālistu pētījumu rezultātā vai nozares pārstāvju ziņojumu rezultātā. Bez neoficiālās uzraudzības problēma joprojām būtu nezināma. Ļoti maz NVO un žurnālistu veic šāda veida izmeklēšanu, pētījumi aptver tikai nelielu daļu plašās FSC sertificētu produktu tirdzniecības.

Gandrīz visos gadījumos FSC iespējamā krāpniecība netika īpaši netika, bet to pamanīja, pētot citus jautājumus.[6] Tāpēc mēs varam būt droši, ka tas, ko viņi atklājuši un ko FSC apstiprināja, ir tikai daļa no daudz, daudz lielāka krāpniecības “aisberga” visā FSC sistēmā. Problēma ir pietiekami apjomīga, lai izraisītu visas organizācijas sabrukumu, ja tā tiktu atklāta visā pilnībā.

Papildu pierādījumi par pieaugošo krāpšanu FSC sistēmā nāk no pieaugošās neatbilstības starp FSC sertificētas koksnes ražošanas apjomiem un to uzņēmumu skaitu, kam ir licence šīs koksnes apstrādei.

Kopš Krievijas un Baltkrievijas izslēgšanas 2022. gada martā, FSC mežu platība pasaulē ir samazinājusies par 30%. Tomēr tajā pašā periodā aprites sertifikātu turētāju skaits (koksnes pārstrādes uzņēmumi, kam ir licence apstrādāt FSC sertificētu koksni) ir pieaudzis par 37%.

Ķīnā katru dienu tiek izsniegti divpadsmit jauni aprites sertifikāti.[7] Vienkārši sakot, nav pietiekami daudz reālas FSC sertificētas koksnes, lai pietiktu visiem.

Nepietiekama reakcija

Ja konkrētā piegādes ķēdē tiek atklāta krāpšana un tiek veikti attiecīgie pasākumi, FSC nav izdevies to izskaust. Uzņēmumi, kas iesaistīti krāpšanā, ir spējuši mainīt sertifikācijas iestādi un saņemt jaunus sertifikātus tikai dažas dienas vai mēnešus pēc tam, kad ir beidzies iepriekšējo sertifikātu derīguma termiņš. Parasti pietiek ar vienkāršu uzņēmuma nosaukuma maiņu.[27]Varētu domāt, ka liela mēroga gadījums radīs plašāku atturošu efektu vismaz attiecībā uz konkrēta produkta ražotājiem konkrētajā tirgū. Pierādījumi liecina par pretējo. Piemēram, saplākšņa problēma. 2021. gadā divās atsevišķās izmeklēšanās tika secināts, ka Ķīnas lielākais saplākšņa eksportētājs ir vainīgs apzinātā, plaša mēroga un sistemātiskā FSC marķējuma viltošanā.[28] Uzņēmums tika izslēgts no sistēmas. Četrus gadus vēlāk FSC sertifikātu viltošana Ķīnas saplākšņa segmentā joprojām nav mainījusies.

2024. gada novembrī viens no lielākajiem Ķīnas finiera ražošanas uzņēmumiem piedāvāja Earthsight izmeklētājiem uzlikt viltotus FSC marķējumus uz Krievijas izcelsmes bērza saplākšņa, kas tiktu importēts Eiropā attiecīgi ar viltotiem Ķīnas izcelsmes dokumentiem, pārkāpjot Eiropas Savienības noteiktās sankcijas.[29]

2025. gada aprīlī izotopu testi atklāja, ka gandrīz pusei sertificēto bērza saplākšņa produktu, kas tika pārdoti Apvienotajā Karalistē, bija viltotas izcelsmes valsts norādes. [30] Pētījumā netika sniegti atsevišķi dati par viltus norādēm saistībā ar FSC produktiem salīdzinājumā ar konkurenta PEFC sertificētajiem produktiem, bet, rūpīgi izvērtējot datus, redzams, ka vismaz 36% FSC norāžu bija viltotas.[31]Pat gadījumos, kad ir pierādīta apzināta un masveidīga krāpšana, FSC piemērotie sodi ir niecīgi un tiek īstenoti neapmierinoši.

FSC galvenais līdzeklis krāpšanas novēršanai ir vainīgo iekļaušana FSC sistēmas melnajā sarakstā. Taču pat tad, ja uzņēmumi neapiet šo aizliegumu, reģistrējoties ar nedaudz atšķirīgu nosaukumu, iekļaušana melnajā sarakstā ir ierobežota laikā un diezgan elastīga. Kad Vjetnamā atklāja, ka An Viet Phat Energy, piektais lielākais koksnes granulu ražotājs pasaulē, ir vainīgs krāpšanā, tas bija jāizslēdz no sistēmas uz 3,5 gadiem. [32]Taču jau pēc 14 mēnešiem uzņēmumam atļāva atsākt darbību.[33] Tajā pašā laikā arī Ķīnas lielākajam saplākšņa eksportētājam, kurš divreiz atzīts par vainīgu krāpniecībā, atļāva atgūt FSC sertifikātus.[34]

Earthsight pētniekiem poļu uzņēmums Alvi-Bel, kam tobrīd bija FSC sertifikāts, piedāvāja krievu saplāksni.

Krāpšanas mērogu aprēķināšana

Cik liela ir krāpšanas apjoma patiesā vērtība? Kad atklājas atsevišķi gadījumi, krāpniecisko pārdošanas apjomu skaitļi reti tiek publicēti. Gadījumā, kad tika veikti aprēķini – tikai par vienu ražotāju un vienu produktu –, tika lēsts, ka krāpšanā bija iesaistītas 100 000 tonnas finiera.[35] Pamatoti aprēķini norāda, ka tas varētu būt bijis aptuveni 100 miljoni dolāru vērts.

Viens no daudzajiem krāpšanas gadījumiem, kas saistīts ar kokoglēm, ko atklāja nevalstiskās organizācijas un apstiprināja FSC, bija saistīts ar 18 000 tonnām nepareizi marķētu preču, kuru mazumtirdzniecības vērtība, ņemot vērā mazumtirdzniecības cenas, bija 50 miljoni ASV dolāru.[36]Kad IKEA 2020. gadā atklāja krāpšanu saistībā ar FSC sistēmā sertificētajiem bērza izstrādājumiem, tā ietvēra 95 dažādas produktu līnijas. Uzņēmums mēģināja mazināt krāpšanas apmēru, norādot, ka tā attiecas tikai uz 0,28% no koksnes izmantošanas apjoma tajā gadā.[37] Taču Izrādījās, ka tas atbilst 53 200 kubikmetriem apaļkoksnes ekvivalenta – pietiekami daudz koksnes, lai piepildītu divdesmit olimpiskos peldbaseinus. [38] Apvienotajā Karalistē ir konstatēts, ka krāpšana skārusi 26 767 no koksnes izgatavotas preču vienības, jo tieši tik daudz mēbeļu konfiscēja Apvienotās Karalistes iestādes.[39] Ņemot vērā IKEA pārdošanas apjomus šajā valstī, tas nozīmē, ka visā pasaulē šāda veida krāpniecības shēmā tika iesaistīti gandrīz 400 000 izstrādājumu,[40] kuru vērtība varētu sasniegt 100 miljonus dolāru.

Kad meklē krāpšanu FSC sistēmā, to gandrīz vienmēr atrod...

Kopējais FSC sertificēto produktu pārdošanas apjoms 2007. gadā tika lēsts 20 miljardu dolāru apmērā.[41]Pamatojoties uz FSC sertificēto mežu platību pieaugumu un ņemot vērā inflāciju, šis skaitlis šobrīd, visticamāk, ir 100 miljardi dolāru. Ja tikai viens procents no šiem produktiem būtu krāpnieciski, tas nozīmētu, ka katru gadu tiek pārdotas vismaz 1 miljardu dolāru vērtas nepatiesi marķētas preces ar FSC zīmi. Ņemot vērā, ka ikreiz, kad kāds meklē krāpšanas gadījumus FSC sistēmā, viņš tos gandrīz vienmēr atrod, reālais skaitlis, visticamāk, ir vismaz 10 miljardi dolāru, iespējams, pat daudz vairāk. FSC bijušais integritātes direktors Fils Gilerijs (Phil Guillery) ir teicis, ka, viņaprāt, 20-30% FSC pieteikumu ir viltoti.[42] Tas nozīmētu, ka katru gadu tiek veikti krāpnieciski darījumi 30 miljardu dolāru apmērā.

Dziļi iesakņojies situācijas noliegums un melīgi risinājumi

Lai gan FSC sekretariāts apgalvo, ka atbalsta apjoma uzskaiti kā “būtisku soli, lai turpinātu stiprināt integritāti (godprātību!) FSC piegādes ķēdēs”, tas mazina šā priekšlikuma pieņemšanas iespējas, noliedzot problēmas patieso apmēru un pārspīlējot jau veikto pasākumu ietekmi, lai risinātu šo problēmu. [43]

FSC pārstavju pirmā aizstāvība šādos situācijā ir citēt gadījumus, kurus viņi ir “veiksmīgi atklājuši”, kā pierādījumu, ka problēma tiek risināta – tomēr, kā mēs redzējām, tie patiesībā pierāda pretējo. Nopelns par šo gadījumu atklāšanu gandrīz vienmēr pieder citām iestādēm, ir pamats uzskatīt, ka tie ir tikai aisberga redzamā daļa. FSC nepiemin, cik bieži viņu niecīgie sodi tiek veiksmīgi apieti vai nespēj novērst atkārtotus pārkāpumus.

Otro FSC aizstāvības argumentu varētu saukt par stratēģiju “apžilbināt ar zinātni”

Jauno tehnoloģiju ietekme, ar kurām FSC mēdz lepoties, apgalvojot, ka tādējādi cīnās pret krāpšanu, ir pārspīlēta. Viena ir zinātnisko testu izmantošana, lai noteiktu koksnes izcelsmi. Patiesībā šāda tehnoloģija labākajā gadījumā var noteikt koksnes ieguves valsti, un pat tas ir iespējams tikai ierobežotam koku sugu klāstam, par kuru ir veikts pietiekami daudz paraugu ņemšanas pētījumu. Ļoti maz krāpšanas gadījumu, ko gadu gaitā atklājušas NVO un žurnālisti un ko FSC ir apstiprinājusi, varētu būt atklāti ar šādām metodēm. Var atklāt tikai gadījumus, kas saistīti ar dažādu koku sugu vai no dažādām valstīm nākušas koksnes legalizēšanu, lai gan visdrīzāk par FSC ekvivalentu tiek izmantota nesertificēta koksne no tās pašas sugas un tās pašas valsts.

Otrs “brīnumlīdzeklis”, ko atbalsta FSC, ir blokķēdes tehnoloģija. Blokķēde var palīdzēt nodrošināt informāciju vien tad, ja šī informācija pastāv, un izsekojamības sistēma, ko FSC plāno izmantot (pazīstama kā FSC Trace)[44], ir brīvprātīga (izņemot piegādes ķēdes, kas jau ir pierādījušas augstu krāpšanas risku). Kad FSC iepriekš izveidoja līdzīgu brīvprātīgu sistēmu, tās izmantošana bija tik niecīga, ka to atcēla.[45] Kamēr netiks ieviesta obligāta apjoma izsekošana, blokķēdei, visticamāk, būs ļoti maz informācijas, ko pārbaudīt. FSC Trace neļauj veikt pilnīgu apjoma kontroli, kas nepieciešama, lai izskaustu krāpšanu.[46]

FSC pēdējā iespēja

FSC 30. priekšlikumā apgalvots, ka, “neveicot nekādas darbības, pastāv risks, ka uzticība sistēmai tiks zaudēta vai samazināta, radot “būtisku kaitējumu FSC””.[47] Ir pierādījumi, ka uzticība jau ir mazinājusies.

Kad FSC 2021. gada jūlijā veica koksnes produktu patērētāju aptauju, FSC “neto uzticības” reitings bija 43%. [48] Pēc pusotra gada šis skaitlis bija samazinājies līdz 11%.[49] Tajā pašā laikā FSC nozīme mazinās, jo likumdevēji savās ambīcijās to apsteidz. Drīz lielajiem uzņēmumiem stāsies spēkā Eiropas Savienības Atmežošanas regula (EUDR), kas aizliegs nelegālu un atmežosanas rezultātā iegūtu koksni vienā no pasaules lielākajiem tirgiem. Likums prasa, lai uzņēmumi veiktu pienācīgu pārbaudi, kas nodrošina tikai “niecīgu risku”, ka to produkti neatbilst likuma prasībām. Tas prasa arī pilnīgu izsekojamību līdz pat ieguves vietai. FSC pašlaik nevar nodrošināt nevienu no šīm lietām. FSC ir izveidojis brīvprātīgu “regulējošo moduli”, kas apgalvo, ka nodrošinās atbilstību EUDR prasībām, bet līdz šim tā izmantošana ir bijusi tuva nullei.[50]

Nav brīnums, ka vadošā FSC audita firma Preferred by Nature ir nosaukusi šo Ģenerālo asambleju par “pēdējo iespēju glābt FSC”.[51] Krāpšana nav vienīgais iemesls, kāpēc Preferred by Nature un citi tā saka. 2021. gadā, pirms iepriekšējās Ģenerālās asamblejas, 34 NVO no visas pasaules, tostarp Greenpeace, publicēja atklātu vēstuli ar pieciem ieteikumiem. [52]Viens no tiem bija krāpšanas novēršana, izmantojot obligātu izsekojamību, bet arī pārējie ir svarīgi, vēl nav risināti un pat nav iekļauti 2025. gada Ģenerālās asamblejas darba kārtībā. Krāpšanas un nepatiesas informācijas sniegšanas ietvaros ir būtiski jautājumi, kurus 30. priekšlikums neizskatīs.

Ja FSC nespēj veikt vienkāršus pasākumus, kas nepieciešami krāpšanas novēršanai, ir maz cerību, ka tiks veiktas citas svarīgas izmaiņas. Tāpēc balsojums FSC Ģenerālajā asamblejā ir jāuzskata par izšķirošu.

Sarkanā līnija pilsoniskajai sabiedrībai?

FSC biedriem ne tikai jāatbalsta pieminētais 30. priekšlikums, bet jācenšas to stiprināt, pirms tas tiek pieņemts.

Priekšlikuma galvenais trūkums: tas tikai pilnvaro FSC sekretariātu izveidot obligātas izsekojamības sistēmu. Pirms ieviešanas 2028. gadā, tā vēl būs jāapstiprina otrajā balsojumā Ģenerālajā asamblejā. Tas nozīmē: pat ja priekšlikums tiks pieņemts, FSC koksnes uzņēmumu biedri divu gadu laikā to joprojām varēs atcelt. Kāpēc mums jādomā, ka viņi vēlēsies to darīt? Tāpēc, ka viņi to jau ir darījuši.

2013. gadā FSC sāka jaunu “tiešsaistes prasību platformu”, kur uzņēmumi varēja ziņot par FSC sertificētas koksnes ražošanas, pirkumu un pārdošanas apjomiem, ļaujot tos salīdzināt, lai nodrošinātu, ka netiek pārdots vairāk FSC koksnes, nekā tiek iegūta. Vēlāk FSC Ģenerālās asamblejas balsojumā priekšlikums par sistēmas obligātu ieviešanu tika noraidīts ar FSC ekonomikas sekcijas uzņēmumu veto.

Vēl viena problēma ar priekšlikumu Nr. 30 – tajā tiek prasīts, lai sistēma, ja tā tiks apstiprināta 2028. gadā, tiktu ieviesta ar “mērķa datumu” 2030. gadā. FSC nevar atļauties gaidīt vēl piecus gadus, pirms atrisināt problēmu ar plaši izplatīto krāpšanu visā sistēmā. Tas ir nožēlojami neambiciozs grafiks, ko biedriem arī jācenšas grozīt.

Lai izvairītos no pasākuma neveiksmes, ir ļoti svarīgi, lai kokmateriālu tirdzniecības uzņēmumi saprastu, cik nopietni NVO kopiena uztver šo jautājumu un kādas būs sekas, ja viņi to noraidīs. Vides un sociālā sektora NVO biedriem ir jāpaskaidro, ja pasākumi pret krāpšanu atkal tiks noraidīti, būs jārīko masveida protesta akcijas.

Krāpšana un nepatiesa informācija, ko 30. priekšlikums neatrisinās

Obligātā apjoma saskaņošana, kā ierosināts FSC 30. priekšlikumā, būs liels solis, lai glābtu FSC mazināto reputāciju un nozīmi. Taču tā nav vienīgā lielā problēma saistībā ar sertifikācijas shēmas prasību ļaunprātīgu izmantošanu. Jārisina arī divas citas svarīgas problēmas.

Pirmā ir krāpšana izcelsmes vietā. Jaunās sistēmas, kas nodrošina, ka pārdotie FSC produkti atbilst FSC ievāktam kokmateriālam, neatrisinās krāpšanas problēmu koksnes izcelsmes vietā. Pēdējo piecu gadu laikā organizācija Earthsight ir publicējusi vairākus skarbus ziņojumus, atklājot, kā nelegāli iegūts kokmateriāls ir ieguvis FSC sertifikāta apstiprinājumu. Nevienā no šiem gadījumiem kokmateriālu pārstrādātāji un ražotāji nebija nepareizi marķējuši nesertificētu kokmateriālu – tas ir jautājums, ko 30. priekšlikums sola risināt. Problēmas radās pašas FSC sertificētajā meža platībā vai brīdī, kad tika pārdota sava koksne pirmajam pārstrādātājam.

Viens no galvenajiem krāpšanas veidiem, ko Earthsight atklāja Krievijā, bija saistīts ar uzņēmumu, kas palielināja ciršanas apjomus savā FSC sertificētajā teritorijā, pēc tam izliekoties, ka koksne ir iegūta no turienes. Mēs, Earthsight, to atklājām, izmantojot satelītattēlus, lai aprēķinātu faktiskās ciršanas platības un apjomus, pēc tam salīdzinot tos ar FSC auditoriem deklarētajiem datiem. Mūsu analīze liecināja, ka piecu gadu laikā viens uzņēmums FSC piegādes ķēdēs bija iepludinājis 535 000 kubikmetru nesertificētas koksnes.[53] FSC auditoriem nav pienākuma veikt tādas pārbaudes, kas atklātu šādu krāpšanu. Tas ir jāmaina.

Otrkārt, pastāv problēma ar FSC aprites sertifikātu nepareizu izmantošanu. Jau kādu laiku ir labi zināms, ka lielākā daļa FSC CoC (piegādes ķēdes) sertifikātu turētāju vispār nepērk sertificētu koksni.[54] Daži no šiem uzņēmumiem veic krāpšanu, nepatiesi marķējot preces, ko tie pārdod, kā izgatavotas no FSC sertificētas koksnes. Vairumā gadījumu iemesls, kāpēc uzņēmumi maksā par CoC sertifikāciju, ir iespēja nepatiesi apgalvot, ka tikai tā tiek piešķirtas viņu produktiem t.s. zaļās īpašības, neatkarīgi no tā, vai šie produkti patiešām ir marķēti ar FSC zīmi. Lai gan sertifikācijas speciālisti labi apzinās, ka CoC sertifikāts pats par sevi ir bezjēdzīgs, tas neattiecas uz lielāko daļu koksnes produktu mazumtirgotāju un klientu. Kā mēs teicām jau 2021. gadā, “internets ir pārpildīts ar koksnes produktu ražotājiem un mazumtirgotājiem, kuri reklamē šos sertifikātus un maldinoši apgalvo, ka tie ir pierādījums to ilgtspējībai”. [55]

Maz kas ir mainījies.

Šomēnes mēs publicējām vēl citus šādas prakses piemērus.[56] Sabiedrībai ir pilnīgi neizprotams, ka uzņēmums var saņemt “zaļo” sertifikātu, neizmantojot “zaļo” koksni. Izglītība nav risinājums. Kā eksperti jau vairāk nekā desmit gadus aicina, FSC varētu šo problēmu atrisināt vienā dienā, vienkārši atsakoties ļaut uzņēmumiem, kas nepērk sertificētu koksni, turēt un reklamēt CoC sertifikātu. FSC tikko paziņoja, ka tagad pieprasīs, lai CoC turētāji, kas neizmanto FSC koksni, tiktu atbilstoši reģistrēti FSC datu bāzē. Tas ir atbalstāms solis citu iemeslu dēļ, bet neko nedos, lai novērstu situāciju, ka uzņēmumi turpina apzināti negodprātīgi uzrādīt savus sertifikātus.