Šī ir dīvaina, dīvaina vasara. Karš Ukrainā turpinās, 60% Eiropas draud sausums, un C19 joprojām ir klāt un rudenī varētu atkal uzliesmot. Tajā pašā laikā visi izmisīgi ilgojas pēc normalitātes.
Cilvēki brauc uz vasaras atvaļinājumiem, it kā atkal būtu 2019. gads, izmisīgi cenšoties pārdzīvot iepriekšējos pāris gadus.
Tagad mēs piedzīvojam vairākas krīzes, un, atskatoties atpakaļ, šķiet, ka C19 uzliesmojums 2020. gada sākumā bija sākums katastrofu periodam Eiropas kontinentā, ja ne visā pasaulē. Kā demokrātiskās valstis risina šo situāciju?
Atbalsts Ukrainai joprojām ir spēcīgs visā Eiropā
Ir sajūta, ka karš mūs iesūc atpakaļ laikos, kurus uzskatījām par sen pagājušiem. Gadsimtiem ilgi karu izpostītajā kontinentā karš vairs nešķita visnopietnākā problēma.
Citas problēmas šķita aktuālākas: C19, klimata pārmaiņas, globālā nevienlīdzība, rasisms, migrācija un ārkārtēja politiskā polarizācija. Bet tad Vladimirs Putins atkal aktualizēja veco kara problēmu.
Mums nevajadzēja būt pārsteigtiem. Jau vairāk nekā 20 gadus viņa valdīšanas laikā ir bijuši nežēlīgi notikumi un uz noteikumiem balstītas starptautiskās kārtības apdraudējums. Viņa pasaules skatījumā nozīme ir tikai neapstrādātai varai. Viņš uzskatīja, ka vislielākā vara viņam ir militārajā jomā, tāpēc labprāt uzsāka militārus konfliktus.
Daudziem eiropiešiem ir grūti samierināties ar šo "jauno, veco" kara realitāti. Viņi cer, ka tas pēc iespējas ātrāk izzudīs.
Lai gan šāda reakcija ir saprotama, patiesībā mēs esam pateicīgi Ukrainas armijai par to, ka tā sagrāva Kremļa vīziju par Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas "trīspusējo valsti" (šī vīzija, par kuru nedaudz maz runāts, ir izklāstīta 26. februārī publicētajā Ria-Novosti rakstā).
Sekmīgs "zibenskarš" un Baltkrievijas un Ukrainas de facto iekļaušana Krievijas sastāvā būtu radījusi kolosālu, reakcionāru valsti pie ES robežas, kuras nolūks būtu iznīcināt demokrātiju, ES un visu, ko tā atbalsta. Ja Putinam tas būtu izdevies, mūsu problēmas būtu daudz lielākas.
Agrāka un izlēmīga reakcija uz Putina agresiju, vēlākais, kad viņš anektēja Krimu un izraisīja konfliktu Donbasā 2014. gadā, būtu varējusi novērst pašreizējo katastrofu. Taču lielākā daļa politisko līderu novērsās.
Mums nevajadzētu atkal zaudēt uzmanību kara noguruma dēļ. Eiropas un tās sabiedroto turpmākais ceļš ir apņēmīgāk atbalstīt Ukrainas kara centienus. Krievija sēdīsies pie sarunu galda tikai tad, ja tās militārā situācija vēl vairāk pasliktināsies. Vēss atbalsts Ukrainas armijai tikai paildzinās konfliktu.
Klimats krīzes apstākļos
Nepareiza tālredzība un izlēmības trūkums ir ietekmējis arī mūsu reakciju uz klimata pārmaiņām. Problēma ir zināma jau gadu desmitiem, tās sekas ir redzamas jau daudzus gadus, un tās ir tieši tādas, kā zinātnieki prognozēja.
Katrs gads, kas paiet bez ievērojama CO2 emisiju samazinājuma, ir zaudēts gads, un tomēr mūsu sabiedrība un politiskie līderi lielākoties ir turpinājuši rīkoties tā, it kā ārkārtējās un nenovēršamās briesmas varētu novērst ar pakāpeniskiem pasākumiem.
Piemēram, ir lielas šaubas, vai ES spēs izpildīt "zaļo vienošanos", proti, līdz 2050. gadam kļūt klimatneitrālai. Tāpat ir apšaubāms, vai ar to pietiktu, lai apturētu globālās sasilšanas vissmagākās sekas, pat ja tas tiktu īstenots.
Vislielākā cerība šobrīd ir, ka attieksme strauji mainīsies, pateicoties cilvēku tiešai pieredzei, arī šajā mežonīgajā un dīvainajā vasarā.
Apgalvojums, ka demokrātiskām valstīm vajadzētu būt tālredzīgākām un izlēmīgākām, nenozīmē, ka autoritārie režīmi rīkojas labāk.
Pretēji vispārpieņemtam uzskatam, autoritāros līderus bieži vien motivē arī īstermiņa intereses. Ķīnas Sji Pins (Xi Ping) turpina savu neilgtspējīgo "nulles C19" politiku, jo viņš nevar atzīt kļūdu pirms nākamā partijas kongresa rudenī, kurā viņš vēlas tikt apstiprināts uz (normas pārkāpjošu) trešo termiņu partijas priekšsēdētāja amatā.
Tiesa, autoritārie līderi dažkārt var labāk īstenot ilgtermiņa plānus, jo viņiem nav jāpārliecina vēlētāji piešķirt viņiem jaunus termiņus.
Šāds piemērs ir Ķīna. Tai ir izdevies īstenot iespaidīgus ilgtermiņa plānus, kas ir pārveidojuši valsti.
Tie ir ietvēruši ievērojamus ieguldījumus atjaunojamajos energoresursos un daudzu CO2 emisiju samazināšanas saistību īstenošanu (lai gan tai ir jābūt daudz ambiciozākai attiecībā uz saviem mērķiem, kā teikts Klimata pārmaiņu izsekošanas instrumentu (Climate Action Tracker), ko piedāvā klimata analītiskās grupas).
Taču ilgtermiņa plāni var saturēt arī bīstamas lietas, piemēram, Ķīnas plāns iebrukt Taivānā.
Putinam bija ilgtermiņa plāns atjaunot Krieviju kā militāru lielvaru un atjaunot to kā impēriju. Tas bija baiss plāns, kas radīja milzīgas ciešanas un nesniedza nekādu labumu pat vienkāršiem krieviem.
Nav iemesla cerēt, ka autokrātija izglābs mūs no gaidāmajām katastrofām. Taču pēc šīs kara, karstuma un sausuma vasaras mēs, iespējams, esam iemācījušies vienu mācību: demokrātijām ir labāk jātiek galā ar ārkārtas situācijām. Tām ir jāiemācās izmantot tālredzību un rīkoties izlēmīgi.