ES jaunajā rūpniecības stratēģijā līdz 2030. gadam 40% zaļo tehnoloģiju paredzēts ražot pašu mājās

Euronews | 27.03.2023

Eiropas Savienības mērķis līdz 2030. gadam ir panākt, lai 40% no svarīgākajām tehnoloģijām, kas nepieciešamas cīņai pret klimata pārmaiņām, tiktu radītas ES teritorijā. Šis mērķis ir jaunās stratēģijas centrālais elements. Stratēģija izstrādāta, lai veicinātu vietējo rūpniecību un samazinātu atkarību no ārvalstu piegādātājiem, galvenokārt, no Ķīnas – valsts, kurai ir ievērojams pārsvars bateriju, saules paneļu un vēja turbīnu ražošanā.

Rūpniecības stratēģija ir atbilde ASV prezidenta Džo Baidena pagājušajā gadā pieņemtajam Inflācijas samazināšanas likumam (IRA). IRA ietver 369 miljardus ASV dolāru lielu nodokļu kredītu un tiešo atlaižu paketi, lai veicinātu ieguldījumus zaļajās tehnoloģijās, bet tikai tad, ja šie produkti tiek ražoti Ziemeļamerikā.

Dāsnā amerikāņu naudas injekcija izraisīja paniku Briseles politikas veidotājos, tā rezultātā rekordīsā laikā tika izstrādāta jauna rūpniecības stratēģija. Tās pamatā ir konkurētspēja, turpmākos plānus Eiropas Komisija publiskoja ar nosaukumu “Neto nulles rūpniecības akts” (Net-Zero Industry Act).

Konkurētspēja ir jaunāko plānu, kurus Eiropas Komisija atklāja ar nosaukumu “Net-Zero Industry Act”, pamatā esošais vadmotīvs. Aktā ir noteiktas astoņas nozares, kas ES ir “stratēģiski svarīgas” gan īstermiņā, gan ilgtermiņā: saules, vēja, bateriju, siltumsūkņu un ģeotermālā enerģija, elektrolizatori ūdeņraža ražošanai, ilgtspējīga biogāze un biometāns, oglekļa uztveršana un uzglabāšana, kā arī elektrotīkli.

Šiem “stratēģiskajiem projektiem” būtu jāpiešķir ātrāki administratīvie un atļauju izsniegšanas noteikumi – no 9 līdz 12 mēnešiem salīdzinājumā ar 12 līdz 18 mēnešiem bez īpašā statusa. Vajadzības gadījumā šie projekti varētu būt svarīgāki par sabiedrības interesēm saistībā ar vides aizsardzību, par ko vides NVO, tostarp Pasaules Dabas fonds, jau ir paudušas kritiku.

Izvēlētās nozares gūs labumu arī no atvieglotiem subsīdiju noteikumiem, kas tika publicēti marta sākumā.

Komisija uzskata, ka šādam labvēlīgam režīmam vajadzētu piesaistīt investorus un paātrināt videi nekaitīgu tehnoloģiju ieviešanu, kas ir nepieciešamas, lai pakāpeniski atteiktos no fosilā kurināmā un līdz gadsimta vidum panāktu klimatneitralitāti.

Tomēr Briseles ierosinātā pieeja, saskaņā ar kuru dalībvalstis faktiski izvēlēsies dažas nozares, kaitējot citām, ir izraisījusi apsūdzības protekcionismā un dirigismā (“dirigisms” (no franču valodas diriger – “virzīt”) ir ekonomikas doktrīna, kurā valstij ir spēcīga direktīvā (politikas) loma pretstatā tikai regulējošai intervences lomai tirgus ekonomikā) – divas ideoloģijas, kas ir pretrunā brīvā tirgus principiem, kurus ES jau sen aizstāv.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Franss Timmermanss (Frans Timmermans), kas atbild par “Zaļo kursu”, noraidīja šādus pārmetumus un noliedza arī salīdzinājumus ar Ķīnu, kur Komunistiskā partija veido ekonomiku un nosaka izaugsmes mērķus ar piecu gadu plāniem. “Vienīgā kļūda, ko, manuprāt, esam pieļāvuši, un rūpniecības politikā tā būtu novecojusi kļūda, ir tā, ka mums nav rūpniecības politikas. Un tā mums Eiropā bija pārāk ilgi, domājot, ka tirgus par visu parūpēsies pats,” F. Timmermanss sacīja žurnālistiem. “Tāpēc tas, ko mēs darām, ir vērsts uz nākotni, nevis vecmodīgs. Tas ir tas, kas jādara, kad notiek industriālā revolūcija.”

Lai gan stratēģijā kodolenerģētika nav iekļauta “stratēģisko projektu” sarakstā, tajā ir teikts, ka valstu valdības varētu atbalstīt “progresīvas tehnoloģijas enerģijas ražošanai kodolprocesos ar minimālu atkritumu daudzumu” un “mazos moduļu reaktorus”.

Kodolenerģētikas loma ES “zaļajā” pārejā ir izraisījusi milzīgas diskusijas un sadalījusi dalībvalstis šķietami nesamierināmās par un pret kodolenerģiju noskaņotajās frakcijās.

Eiropas iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons (Thierry Breton), kurš ir francūzis, sacīja, ka ir pienācis laiks “pārkāpt ideoloģiju” un “atjaunot” Eiropas kodolenerģētikas nozari.

“Dati ir pieejami. Bez kodolenerģētikas nav ne stratēģiskās autonomijas, ne arī ieguldījuma klimata pārmaiņu jomā,” sacīja T. Bretons. “Tā ir arī, atzīsim, tehnoloģija, kurā zinātības zaudēšanas risks ir reāls.”

Plānu projekti ir sarežģīti un Eiropas Komisijai, kas gadu desmitiem ilgi cīnījās par ilgtermiņa rūpniecības politikas izstrādi – jomu, kurā tās kompetence ir ierobežota un kas tradicionāli ir bijusi dalībvalstu kompetencē -, tas ir liels solis uz priekšu.

Net-Zero Industry Act” pirmo reizi tiks apspriests, kad ES līderi tiksies Briselē uz divu dienu samitu. Pēc tam ES Padome un Eiropas Parlaments apspriedīs tekstus, ar kuriem ražošanas mērķi tiks nostiprināti tiesību aktos, un tikai tad tie stāsies spēkā.

Domiens Vangenhhtens (Domien Vangenechten), E3G domnīcas vecākais politikas padomnieks, uzskata, ka Komisijas priekšlikumam ir spēcīgāks rūpnieciskais, nevis “zaļais” raksturs. “Tas vairāk atgādina konkurences politiku vai ekonomikas politiku,” D. Vangenehtens sacīja Euronews. “Acīmredzot tajā ir zaļais elements. Mēs runājam par ražošanas jaudu tām tehnoloģijām, kas ir ļoti svarīgas pārejai uz neto nulles līmeni. Pietrūkst sava veida nākamā soļa.”

ES jaunajā rūpniecības stratēģijā līdz 2030. gadam 40% zaļo tehnoloģiju paredzēts ražot pašu mājās

Pievienot komentāru