Eiropas Zaļais kurss var ietekmēt koksnes ieguves apjomus un paņēmienus Latvijā, kas var radīt pamatu pārmaiņām kokapstrādē un visā meža nozarē

2021. gads būs sava veida robežšķirtne, kurā Eiropas Savienības mērogā tiks pieņemti konkrēti lēmumi, kuri gan tieši, gan netieši ietekmēs mežsaimniecību Latvijā. Bez tam jārēķinās, ka Latvijā šogad ieraudzīsim arī dabas vērtību skaitīšanas datus un arī šajā kontekstā iespējami lēmumi. Minēto faktu un koronavīrusa pandēmijas kokteilis, pēc vairāku aptaujāto domām, rada pamatīgu miglu skatā uz nākotni.

Auditoru secinājumi

Koksnes pircējus visvairāk interesē Latvijas lielākā spēlētāja – valsts mežu apsaimniekotāja AS Latvijas valsts meži (LVM) darbība, it īpaši pārdodamās koksnes apmērs, pārdošanas procedūras un potenciālajiem pircējiem izvirzītās prasības. 2020. gada vasarā, pēc tam, kad tika apšaubīta apaļkoksnes – tehnoloģiskās koksnes – pārdošanas atbilstība normatīviem, AS Latvijas valsts meži padome uzsāka vērtēt uzņēmuma apaļo kokmateriālu pārdošanas procesa atbilstību iekšējiem un ārējiem normatīvajiem aktiem, mežsaimniecības nozares pamatnostādnēm, LVM vidēja termiņa stratēģijai un uzņēmuma īpašnieka ekonomiskajām interesēm, kā arī labajai biznesa praksei. Auditam – vērtēšanai – piesaistīja ārējos vērtētājus – zvērinātu advokātu biroju Sorainen, SIA Deloitte Latvia, kā arī Latvijas Zinātnes padomes tiesību zinātņu ekspertu Jāni Kārkliņu tieši juridiskās ekspertīzes veikšanai. “Neatkarīgie auditori, izvērtējot 2760 dokumentus, secināja, ka LVM apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanas process atbilst gan ārējiem, gan arī uzņēmuma iekšējiem tiesību aktiem un šis process ir bijis ekonomiski efektīvs un atbildis akcionāra interesēm, jo laikā no 2016. līdz 2020. gadam ļāva nodrošināt papildu peļņu 14,5 milj. eiro apmērā,” auditoru slēdzienu rāda AS Latvijas valsts meži padomes priekšsēdētājs Jurģis Jansons. Viņš atgādina, ka LVM guva daudz augstāku ekonomisko labumu, pārdodot tehnoloģisko koksni, nekā to nedarot, turklāt tehnoloģisko koksni pircēji pirka arī laikā, kad papīrmalkas tirgus bija vispār apstājies.

Savukārt šī izvērtējuma un kokmateriālu pircēju saņemtie priekšlikumi bija pamats, lai izstrādātu rīcības plānu turpmākajai apaļo kokmateriālu sortimentu pārdošanas procesa pilnveidošanai, kas pārdošanas procesu padarītu vēl caurskatāmāku un paredzamāku tirgus dalībniekiem un vienlaikus mazinātu jebkādus iespējamos konkurences riskus nākotnē.

“Rīcības plānā iekļauti 19 potenciālie riski, kuru mazināšanā sagaidām uzņēmuma vadības rīcību, tādējādi produktu ražošana, pārdošana būtu daudz skaidrāka visiem – ne tikai to potenciālajiem pircējiem, bet arī ārējiem vērtētājiem,” norāda J. Jansons. Viņš savu sacīto ilustrē ar piemēru: nepieciešams pārskatīt un nostiprināt LVM debitoru kontroles procesu, papildinot principus sadarbības perioda vērtēšanai, finanšu risku analīzei un apmaksas termiņu pagarināšanas nosacījumiem. “Ir rekomendācija precizēt definīciju, kas ir ražošanas uzņēmums – vai tā ir rūpnīca ar kūpošu dūmeni, vai tas ir uzņēmums, kurš attīsta ražotni, vai tas atrodas kādā tapšanas stadijā,” skaidro J. Jansons.

Varētu piesaistīt novērotājus

“Ārējais audits apliecina, ka ikviens koksnes pircējs ir startējis iepirkumā ar vienādiem nosacījumiem – atklātā iepirkumu procedūrā – un iegādājies koksni par paša solīto cenu,” situāciju vērtē AS LVM valdes loceklis Edvīns Zakovics. Viņš norāda, ka auditori vairāk vērtējuši pārdošanas ekonomisko izdevīgumu un tiesiskumu, bet pašlaik biznesā ļoti svarīga ir reputācija. “Pēc publiskajā telpā izskanējušajiem pārmetumiem līdz brīdim, kamēr ārējie vērtētāji sniedz savus atzinumus, viens no LVM ārzemju partneriem, kam tika piegādāta dedzināmā šķelda, iesaldēja noslēgto piegāžu līgumu, bet tagad ceram, ka tā darbība tiks atjaunota,” norāda E. Zakovics.

Viņš uzskata, ka ļoti svarīgs būs aspekts attiecībā uz koksnes pārdošanu par maksimāli iespējami augstāko cenu sasaistē ar tās piegādes izmaksām. Proti, lai nebūtu situāciju, kad nosacītu koksnes vienību, kas atrodas ceļa malā pie Cēsīm, piemēram, Valmierā pērk par 10 eiro, bet Ventspilī – par 11,5 eiro, un uzņēmumam par uzvarētāju jāatzīst tas, kurš sola samaksāt vairāk, kaut arī transportēšanas izmaksas būtībā samazinās uzņēmuma peļņu. Tāpēc, lūkojoties caur Konkurences likuma normām un to sazobi ar ekonomisko izdevīgumu, būs nepieciešams intelektuālais kapitāls, lai, paejot laikam, varētu visiem skaidri pateikt, ka svarīgākais bija nevis gūt vislielāko cenu, bet gan peļņu no katra konkrētā pārdošanas darījuma. “Iespējams, pārdošanas procedūrās būs jāpieaicina neatkarīgi novērotāji, lai tieši par minētajām situācijām nav jāskaidrojas pēc vairākiem gadiem,” tā E. Zakovics.

Pārmetumi ar sekām

“Diemžēl mūsdienu publiskajā vidē ir ļoti viegli izteikt nepamatotus pārmetumus un radīt šaubu ēnu pār uzņēmumu, un tam var būt tālejošas un smagas sekas. Šajā gadījumā maldinošā informācija par tehnoloģiskās koksnes pārdošanas procesu publiskajā telpā parādījās vienlaikus ar informāciju par iespējamu valsts stratēģisko uzņēmumu privatizāciju. Varējām novērot, ka to sāka izmantot gan LVM reputācijas graušanai, gan kā argumentu uzņēmuma iespējamās privatizācijas pamatošanai,” skaidro Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš uzsver: audita rezultāti apliecina, ka šis privatizācijas arguments ir izrādījies pilnībā nepamatots. “Jāņem arī vērā, ka reputācijas graušana uzņēmumiem, kas strādā starptautiskā tirgū ar starptautiskiem sadarbības partneriem, var izraisīt smagas sekas un maksāt ļoti dārgi visai Latvijas tautsaimniecībai,” tā K. Klauss. Viņš uzsver, ka auditori kārtējo reizi apstiprināja: koksnes pārdošanas nosacījumi Latvijas lielākajā nozares uzņēmumā ir vienādi visiem interesentiem. Auditi arī atkārtoti parādīja to, ka LVM prakse ražot tāda veida koksnes produktus, kas ir pieprasīti un nepieciešami vietējiem ražotājiem, ir veicinājusi Latvijas tautsaimniecības attīstību, kāpinājusi nozares un Latvijas kopējo eksportspēju. Tieši tāpēc vairāki aptaujātie kokrūpnieki uzskata, ka esošās apaļkoksnes realizācijas kārtības apšaubīšana vai vēl jo vairāk tās pamatelementu iespējama maiņa, vai, vēl trakāk, demontāža būtībā nozīmētu vietējo ražotāju konkurētspējas vājināšanu, jo zustu prognozējama pieejamība koksnes resursiem, kas savukārt rada jautājumus par investīcijām koksnes pārstrādē Latvijā, arī par darba vietām un nodokļu maksājumu apmēriem. Koksnes pircējus visvairāk interesē prognozējamība un stabilitāte attiecībā uz koksnes piegādēm un to iegādes nosacījumiem.

Ieguves apmēri lielāki

Kokrūpniekiem pērn bija vēl viena laba ziņa. Proti, maksimāli pieļaujamais koku ciršanas apjoms 2021.– 2025. gadam valsts mežos galvenajā cirtē valdībā tika akceptēts jau 2020. gada augusta vidū, un tajā noteiktie koksnes ieguves apmēri ir lielāki, nekā tie bija atļauti 2016.–2020. gadā. Tā valsts mežu apsaimniekotāja AS Latvijas valsts meži valdījumā esošajos mežos nākamajā piecgadē galvenajā cirtē varēs iegūt 24,111 milj. m3 koksnes, kas ir par apmēram 0,6 milj. M3 vairāk, nekā bija atļauts izcirst iepriekšējā piecgadē (23,432 milj. m3).

Vienlaikus jāņem vērā, ka koksnes ieguves apmērs nākamajā piecgadē pēc platības būs mazāks (85 675,7 ha), kas ir mazāk, nekā bija iepriekšējos piecos gados (88 135,1 ha). Pēc mežsaimnieku sacītā, minētie skaitļi liecina par efektīvāku mežsaimniecību, jo mazākās platībās iegūs vairāk m3. Tomēr svarīgs ir ne tikai kopējais maksimāli iegūstamās koksnes daudzums, bet gan tās sadalījums pa valdošajām koku sugām. Tā laikā no 2021. līdz 2025. gadam varēs iegūt 9 milj. m3 priedes, bet iepriekšējā piecgadē tās apjoms bija 8,79 milj. m3, egles attiecīgi 3,96 milj. m3, bet iepriekšējā periodā tikai 3,33 milj. m3, savukārt bērzam attiecīgi 7,81 milj. m3, bet laikā no 2016. līdz 2020. gadam varēja iegūt 8,55 milj. m3.

Maksimālo pieļaujamo koku ciršanas apjomu galvenajā cirtē nosaka katram valsts mežu apsaimniekotājam atsevišķi – LVM, Dabas aizsardzības pārvaldei, valsts zinātniskās izpētes mežiem, Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un profesionālās izglītības iestādēm sadalījumā pa valdošajām koku sugām hektāros un informatīvi no platības atvasinātos kubikmetros.

Tālākā nākotne – miglaina

“Nekas tik stabils kā pārmaiņas nākotnē nebūs,” pauž valsts mežu apsaimniekošanas AS Latvijas valsts meži padomes stratēģijas komitejas vadītājs Mārtiņš Gaigals. Viņaprāt, maldīšanās miglā raksturo pašreizējo laikmetu. “Mērķis – produktivitāte un ienākumi – veido pamatu ilgtspējīgai izaugsmei, tas ir formulēts Latvijas Nacionālajā attīstības plānā 2021.–2027. gadam,” uzsver M. Gaigals. Viņaprāt, labām un vērtīgām lietām ne vienmēr jābūt košām un skaļām.

“Latvijas mežu politika pasaka, ko valsts vēlas no sava meža, – lai nesamazinātos kapitāla vērtība un valsts gūtu peļņu (dividendes) no šī īpašuma, tāpēc arī LVM stratēģija paredz uzņēmumam būt rūpīgam mežu saimniekam,” tā M. Gaigals. Viņš rāda LVM iepriekšējo 20 gadu saimniekošanas rezultātus: mežu vērtības pieaugums no 1,76 miljardiem eiro 2000. gadā līdz 2,61 miljardam eiro 2020. gadā, dividendēs un nodokļos samaksāts vairāk nekā 1,1 miljards eiro, apmēram viens miljards eiro uzņēmuma un pakalpojumu sniedzēju darbinieku algās, neaizmirstot par dabu. Neizmantotais apgrūtinājumu potenciāls ir teju 100 milj. eiro vērtībā, 50 milj. eiro ieguldījums sociālajā attīstībā un 12 milj. eiro – zinātnē un izglītībā.

“Šāda pati stratēģija LVM paredzēta arī nākamajai piecgadei, vidēji ik gadu nopelnot 40 līdz 50 milj. eiro, un maksāt dividendes īpašniekam – Latvijas valstij,” tā M. Gaigals. Viņš atgādina: mežsaimniecības pamatnostādnes nosaka, ka mežsaimniecība un kokapstrāde ir ražošana. “Var apgalvot, ka nemateriālā produkcija ir skaista, veldzējoša, apburoša, bet tikai tik tālu, cik kāds par to ir gatavs maksāt,” tā M. Gaigals.

LVM darbības mērķis ir ilgtspējīga – ekonomiski izdevīga, videi draudzīga, sociāli atbildīga – apsaimniekošana, un uzņēmumam ir plāns tuvākajiem 120 gadiem, kā apsaimniekot 2,6 miljardus eiro vērto īpašumu un vairot tā vērtību, stabili piegādāt kokmateriālus un, nemainot koku sugu īpatsvaru mežos, turpināt audzēt koksnes krāju mežā. “Bet ir vēl viena ilgtspējīgas attīstības definīcija – tā ir attīstība, kas nodrošina šodienas vajadzību apmierināšanu, neradot draudus nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanai,” uzsver M. Gaigals. Viņš norāda, ka uzņēmumam ir būtiski domāt ne tikai par peļņu, bet arī par sabiedrībai aktuālajiem jautājumiem. “Sabiedrība jau negaida naudu, jo 57% aptaujāto par svarīgāko uzskata veselību, 37% – nevienlīdzības mazināšanu, izglītību, bet 2020. gadā bija jāatrod papildu līdzekļi šīm svarīgajām jomām,” tā M. Gaigals. Viņš norāda, ka 63% aptaujāto svarīgas ir rūpes par vides aizsardzību, taču tikai puse no viņiem ir gatavi par to maksāt.

Maz manevra iespēju

“Lai arī LVM savos mežos palielina 70 gadus vecu mežu īpatsvaru un turpina apsaimniekot nozīmīgu biotopu teritorijas, kā arī veic vides monitoringu, finansē pētījumus, taču LVM turpina pirkt zemi, jo augošas neuzticības dēļ uzņēmumam tiek atstāts arvien mazāk vietas savas atbildības īstenošanai pret vidi. 83% no uzticētajām meža zemēm audzējam koksni, bet pārējo apsaimniekojam ar mērķi dabas aizsardzība – bioloģiskās daudzveidības saglabāšana, neiejaucoties vai veicot biotehniskos pasākumus,” situāciju rāda M. Gaigals.

Vienlaikus pašlaik top dzeņu un pūču aizsardzības plāns, bet LVM valdījumā esošajos mežos ES nozīmes biotopu platība jau ir 276 790 ha, kas piecu gadu laikā nozīmē par 4,5 milj. m3 mazāku koksnes realizāciju, teju par 73 milj. eiro mazākas dividendes valstij un 8600 cilvēku darba vietu zaudējumu Latvijā. “Vai Eiropa ir tā vieta, kur samazinās mežu platības? Nē, Eiropā tās 2000.–2010. gadā pieaugušas par 1,2%, bet 2010.–2020. gadā – vēl par 0,3%, bet Eiropā būs green deal. Ko tas nozīmēs, to uzzināsim tad, kad to definēsim. Ko nozīmē primāri veci meži, ko nozīmē stingra aizsardzība, ko nozīmē bioloģiskā daudzveidība un tai draudzīga mežsaimniecība, kas ir tas aizsargājamo teritoriju tīkls, kas jāuzlabo un jāpaplašina. Taču esam laika trūkumā, jo 2021. gads ir brīdis, kad jābūt skaidrībai,” analizē M. Gaigals. Viņš atgādina, ka mežu platības divdesmit gadu laikā par 7,3% samazinājušās Āfrikā, bet Dienvidamerikā – par 7,8%. Viņš norāda uz Vācijas institūta pētījumā secināto: ES apaļkoksnes ražošanas apjomi būs tikai 69%.

“Domāju, ka šī prognoze – par 30% mazāk apaļkoksnes – arī ir ļoti tuva iespējamai Latvijas situācijai, tikai šis iztrūkums ES tiks kompensēts ar piegādēm no Brazīlijas, Krievijas. Bet vai šādas rīcības rezultātā iegūs visas pasaules klimats? Šaubos, jo šīs zemes jau intensīvi zaudē savas mežu platības un tajās sugu izmiršanas risks ir augstāks nekā Eiropā, kur valstis bioloģiskās daudzveidības atjaunošanā iegulda daudz vairāk,” tā M. Gaigals. Viņaprāt, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai jābūt balstītai zinātniskos pētījumos, līdzsvarojot visas intereses ar konkrētiem indikatoriem. Eiropas Zaļais kurss rada lielas iespējas – dzīvot tīrākā vidē, racionālāk izmantot resursus, veikt pāreju no fosilajiem uz atjaunojamajiem resursiem, vairāk izmantot koksnes produktus būvniecībā. “Tik ražīgi meži, ar tik lielu koksnes krāju, kādi pašlaik ir Latvijā, pagātnē nav bijuši, bet riski ir mūsu pašu galvās – skriet kādam līdzi, glābt pasauli, padarot sev galu, kā arī vēl vainojama neuzticība,” tā M. Gaigals. Viņš norāda, ka LVM sadarbībā ar zinātniekiem cenšas gan izprast iespējas, gan arī identificēt iespējamos riskus, kas varētu būt saistīti ar mežsaimniecību.

“LVM turpinās palielināt savu ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanai – palielinot oglekļa piesaisti no meža audzēšanas (līdz 11,5 milj. t CO2) un no piegādātajiem koksnes produktiem (5,9 milj. t CO2), veidojot saudzīgu attieksmi pret meža vidi, palielinot ražīgumu un efektivitāti, tādējādi samazinot resursu patēriņu,” stāsta M. Gaigals. Viņš norāda, ka LVM 2021.–2025. gadā turpinās izmaksu optimizāciju uzņēmuma iekšienē un arī aicinās sadarbības partnerus samazināt savas izmaksas. Ir arī izstrādāta jauna investīciju programma, kas paredz meža autoceļu attīstību (94,8% meža 800 m no ceļa 2025. gadā) un arī ceturtās stratēģiskās kokaudzētavas izveidi, lai 2024. gadā varētu realizēt 68,2 milj. stādu (pērn realizēja 56 milj.). Tāpat LVM atbalstīs sociālās atbildības programmas (0,5–1,0% ik gadu no apgrozījuma), investēs izpētes un inovāciju programmās (0,6–1,2% gadā no vidējā iepriekšējo piecu gadu neto apgrozījuma) un ziedos (5–10% apmērā no vidējās piecu gadu periodā plānotās gada peļņas pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa).