Ģenerālprokuratūras lēmums sākt kriminālprocesu1 ir normāls un nepieciešams solis, lai visi notikumi un fakti tiktu objektīvi pārbaudīti. Kā zināms, zemkopības ministrs Armands Krauze pērnā gada novembrī aicināja prokuratūru2 vērtēt attiecīgos lēmumus. Prokuratūra rīkojas profesionāli, kas, cerams, palīdzēs izbeigt nepamatotos politiskos uzbrukumus un publisko ažiotāžu ap ministriju un nozari.
Atbalsts kokrūpniecības nozarei bija ekonomiski un politiski pamatots lēmums krīzes apstākļos, lai saglabātu darba vietas un ekonomiku Latvijas reģionos, kas, starp citu, nebūt nerūp un nekad nav rūpējis nozares oponentiem. Krīzes situācijās valsts pienākums ir palīdzēt nozarēm šo krīzi pārvarēt. Tā ir ierasta prakse Eiropas valstīs, piemēram, Zviedrija 2025. gada nogalē palīdzēja kokrūpniekiem, kas sastapās ar nelielām rentabilitātes grūtībām.
Jāatgādina, ka: “...valsts budžeta likums paredzēja, ka valsts mežu apsaimniekotājs (Latvijas valsts meži, LVM) valsts budžetā dividendēs par 2024. gadu iemaksā ne mazāk kā 58,574 miljonus eiro, faktiski uzņēmums samaksāja nedaudz vairāk kā 111 miljonus eiro, tātad par 52,9 miljoniem eiro vairāk nekā sākotnēji tika prognozēts. LVM plānotās peļņas – 90 milj. eiro – vietā ieguva 150 milj. eiro.3”
“Ja skujkoku pārstrādātāji 2022. gadā nodarbināja 2225 strādājošos, 2023. gada nogalē vairs tikai 2070, tātad no nedaudz vairāk nekā 61,07 miljoniem eiro 2022. gadā līdz 59,99 miljoniem eiro 2023. gadā tika samazināts arī darba algu fonds, attiecīgi saruka uzņēmumu samaksātie darbaspēka nodokļi (iedzīvotāju ienākuma nodokļi + valsts sociālas obligātās apdrošināšanas iemaksas) no 26,965 miljoniem eiro 2022. gadā līdz 25,62 miljoniem eiro 2023. gadā. Vēl attiecīgi – par 40% – samazinājās arī uzņēmumu kapitalizācijas vērtība, kas sāpīgi trāpīja uzņēmumiem ar miljonos eiro mērāmām parādsaistībām. Iemesls tam visam bija viens – ļoti augstās skujkoku zāģbaļķu cenas Latvijā, salīdzinot ar konkurentvalstīs esošajām.3”
Zinot un apzinoties, ka tuvojas Saeimas vēlēšanas, jātgādina, ka situācijas un jautājumu nepamatota politizēšana kaitē gan nozarei, gan valstij kopumā. Jāļauj iestādēm strādāt mierīgi un atbildīgi, un bez politiskā spiediena vai norādēm.