Aicināts izvērtēt valdības darbu, ejot cauri tādām krīzēm kā Covid-19 un Krievijas karš Ukrainā, Jānis Endziņš norāda, ka uzņēmēju vidū regulāri tiek veiktas aptaujas, kurās tiek novērtēts valdības darbs, un kopainā uzņēmēju sniegtais vērtējums aizejošai valdībai ir 4 balles no 10, proti, knapi sekmīgi. “Es varu tikai pievienoties šim vērtējumam,” tā J. Endziņš.

“Šī valdība ir raksturīga ar to, ka bija salīdzinoši maz ciešas sadarbības ar valdības sociālajiem partneriem – tā jūtas ne tikai LTRK, bet arī Latvijas Darba devēju konfederācija, Pašvaldību savienība u.c. Politiķiem bieži šķiet, ka viņi paši, nebūdami uzņēmēji, zina, kā labāk uzņēmējdarbībā rīkoties. Pēdējie četri gadi bija pilni ar dažādiem izaicinājumiem, piemēram, jau minētā C19 pandēmija. Korekti izsakoties, šis laiks bija pilns ar dažādām nepareizībām – brīžiem nevarēja saprast, vai valdība ar saviem lēmumiem kovidu ierobežo vai veicina. Nu kā, piemēram, vīrusu samazinās dzinējmedību ierobežošana?” tā J. Endziņš, kā vēl vienu piemēru minot liegumu nevakcinētajiem apmeklēt Ziemassvētku tirdziņu, viņus novirzot uz epidemioloģiski nedrošajiem, sarkanajā režīmā strādājošajiem iekštelpu veikaliem. “Daudzi neadekvātie lēmumi kovida laikā noveda pie vēl lielākas atpalicības Baltijas valstu vidū...”

Pozitīvie aspekti un “mājasdarbi, kas bija jāizdara jau vakar”

Tiesa, bija arī pozitīvi vērtējami aspekti, piemēram, atbalsta mehānismi un programmas uzņēmējiem. Tāpat uzņēmēji atzinīgi izteikušies par valdības reakciju uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. “Runājot par vēja parku izveidi, mēs te desmit gadus runājām par šādu parku izveidi, bet kā nesanāk, tā nesanāk. Taču atliek Putinam iebrukt Ukrainā, lai mēs pēkšņi saprastu, ka vajag ko darīt,” norāda Jānis Endziņš.

Komentējot jau iepriekš minēto neveiksmīgo valdības komunikāciju ar sadarbības partneriem, organizācijas vadītājs kā iemeslus tai min gan C19 radītos apstākļus, gan premjera komunikācijas stilu, gan atsevišķu partiju nevēlēšanos ciešāk sadarboties. “Kad sākās pandēmija, aicinājām valdību izveidot tādu reformu vadības grupu, kāda bija Valda Dombrovska premjerēšanas laikā, kad nozīmīgākie lēmumi tika pieņemti, pie viena galda sēžot koalīcijas partijām un lielākajiem sadarbības partneriem. Tas ļāva pieņemt labākus lēmumus un tālāk tos nokomunicēt sabiedrībai. Taču šoreiz tā nenotika,” pauž LTRK vadītājs.