Politiskā izdoma, proti, cilvēks izraisot lielāko daļu vai visas klimata pārmaiņas, un apgalvojums, ka zinātniskais pamatojums šim tam visam ir sakārtots, saņēmuši smagu triecienu, publicējot “Pasaules klimata deklarāciju” (World Climate Declaration, WCD), ko parakstījuši vairāk nekā 1100 zinātnieku un speciālistu. Autori, kuru vidū ir dažādu pasaules valstu pārstāvji un kurus vada norvēģu Nobela prēmijas laureāts fizikā profesors Ivar Giaever, skaidro, ka ārkārtas situācijas klimata jomā nav. Klimata zinātne, viņuprāt, pārvērtusies par diskusiju, kas balstīta uzskatos vai nostājā, ne pamatotā, paškritiskā zinātniskā informācijā.

Ņemot vērā, cik grūti akadēmiskajās aprindās ir piesaistīt finanses tiem klimata pētījumiem, kas atšķiras no politiskās ortodoksijas, 1100+ ir ievērojams mūsdienu klimata zinātnes opozīcijas mērogs. Cits deklarācijas līdzautors, profesors Ričards Lindzens (Richard Lindzen), pašreizējo klimata naratīvu ir nodēvējis par absurdu, atzīstot, ka dolāru triljoni un no dotācijām atkarīgo akadēmiķu un žurnālistu nemitīgā propaganda pašlaik vēstī, ka tas uztverams nopietni.

Īpaši nikni WCD vēršas pret klimata modeļiem. Ticēt klimata modeļa rezultātam nozīmē ticēt tam, ko modeļa veidotāji tajā ir ielikuši. Klimata modeļi ir kļuvuši par mūsdienu klimata diskusiju centrālo elementu, zinātnieki to uzskata par problēmu. “Vajadzētu atbrīvoties no naivās ticības nenobriedušiem klimata modeļiem,” pauž WCD. “Nākotnē klimata pētniecībā ievērojami lielāks uzsvars jāliek uz empīrisko zinātni.”
Skatīt Deklarāciju