Kompass lieti noder, lai orientētos, ja esat apmaldījies. Konkurētspējas kompass – Eiropas Savienības jaunās Komisijas “polārzvaigzne” – liecina par jaunu vienkāršošanas vai citāda veida mēģinājumu samazināt milzīgo dažādu noteikumu un normatīvo dokumentu apjomu. Jāpiebilst gan, ka no vienkāršošanas vai samazināšanas daudzi baidās.
Eiropas vienoto tirgu salīdzinoši dēvē un uzskata par Eiropas Savienības dārgakmeni, tomēr sadrumstalotie tiesību akti un sarežģītā to ievērošana krietni apgrūtina uzņēmumu darbu, jo īpaši tas attiecināms uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas veido 99% no Eiropas uzņēmumiem un kuriem bieži vien trūkst resursu, lai sekotu līdzi normatīvo dokumentu izmaiņām.
Gan Mario Dragi, gan Enriko Lettas (Enrico Letta) ziņojumos ir iekļauti ieteikumi ES konkurētspējas veicināšanai – tieši ar šo terminu U. fon der Leienas 2.0 komisija gatavojas aizbildināties, lai likvidētu U. fon der Leienas 1.0 sasniegumus.
Pašreizējā Eiropas Komisija ir apņēmusies savu pilnvaru termiņa laikā veikt “bezprecedenta vienkāršošanas pasākumus”, sākot ar pamatīgu ilgtspējīgas ziņošanas pārskatīšanu, kas tiks iekļauta plašākā priekšlikumā (gaidāms nākamajā mēnesī). Ar to vien nepietiks, ņemot vērā dažu ES dalībvalstu, nozaru pārstāvju, kā arī centriski labējo un konservatīvo likumdevēju pieaugošo vēlmi pēc nesteidzības, konkrētu normu vai tiesību aktu atcelšanas un politikas izmaiņām. Kritiķi apgalvo, ka runas par procesu vienkāršošanu patiesībā slēpj centienus vājināt ļoti svarīgus normatīvos aktus.
“Regulējuma atcelšanas programma ir korporatīvo sapņu piepildījums,” vērtē Olivjē Hēdemans (Olivier Hoedeman), lobiju uzraudzības organizācijas Corporate Europe Observatory pārstāvis. “Pieņemot apšaubāmu korporatīvo lobiju pieeju “pārmērīgam regulējumam”, Eiropas Savienība riskē zaudēt savu morālo un regulatīvo kompasu”.
Šķiet, politiskā virziena maiņas virzītājspēks ir sacelšanās fon der Leienas vadītajā centriski labējā Eiropas Tautas partijā, Donalda Trampa atgriešanās Baltajā namā, Ķīnas acīmredzamā ekonomiskā lielvara, populisma pieaugums ES un rūpniecības krīze Vācijā (Eiropas lielākajā ekonomikā). Taču, vainojot normatīvo regulējumu, kā galveno konkurētspējas šķērsli, jautājums (situācija) tiek pārlieku vienkāršots, izmantojot veco stereotipu par Eiropu kā “superregulatoru”. Šādi uzmanība tiek novirzīta no daudz sarežģītākiem jautājumiem, piemēram, ieguldījumiem un finansējuma, kas ir “zilonis trauku veikalā” (gandrīz) visās diskusijās par globālo konkurētspēju.
Pēdējo 20 gadu laikā Eiropa ir sākusi vairākas iniciatīvas, lai samazinātu pārmērīgo administratīvo slogu, tomēr problēma arvien atgriežas, atklājot dziļi iesakņojušos sistēmas neefektivitāti. Tātad: tieši cik daudz ir “pārāk daudz” birokrātijas un kāpēc tā ir tik nepārejoši pastāvīga problēma?
Vēl viena ekspertu grupa?
Šī nav pirmā reize, kad Eiropa mēģina samazināt birokrātiju, un diez vai būs pēdējā. Satraukums par birokrātijas pieaugumu 2007. gadā lika izveidot īpašu ekspertu grupu un 2012. gadā pieņemt administratīvā sloga samazināšanas rīcības programmu, paredzot vairāk nekā 66 tiesību aktu izmaiņas.
Pateicoties šiem pasākumiem, Eiropas Savienības izpildvara apgalvoja, ka ir sasniegusi mērķi samazināt birokrātiju uzņēmējdarbībā par 25%, ietaupot 30,8 miljardus eiro. Tika paziņots, ka nozaru plānos ir par vairāk nekā 28,7 miljardiem eiro samazināts administratīvais slogs, jo īpaši lauksaimniecības, uzņēmējdarbības, tiesību un nodokļu jomā, kas tiek uzskatītas par visproblemātiskākajām sfērām.
Pamatojoties uz šādu veiksmes stāstu, 2012. gada beigās tika uzsākta ES regulējuma atbilstības novērtēšana (REFIT) – līdztekus vēl vienai ekspertu grupai, kuras pilnvaras beidzās 2019. gadā. Arī šoreiz bija iecerēts pārbaudīt visus ES tiesību aktus un jo pamatīgi samazināt regulatīvo slogu. Rezultātā gandrīz pēc gada Komisija ierosināja 133 pasākumus, lai vienkāršotu tiesību aktus un samazinātu birokrātiju.
Eiropas Komisijas 2014.-2019. gada darbības laikā netika izvirzīts mērķis samazināt kopējo regulējuma slogu. Pēc pandēmijas REFIT grupu aizstāja cita augsta līmeņa ekspertu grupa – platforma “Fit for Future” (F4F).
“Procesu vienkāršošana un administratīvā sloga samazināšana, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ir ļoti nepieciešama pēc Covid-19 pandēmijas,” 2020. gada maijā, sākot F4F darbību, teica toreizējais ES komisāra vietnieks Marošs Šefčovičs.
Eksperti sniedza 41 atzinumu ar aptuveni 260 ierosinājumiem ES tiesību aktu vienkāršošanai un modernizēšanai, tostarp ietekmes novērtējumos pārbaudīt esošos ziņošanas pienākumus, nodrošināt ar valsts iestādēm koplietojamās informācijas sadarbspēju un atbalstīt digitalizācijas izmantošanu, piemēram, attiecībā uz kohēzijas politiku. Daži dalībnieki vēlējās, lai F4F platformai būtu tiešāka ietekme uz juridisko tekstu izstrādi,– tā liecina 2024. gada oktobra sanāksmes protokols.
Fon der Leienas 1.0 paradokss
Līdztekus rezerves risinājumam, proti, ekspertu grupu izveidei, U. fon der Leiena jau sava pirmā pilnvaru termiņa sākumā apņēmās ierosināt Mazo un vidējo uzņēmumu stratēģiju, kuras mērķis būtu samazināt birokrātiju un uzlabot šo uzņēmumu piekļuvi tirgum. Kā savu politisko mērķu un darba metožu daļu, viņa ieviesa pieeju “one-in, one-out”, kuras pamatā bija princips “kompensēt no Komisijas tiesību aktu priekšlikumiem izrietošo jauno slogu, līdzvērtīgi samazinot esošo slogu tajā pašā politikas jomā” jeb, citiem vārdiem sakot, “padarīt tiesību aktus viegli izpildāmus un izvairīties no nevajadzīga regulatīvā sloga pārklāšanās.”
Saskaņā ar F4F datiem, īstenojot pieeju “one-in, one-out”, 2022. gadā administratīvā sloga samazinājums saistībā ar Komisijas priekšlikumiem tika lēsts 7,3 miljardu eiro apmērā.
Taču... tai pašā laikā tika akceptēts Zaļais darījums, “Fit for 55” un citi priekšlikumi, ar kuriem tika ieviesti daudzi likumdošanas un nenormatīvie pasākumi ar jauniem pienākumiem ne tikai uzņēmumiem, bet arī valsts iestādēm u.c. Līdz 2022. gada beigām uzņēmumi Eiropā saskārās ar augstām enerģijas cenām, inflācijas un piegādes ķēžu problēmām, kā arī ar pastāvīgu ģeopolitisko nestabilitāti pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Papildizaicinājums bija arī ASV Inflācijas samazināšanas likums (IRA). Tā visa dēļ jautājumi par globālo konkurētspēju atkal nonāca politiskās dienaskārtības priekšplānā.
Jau 2023. gada sākumā uzņēmēju organizācijas aicināja “atvilkt elpu” regulējuma izstrādāšanas jomā, vēlāk (tai pašā gadā) šo domu atbalstīja arī dažas dalībvalstis, tostarp Beļģija un Francija.
Saskaņā ar 2023. gada marta paziņojumu, ko publicēja BusinessEurope, lobijs, kas pārstāv darba devējus Eiropas Savienībā, regulējuma samazināšana (tās nepieciešamība) bija otra lielākā problēma, ar kuru saskārās uzņēmumi (pirmā bija augstās enerģijas cenas). Satraukumu izraisīja arī bankrotu skaita pieaugums.
Uz šīm problēmām tika reaģēts, sagatavojot ilgtermiņa konkurētspējas plānu, kurā fon der Leiena pirmo reizi apņēmās par 25% samazināt slogu, ko rada t.s. ziņošanas prasības. Tā bija daļa no viņas atbildes politiskajai pretestībai svarīgākajās ES vides politikas jomās, ko izraisīja viņas pašas pārstāvētā EPP un uzņēmēju organizācijas. Aicinājumi atcelt regulējumu laika gaitā ir kļuvuši tikai skaļāki.
Antverpenes deklarācijā 2024. gada februārī bija iekļauts aicinājums izstrādāt “Eiropas Rūpniecisko vienošanos”, kā “visaptverošu rīcības plānu, lai konkurētspēju izvirzītu par stratēģisku prioritāti”.
Vienkāršošana vai regulējuma atcelšana?
Skaidrs, ka Eiropa saskaras ar sarežģītākām procedūrām, sarežģītākām tiesību sistēmām un lēnākiem administratīvajiem procesiem nekā daži citi reģioni, šāda aina atspoguļo pretrunas, kas ir skārušas vienoto tirgu un arī Eiropas Savienību. Problēma ir cita, proti, “konkurētspēja”, šķiet, ir pārtapusi frāzē, kas attaisno teju jebko, jo īpaši uzņēmējdarbības noteikumu atcelšanu.
Februāra beigās gaidāmajā tiesību aktu kopumā ir paredzēts pievērsties un, iespējams, pārskatīt Uzņēmumu ilgtspējīgas pienācīgas rūpības direktīvu (CSDDD), Uzņēmumu ilgtspējīgas attīstības ziņošanas direktīvu (CSRD) un ES Taksonomijas regulu – tas viss notiks vienoti.
Business Europe nesen paziņoja, ka “pārskatu sniegšana ir tikai neliela daļa no regulatīvā sloga, kas rada augstas uzņēmējdarbības izmaksas Eiropā”.
“Eiropai būtu steidzami jāsamazina kopējās regulējuma atbilstības izmaksas, jālikvidē slogs, ko rada šķēršļi pārrobežu uzņēmējdarbības veikšanai vienotajā tirgū, un jāatbrīvojas no pārmērīgas birokrātijas,” paziņoja Business Europe, atbalstot plašu jaunajā nostājas dokumentā uzskaitīto Eiropas Savienības tiesību aktu pārskatīšanu. Bet... lai panāktu patiesu vienkāršošanu un nodrošinātu efektīvu kapitāla tirgu pārrobežu darbību, visā ES būtu jāsaskaņo nodokļu likumi, kas, visticamāk, tik drīz nenotiks.
Eiropas Tautas partija aicina uz diviem gadiem atlikt oglekļa robežnodokļa, kas oficiāli pazīstams kā Oglekļa robežkontroles mehānisms (CBAM), ieviešanu, savukārt Francijas valdība aicina vienkāršot vairāk nekā duci tiesību aktu, tostarp valsts atbalsta noteikumus un ar Kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) saistītos pasākumus.
“Vēstījums ir skaidrs: Eiropai jābūt ekonomiskai lielvarai, nevis regulatīvai supervalstij,” nesen pauda Polijas finanšu ministrs Andžejs Domaņskis (Andrzej Domański), liekot noprast, ka, visticamāk, sekos arī citi “omnibusi”.
Savukārt, investori, piemēram, Allianz GI, un uzņēmumi, arī Francijas Nestlé un Apvienotās Karalistes Unilever, ir brīdinājuši, ka “omnibusa” priekšlikums mazina politikas noteiktību un juridisko paredzamību.