Latvijas Nacionālais vēstures muzejs laiž klajā zinātnisko rakstu krājumu “Koks un cilvēks Ziemeļeiropā no senvēstures līdz mūsdienām”

Latvijas Nacionālais vēstures muzejs | 13.12.2023

Latvijas Nacionālā vēstures muzeja zinātnisko rakstu sērijā klajā laists jauns rakstu krājums “Koks un cilvēks Ziemeļeiropā no senvēstures līdz mūsdienām”.
Teju 300 lappušu biezais izdevums tiks atvērts 14. decembrī plkst. 15.00, LNVM krātuvē Pulka ielā 8.

Rakstu krājums tapis kā 2022. gada septembrī LNVM notikušās starpdisciplinārās konferences pētījumu apkopojums. Konferencē “Koks un cilvēks Ziemeļeiropā no senvēstures līdz mūsdienām” tika izgaismotas vienmēr dinamiskās attiecības starp cilvēku un koku un mežu ilgā vēstures nogrieznī, parādot gan šīs tēmas sadzīviskos, likumiskos un saimnieciskos aspektus, gan arī uz to raugoties no ekoloģiskajiem, estētiskajiem un mākslinieciskajiem skatupunktiem.

Konference “Koks un cilvēks Ziemeļeiropā no senvēstures līdz mūsdienām” bija izteikti starpdisciplināra, līdz ar to rakstu krājuma autori ir ne tikai vēsturnieki, arheologi un etnogrāfi, bet arī ģeologi un ģeogrāfi, mežzinātnieki un kokapstrādes nozares praktiķi, antropologi, literatūrzinātnieki, folkloristi, muzikologi, mākslas vēsturnieki un citu jomu pētnieki. Gan izstāde, gan konference koncentrēti parādīja cilvēka un koka attiecību plašās tematiskās interpretācijas iespējas.

Lai arī teju katra raksta tēma – svētie koki un meži, eksporta un tirdzniecības vēsture, koka iedzīves priekšmetu darināšana, Latvijas rūpniecības vēsture vai cita – ir vairāk vai mazāk tikusi aplūkota pētnieku darbos, tomēr vienkopus liktas, tās pilnīgāk raksturo cilvēka un koka/meža attiecību īsto daudzpusību.

Ne tikai mūsdienās, bet arī iepriekšējos gadsimtos ir bijusi nemainīga vajadzība uztvert mežu kā izmantojamu resursu, taču paralēli ir pastāvējuši ekonomiski, estētiski un pat sakrāli argumenti koka saudzēšanai, ko pēdējos simts gados aizvien pārliecinošāk papildinājuši ekoloģiskie apsvērumi. Krājumā spilgti izgaismoti pagātnes piemēri koksnes resursu saudzīgai un pilnvērtīgai izmantošanai – teicama izpratne par koksnes īpatnībām un to daudzveidīgs pielietojums, gudra apstrāde un “bezatlikumu tehnoloģija”, kāda pastāvēja tradicionālās saimniecības apstākļos, Rakstos un pētījumos izcelti arī tie dzīves kvalitātes, estētiskie, ētiskie, pat sakrālie un filozofiskie argumenti, kas kokā un mežā liek saskatīt ko vairāk par izmantojamu resursu.

LNVM rakstu krājumā ietverto 27 rakstu autoru vidū ir ģeologs Dr. geol. Ervīns Lukševičs, vēsturnieki Gundega Skagale, Dr. hist. Anita Čerpinska, Dr. hist. Mārīte Jakovļeva, arheologs Dr. hist. Vitolds Muižnieks, etnogrāfi Jānis Šabanovs, Dr. art. Ieva Pīgozne, Una Bērente, Dr. hist. Mārtiņš Kuplais, mākslas vēsturnieces Dr. art. Inese Sirica, Anita Meinarte, Anete Ulmane, muzikoloģe Dr. art. Inese Žune, ģeogrāfe Dr. geogr. Laimdota Kalniņa, dendrohronoloģijas speciālists Dr. biol. Māris Zunde, rūpniecības vēstures pētnieks Edmunds Krastiņš, AS “Latvijas Finieris” valdes loceklis Māris Būmanis, mežistrādes speciālists Armands Ķiploks, ķīmiķe Indra Tuņa, vides žurnāliste Anitra Tooma, dzejnieks un atdzejotājs Ivars Šteinbergs, antropoloģe Liene Rācene-Riekstiņa un teātra kritiķe un pētniece Kitija Balcare. Rakstu krājuma veidotāji ir LNVM Etnogrāfijas nodaļas vadītāja Sanita Kalna un galvenais krājuma glabātājs Jānis Šabanovs.

Grāmatas tapšanu atbalstīja AS “Latvijas Finieris”.

Jaunais izdevums “Koks un cilvēks Ziemeļeiropā no senvēstures līdz mūsdienām” būs iegādājams LNVM veikalā Brīvības bulvārī 32.

Pievienot komentāru