...karošanas absurdumu spilgti ilustrē viena pagājušogad piedzīvota epizode. Vasarā viesojos Zaļenieku pagastā Zemnieku Saeimas vadītāja vietnieces Mairas Dzelzkalējas-Burmistres konvencionālajā zemnieku saimniecībā "Vilciņi-1". Jau pāris gadus gribējās apciemot arī Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītāja Gustava Norkārkļa bioloģisko zemnieku saimniecību "Salenieki", jo viņš strādā izcili. Filmēšana tika plānota divus gadus. Bet brīdī, kad asociācijas vadītājs padzirdēja, ka iepriekš esmu filmējis "Vilciņos", nometa uz bremzēm. Un arguments bija tāds, ka mēs slavinām graudu audzētājus. Tā ir klaja ņirgāšanās ne jau par manu profesionālo darbu, bet gan vēlreiz spilgts apliecinājums – ir viņi (konvenciālie), un esam mēs (bioloģiskie).

Tobrīd spilgti izjutu šo tumsonību, ka cilvēki jau tiktāl ir apjukuši savā iedomātajā cīņā ar pretinieku, ka nespēj izcelt sevi un savu pozitīvo stāstu. Interesanti, ka pagājušajā sezonā jau bijām filmējuši arī divus Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas biedrus – viesojāmies gan pie bioloģiskās gaļas ražotājiem brāļiem Vīgantiem Ērgļu pusē, gan pie bioloģiskā zemnieka Jāņa Vaivara, kas Ķeguma pusē audzē zāļu tējas. Kā var būt tā, ka jūs neejat vienā virzienā? Atbilde – šie vīri ir darītāji, nevis politikas bīdītāji.