Kā var glābt to, ko nevari nosaukt, ko nepazīsti? Jaunā, plašā ziņojumā par augiem un sēnēm uzmanība tiek pievērsta “zināšanu nepilnībām”, kārtējo reizi aicinot saglabāt bioloģisko daudzveidību.

Vairāk nekā 75% no planētas “neaprakstītajām” augu sugām jau draud izmiršana, teikts jaunākajā Kew Gardens (Apvienotā Karaliste) sagatavotajā ziņojumā.

Visas no jauna atrastās sugas ir oficiāli jānosauc un jāapraksta. Jauni augi un sēnes tiek atklāti katru gadu. Bioloģiskās daudzveidības samazināšanās un klimata pārmaiņu izraisītā dubultā krīze, tomēr, nozīmē, ka vērtīgi organismi izzūd mūsu acu priekšā. 10. oktobrī publicētajā Kew Gardens piektajā grāmatā “Augu un sēņu stāvoklis pasaulē” ir apkopoti visi jaunākie pētījumi. Apkopojumā norādīti būtiskie trūkumi zināšanās par augiem un sēnēm.

“Laikā, kad augi un sēnes arvien vairāk tiek apdraudēti, jārīkojas ātri, lai novērstu zināšanu trūkumu un noteiktu to saglabāšanas prioritātes,” norāda Kew Gardens Karaliskā botāniskā dārza zinātniskais direktors, profesors Aleksandrs Antonelli.

Turpinājumā dažas galvenās atziņas no ziņojuma. Tās balstītas vairāk nekā 200 pētnieku darbos un 25 jaunākajos zinātniskajos pētījumos. Daba mūs pārsteidz. Piemēram, pētnieki Brazīlijā atraduši koku, ko teju 200 gadus uzskatīja par izzudušu.

Jaunu augu un sēņu sugu apraksts ir ļoti svarīgs to aizsardzībai

Pagājušajā gadā COP15 valstis vienojās par sugu izzušanas līmeņa samazināšanu saskaņā ar Pasaules bioloģiskās daudzveidības programmu (Global Biodiversity Framework). Ekspertiem joprojām ir grūti atbildēt uz it kā vienkāršu jautājumu: cik augu un sēņu sugu ir pasaulē? Divi nozīmīgi sasniegumi zinātniekiem palīdzēs precizēt atbildi.

Pirmkārt, beļģu botāniķis Rafaels Govartss (Rafaël Govaerts), kurš vada Kew Gardens Augu un sēņu nosaukumu klasifikācijas grupu, pēc 35 gadu ilgiem pētījumiem ir izveidojis Pasaules vaskulāro augu kontroles sarakstu (The World Checklist of Vascular Plants [WCVP]). “Pirms vairāk nekā 160 gadiem Čārlzs Darvins sapņoja par pilnu un precīzu pasaules augu sugu sarakstu,” stāsta R. Govartss. “Šāda saraksta veidošana bija arī mans sapnis, ko veicināja tropisko mežu un bioloģiskās daudzveidības straujā sarukšana, ko es kā students pieredzēju 20. gadsimta 80. gados. Man ir prieks redzēt, ka beidzot ideja par saraksta veidošanu tiek īstenota.”

Otrkārt, vides DNS analīzes augsnes paraugos no visas pasaules ir sniegušas daudz jaunas informācijas par sēņu daudzveidību.

Zinātnieki uzskata, ka uz Zemes ir 2,5 miljoni sēņu sugu

90% no t.s. “sēņu valstības” zinātniekiem joprojām ir noslēpums…

Līdz šim oficiāli nosauktas tikai 155 000 sēņu sugas. Pētnieki jau krietni sen ir aizdomājušies, ka “sēņu valstība” ir tikpat daudzveidīga, ja ne vēl daudzveidīgāka par augu un dzīvnieku valsti. Agrāk iespējamās aplēses svārstījās no 250 000 līdz 19 miljoniem sēņu sugu. Tagad, daļēji pateicoties tehnoloģiskajiem sasniegumiem, piemēram, DNS metabāriskajai kodēšanai, zinātnieki vērtē, ka pasaulē ir aptuveni 2,5 miljoni sēņu sugu, kas nozīmē, ka vairāk nekā 90% sēņu sugu zinātnei joprojām nav zināmas. Tikai 0,02% no tām ir novērtētas globālo izzušanas draudu līmenī.

“Sugu nosaukšana un aprakstīšana ir būtisks pirmais solis, lai dokumentētu dzīvību uz Zemes,” uzsver Dr. Tūla Niskanena no Helsinku Universitātes. Zinot sugu, pētnieki var dalīties ar informāciju, novērtēt tās aizsardzības statusu, lai saprastu, vai sugai draud izmiršana utt. Zinātnieki var izpētīt tās potenciālo labumu. Augi un sēnes ir dzīvības pamatā uz Zemes, nodrošinot vērtīgus ekosistēmas pakalpojumus. Augi un sēnes ir mūsu iztikas līdzekļi un pārtika, apgādā mūs ar zālēm, apģērbu un izejvielām.

Līdz šim ir aprakstīti tikai aptuveni 10% no pasaules sēņu bioloģiskās daudzveidības. Cilvēce varētu pazaudēt vērtīgas sugas, piemēram, tās, kuru fermenti spēj sadalīt plastmasu. “Ir svarīgi zināt, kādas sēņu sugas mums ir (uz Zemes) un kas jādara, lai mēs tās nepazaudētu,” piebilst T. Niskanena.

Trīs no četriem līdz šim nezināmajiem vaskulārajiem augiem ir pakļauti izzušanas riskam

Zinātne jau pazīst ap 350 000 vaskulāro augu sugu – augu, kuriem ir specifiski audi ūdens un barības vielu novadīšanai uz to struktūrām. Lielākā daļa augu sugu ietilpst šajā kategorijā, sākot no ziedaugiem un beidzot ar sēklu augiem – skujkokiem un papardēm. Problēma – līdz pat 100 000 šo sugu vēl nav oficiāli nosauktas. Jaunās aplēses liecina, ka trīs no četriem neaprakstītajiem vaskulārajiem augiem, visticamāk, jau ir apdraudēti un var izzust. Šo skaitli ieguva, zinātniekiem analizējot WCVP un IUCN apdraudēto sugu Sarkanās grāmatas datus, lai noskaidrotu, kāda ir saikne starp gadu, kad augu suga ir oficiāli aprakstīta, un tās izzušanas risku. Atklāja skaidru saistību: vairāk nekā 77% sugu, kas aprakstītas 2020. gadā, atbilda kritērijiem, lai tās varētu novērtēt kā apdraudētas. Sugām, kas aprakstītas nesen, ir lielāka iespēja atbilstībai kritērijiem augstāka apdraudējuma kategorijā.

Gandrīz puse no visām ziedošo augu sugām varētu izzust

Aplūkojot ziedaugus, pētnieki apgalvo, ka 45% no visām zināmajām sugām varētu draudēt izzušana. Visvairāk apdraudētas ir orhidejas. Izzušana draud arī augu dzimtai Bromeliaceae, kurā ietilpst ananāsi, Piperaceae – dzimtā ietilpst melnie pipari un Araceae, kura ietver daudzus svarīgus kultūraugus.

Augs, ko dēvē par “ūdenskritumu orhideju”, ir piemērs, kā ir apdraudēta augu eksistence (augs nav no Orchidaceae dzimtas, bet no grupas, kas aug pie ūdenskritumiem un krācēm). Augu Saxicollela deniseae 2018. gadā gar Konkouré upi Gvinejā atklāja botāniķis Deniss Molmou. Pēc 4 gadiem – 2022. gada maijā sugas apraksts tika oficiāli publicēts. Jau 2021. gada novembrī veiktie satelītattēli liecināja, ka ūdenskritumi, kur suga tika atrasta, ir applūduši. Iemesls – 30 km pa upi uz leju tika uzbūvēta hidroelektrostacija. Zinātnieki uzskata, ka Deniss Molmou bija pirmais un, visticamāk, pēdējais cilvēks, kas šo sugu jebkad redzējis savvaļā.

“Personiski esmu novērojis, ka apdraudēto augu skaits pēdējos gados ir šokējoši pieaudzis,” uzsver Dr. Martins Čīks (Martin Cheek), Kew Gardens Paātrinatās taksonomijas (sugu uzskaites) nodaļas vecākais pētnieks. “Kad pirms 30 gadiem sāku strādāt par taksonomistu, nevarēju ne iedomāties, ka suga, kuru publicē, varētu ātri izzust. Bija vienkāršāk pieņemt, ka tā joprojām būs sastopama savvaļā.”

Vai jaunas sugas būtu jāuzskata par apdraudētām, kamēr nav pierādīts pretējais?

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem secinājumiem, Kew Gardens zinātnieki saka “jā”. Viņi aicina pret visām no jauna aprakstītajām sugām izturēties it kā tās būtu novērtētas kā apdraudētas, ja vien nav pierādīts pretējais. Diemžēl arvien vairāk no jauna aprakstīto sugu ir ar šauru areālu (daudzas ir aprakstītas tikai vienā vietā) un piedzīvo populāciju un/vai dzīvotņu samazināšanos.

“Ja mūsu ieteikumu pieņems, tas varētu palīdzēt aizsargāt daudzus desmitus tūkstošu neaprakstītu sugu. Tās būtu jāuzskata par apdraudētām, tiklīdz šīs sugas kļūst mums zināmas,” norāda Kew Gardens Saglabāšanas novērtēšanas un analīzes nodaļas pētniece Dr. Matilda Brauna.

Zinātnieki uzskata, ka šīm sugām ir jāpiešķir prioritāte, lai tās tiktu pilnībā novērtētas IUCN Sarkanajā sarakstā. Rezultātā tām būs lielākas izdzīvošanas iespējas. Tajā pašā laikā Kew Gardens zinātnieki cenšas izgaismot planētas “bioloģiskās daudzveidības tumšos punktus” – teritorijas, kurās trūkst datu par augu daudzveidību un izplatību. No 32 apzinātajām vietām vismaz 44% atrodas Āzijas tropiskajos reģionos. Tas skaidri parāda, kur nepieciešams lauka pētījumus turpināt.
https://www.euronews.com/green/2023/10/10/over-75-of-earths-undescribed-plants-threatened-by-extinction-new-report-warns