Pieredzes apmaiņas brauciena laikā Polijā kopā ar Latvijas meža nozares kolēģiem sarunās iznāca skart arī jautājumu par sankcijām pakļauto koksni no Baltkrievijas un Krievijas. Situācija ir līdz nejēdzībai absurda – proti – ir ziņas, ka kokmateriāli lielos apjomos “ceļo” uz Eiropu gan kuģos no SanktPēterburgas, Arhangeļskas un Murmanskas, gan pa dzelzceļu no Baltkrievijas, gan pa citiem ceļiem no Kaukāza un Vidusāzijas. Tā ir Krievijas koksne, kas “pēc papīriem” skaitās no Gruzijas, Kazahstānas, Kirgizstānas, Turcijas un citām zemēm, kas pirms 2022. gada 24. februāra tika uzskatītas par t. s. nekoksnes valstīm. Ja kāds patiesi vēlas pārbaudīt kokmateriālu izcelsmes vietu, mūsdienās to var noteikt arī pēc t. s. koksnes DNS analīzēm. Ne visai sarežģīti ir izsekot kravas plūsmām vai vienkārši aizbraukt, piemēram, uz Gruziju vai Kazahstānu, un secināt, ka tur attiecīgos kokmateriālus nesagatavo vai neražo. It kā vienkārši, bet praksē, diemžēl, viss notiek citādi… Starp citu, bija pāris poļu uzņēmumu, kas nevēlējās Latvijas uzņēmēju grupu pieņemt, jo, lūk, “latvieši pērkot no krieviem koksni, uzdodot to par savējo un eksportējot tālāk”… Šeit gan vietā teiciens: “Bet ko tu raugi skabargu sava brāļa acī, bet baļķi savā acī neredzi?” (Mateja ev. 7:1-5)
Tātad – Eiropas Savienība aizliedza importēt koksni no Krievijas un Baltkrievijas jau 2022. gada martā, neilgi pēc tam, kad krievi iebruka Ukrainā. Līdz tam, piemēram, baltkrievi gadā uz Eiropu eksportēja kokmateriālus aptuveni viena miljarda eiro vērtībā.
Kopš aizlieguma stāšanās spēkā Eiropā “pēkšņi” sāka parādīties lieli koksnes apjomi, kas, iespējams, nāca no Kazahstānas un Kirgizstānas. Piemēram, imports no Kazahstānas (valsts, kas līdz tam faktiski neeksportēja kokmateriālus) bija palielinājies 74 reizes, no Kirgizstānas – aptuveni 18 000 reižu. Vai tas būtu fantastisks “veiksmes stāsts” kokrūpniecības attīstībai šajās valstīs?
Vidusāzija – kokmateriālu ražošanas reģions?
Baltkrievijas Izmeklēšanas centra (BIC) un Organizētās noziedzības un korupcijas apkarošanas ziņošanas projekta (Organized Crime and Corruption Reporting Project – OCCRP) partneru tīkla kopīga izmeklēšana 2022. gada decembrī secināja, ka Baltkrievijas un Krievijas kokrūpniecības uzņēmumi izvairījušies no sankcijām, iesniedzot dokumentus, norādot, ka to sūtījumi nāk no Kazahstānas un Kirgizstānas.
“Koksnes imports no Kazahstānas uz Eiropu 2022. un 2023. gadā uzrādīja neticamu pieaugumu līdz gandrīz 126 miljoniem eiro (136,5 miljoniem ASV dolāru),” norādīts izmeklēšanas ziņojumā, kurā jo īpaši tika uzsvērta Kazahstānas minimālā iesaiste kokmateriālu tirdzniecībā pirms Eiropas Savienības sankcijām pret baltkrievu kokmateriāliem.
Pēc atklātajiem faktiem Eiropas Savienība pastiprināja muitas kontroli, kā arī apsprieda šo jautājumu ar kirgīzu un kazahu valdībām. Sarunu rezultātā kontrabandas ceļš tika daļēji slēgts.
Pagāja gads, BIC atkal pievērsās šim jautājumam. Tika konstatēts, ka Kirgizstānas izcelsmes kokmateriālu imports ir samazinājies gandrīz par 50%, savukārt, imports no Kazahstānas ir pieaudzis, lai gan šajā valstī kokrūpniecības vajadzībām izmantojamo mežu platības ir niecīgas.
Žurnālistu grupa esot ieguvusi vairāk nekā 40 piegādes līgumu kopiju. Līgumu apjomi ir miljoniem eiro vērti, kas, savukārt, liecina par Baltkrievijas kokmateriālu ievešanu Eiropas Savienībā.
Aizdomas, ka Polija kalpo kā Baltkrievijas un Krievijas kokmateriālu ievešanas tranzītvalsts, pastiprina pagājušā gada ievērojamais importa pieaugums Polijā. Salīdzinājumā ar 2022. gadu koksnes importa apjomi palielinājās gandrīz pieckārt – no 14 miljoniem eiro (15,16 miljoniem ASV dolāru) līdz gandrīz 68 miljoniem eiro (73,64 miljoniem ASV dolāru).
Ziņojumā uzsvērts ievērojamais kokmateriālu importa pieaugums no Kazahstānas pēdējo divu gadu laikā. To norāda arī Polijas Kokrūpniecības ekonomikas palāta, kuras pārstāvis Polijas izdevumam Gazeta Wyborcza sacīja, ka šie apjomi varētu liecināt par Krievijas un Baltkrievijas panākumiem, apejot sankcijas. Īpaši tika uzsvērta saplākšņa importa palielināšanās. Baltkrievija 2022. gadā bija 34. lielākā saplākšņa eksportētāja. Kazahstāna iepriekš nekad nebija ražojusi saplāksni, bet pēdējo divu gadu laikā tā ir kļuvusi par nozīmīgu šī produkta piegādātāju. Protams, te uzreiz ir redzama aizdomīga shēma, jo Kazahstānā nav šajā laikā straujā tempā uzceltas saplākšņa ražošanas rūpnīcas.
Polijas Kokrūpniecības pārstāvji uzsver, ka organizācijas biedru uzņēmumi ir ziņojuši, ka ir saņemti piedāvājumi iepirkt kokmateriālus par neparasti zemām cenām. Koku sugas, piemēram, Sibīrijas lapegle, no kā ražoti materiāli, skaidri norāda uz Krievijas izcelsmi. Kad organizācija uzzināja par veiksmīgi noslēgušamies konkursiem valsts uzņēmumos par koksnes piegādi (tajos bija noteikts “nenormāli” zems cenu līmenis – pat zemāks nekā izejmateriālu cena), tā vērsās Polijas Valsts īpašumu ministrijā ar aicinājumu veikt attiecīgus kontroles pasākumus. Atbilde gan vēl nav saņemta.
Līdzīgas nesakritības tikušas konstatētas arī Latvijā un Lietuvā. No Kazahstānas gan latvieši, gan lietuvieši importēja koksni miljoniem eiro vērtībā, lai gan iepriekšējos gados imports no šīm valstīm bija minimāls. Skaidri redzams, ka šāda situācija normālos apstākļos nav iespējama, ņemot vērā, ka tikai piecus procentus Kazahstānas teritorijas klāj meži un šī valsts importē kokmateriālus no Krievijas un Baltkrievijas.
BIC ziņojumā ir vēstīts par eksporta dokumentu viltošanu, piemēram, tika konstatēts 2023. gada darījums starp Kazahstānas piegādātāju Nurr-Electro un kādu Polijas uzņēmumu, neskatoties uz to, ka kazahu Nurr-Electro tolaik jau bija likvidēts.
Ir papildu pierādījumi, ka Kazahstānas eksporta datubāzēs nav nekādu ierakstu. Dokumentos ir fiksēti ar Baltkrievijas uzņēmumiem saistīti pārvadātāji, tādējādi, situācija vēl vairāk apstiprina aizdomas, ka Eiropas robežas Baltkrievijas kokmateriāliem ir atvērtas, neraugoties ne uz kādām sankcijām.
Kazahstāna nav vienīgā, kas “piesedz” Baltkrievijas kokmateriālu eksportu. Tiek ziņots par poļu uzņēmumu PLRBL, kas 2023. gadā parakstījis līgumus par Baltkrievijas izcelsmes kokmateriālu piegādi Eiropā, maskējot tos kā Kirgizstānas izcelsmes koksni. Šo darījumu vērtība tika lēsta aptuveni 15 miljonu eiro (16,25 miljonu ASV dolāru) apmērā.
Tiek ziņots, ka piegādes saskaņā ar šāda veida līgumiem 2022. un 2023. gadā konstatētas vairākās valstīs, – Polijā, Lietuvā, Latvijā, Slovēnijā, Ungārijā, Francijā, Vācijā, Beļģijā, Čehijā un Igaunijā.
Ko no šādas informācijas var secināt?
Pirmkārt – Eiropas Savienības ieviestās sankcijas pret Krievijas un Baltkrievijas kokmateriālu importu pienācīgi nedarbojas, lai neteiktu skarbāk. Otrkārt – Eiropas Savienībā nav saskatāma patiesa vēlme šo sistēmu sagraut, lai gan to varētu izdarīt visai ātri – jo ir skaidri konstatējama koksnes izcelsme un t. s. nekoksnes valstu pēkšņā un milzīgā apjomā esošā koksnes produkcijas eksporta izaugsme. Treškārt – kokrūpniecība ir skarba tirgus sastāvdaļa, kurā vienmēr būs negodīgi spēlētāji, kas peļņas dēļ, neraugoties ne uz ko, “pārkāps jebkādus principus un morāles normas”. Ciniski, bet fakts…