Vācijas uzņēmuma Helsing bezpilota lidaparāts HF-1 apvieno mākslīgā intelekta mērķa fiksēšanas funkciju ar radara starojumu necaurlaidīgu finiera korpusu.

Helsing HF-1 “drons-kamikadze” ir ar mākslīgo intelektu vadāms no finiera izgatavots uzbrukuma bezpilota lidaparāts, ko Ukrainas Speciālo operāciju spēki izmanto pret Krievijas gaisa aizsardzības sistēmām līdz 50 kilometru attālumā. Vācija ir pasūtījusi 10 000 HF-1 vienību un nākamās paaudzes HX-2, izvēloties nemetālisku korpusu nevis izmaksu (taupības) dēļ, bet tāpēc, ka tas ir radaram “neredzams”.

“Viedie” finiera droni ir kļuvuši par vienu no ietekmīgākajām ieroču sistēmām mūsdienu kaujaslaukā, Ukrainas Speciālo operāciju spēkiem uzbrūkot Krievijas aizsardzības sistēmām līdz 50 kilometru attālumā, izmantojot finiera “dronus-kamikadzes”, kas aprīkoti ar modernāko mākslīgo intelektu.

Zināms, ka Irānā no putuplasta un finiera izgatavotie Shahed-136 četrās dienās piespieda ASV Patriot baterijām iztērēt 943 pārtvērējraķetes, iztērējot Lockheed Martin 18 mēnešos saražoto raķešu apjomu. Pirmajās sešās konflikta dienās Irānas spēki bija izmantojuši 2000 Shahed-136 vienības.

Defence Express ir pirmā mediju komanda, kas novēroja HF-1 aktīvo izmantošanu, apstiprināja aizsardzības spēku personāls, kas darbojas Sumu apgabalā; tur Minhenes aizsardzības tehnoloģiju uzņēmuma Helsing HF-1 droni ir ekspluatācijā jau kopš pagājušā gada aprīļa.

HF-1 finiera korpuss nav ekonomisks risinājums, bet apzināts inženiertehnisks lēmums, kas samazina radara atstarojuma laukumu, kā to nespēj ne alumīnijs, ne oglekļa šķiedra. Tieši šī īpašība, ne drona izmaksas, padara nemetālisko konstrukciju par visefektīvāko materiālu bezpilota lidaparātos abās frontes pusēs.

“Mūsu bezpilota lidaparāts ir aprīkots ar mērķa meklēšanas sistēmu, kas palīdz to uztvert un fiksēt, līdz mērķis tiek sasniegts,” Defence Express pastāstīja bezpilota lidaparātu vadības operators ar segvārdu Romero. “Ja mēs zaudējam kontaktu ar bezpilota lidaparātu – video vai vadību, tas tāpat sasniedz mērķi un to iznīcina.”

Kad Vācija 2024. gada beigās apstiprināja Helsing pasūtījumu, dronu ražošanas programma ievērojami paplašinājās. Saskaņā ar sadarbības līgumu, kas apvieno Ukrainas līdzdalību ražošanā ar tiešu piegādi no Vācijas, ir noslēgts līgums par 4000 HF-1 un 6000 nākamās paaudzes HX-2 “dronu-kamikadžu” piegādi. Kopējais skaits ir 10 000 ar mākslīgo intelektu aprīkotu dronu ar finiera korpusu. Jau 2025. gada aprīļa sākumā apstiprināts, ka Ukrainas rīcībā ir vairāk nekā 1000 HF-1 vienību, HX-2 piegādes bija ieplānotas līdz gada beigām.

Kaut autonomā mērķa noteikšanas sistēma ir rūpnīcā uzstādīta katram dronam, tās izmantošana kaujas apstākļos pagaidām ir atlikta. Pašlaik Ukrainas bezpilota lidaparātu operatori katru dronu vada uz iepriekš noteiktu mērķi un izmanto mērķa noteikšanas sistēmu tikai pēdējā posmā.

“Mēs varam uzbrukt pretinieka aprīkojumam vietās, kurās viņi domā esam drošībā,” norāda bezpilota lidaparātu vienības komandieris ar segvārdu Destro, kura vienība darbojas HF-1 optimālajā 45-50 kilometru darbības rādiusā. Analīze par uzbrukuma videoierakstiem ir apstiprinājusi Pancirj-S1 tuvās darbības gaisa aizsardzības sistēmu un Buk-M3 radaru vienību iznīcināšanu. Tas ir aprīkojums, ko krievu armija šādas intensitātes kaujās, kādas notiek pašlaik, nevar ātri aizstāt.

Bijusī Ukrainas valdības politikas padomniece K. Bondara, kas tagad strādā ASV Stratēģisko un starptautisko pētījumu centrā, norāda, ka bezpilota lidaparātu un mākslīgā intelekta sadarbības iespējas jau pastāv, taču to izmantošana kaujas laukā joprojām ir ierobežota: “Tāda tipa droni var lidot laboratorijās, bet reālajā dzīvē bruņotie spēki izvairās tos izmantot, jo kļūdu risks ir pārāk liels.” Speciālo operāciju spēku komandieri kaujas zonās ir nonākuši pie tāda paša secinājuma, karavīri neprasa pilnīgu drona autonomiju, bet gan vairāk dronu un vairāk apmācītu operatoru, lai paplašinātu uzbrukumu intensitāti visā frontē.

Finierētus dronus montē arī krievu brīvprātīgie, izmantojot Ķīnā ražotas detaļas, ar datorizētiem frēzēšanas rīkiem rāmju detaļas izgriež no 9 mm bieza Ķīnā ražota finiera un nosūta uz krievu pozīcijām Ukrainas frontē. Krievijas frontes pusē Molnya ir putuplasta un finiera platforma, ko palaiž ar katapultu. Saskaņā ar Ukrainas elektroniskās karadarbības padomnieka Serhija Beskrestnova teikto, kopš 2025. gada beigām Molnya ir būtiski modernizēta, iekļaujot mašīnmācības mākslīgo intelektu, Starlink datu pārraides kanālus un rotējošas kameras ar desmitkārtīgu optisko tālummaiņu. Ja agrākās bezpilota lidaparātu versijas pārvadāja kaujas galviņas, modificētie modeļi pārvadā mikrodatorus un sensorus, kas pārvērš lētu uzbrukuma dronu par pastāvīgu ISR platformu uz nemetāliskā korpusa. Kopš 2026. gada janvāra šīs modificētās versijas krievi izmanto frontē.

Kaujas laukā šo dronu izmantošanu visbiežāk konstatē Sumos un Doņeckā. Jāuzsver, ka Ķīnā ražotais bērza saplāksnis, kas ir Krievijas dronu ražošanas pamatā, turpina ieplūst globālajos kokmateriālu tirgos, neskatoties uz ilgstošo spiedienu sankciju piemērošanai. Ukraina 2024. gadā palielināja saplākšņa eksportu par 38%, šis produkts tagad veido vairāk nekā 97% no visa Ukrainas kokmateriālu apjoma, ko tirgo Eiropas tirgos. Saskaņā ar Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes datiem, Ukrainas dronu ražošanas nozare līdz 2026. gadam sasniegusi ražošanas jaudu vairāk nekā 8 miljonu vienību gadā, kas ir bezprecedenta rādītājs karastāvoklī esošai valstij.