Latvijas Dabas fonds un tam pietuvinātie ornitoloģijas eksperti, izmantojot shēmu ar mikroliegumu veidošanu plaši izplatītai putnu sugai, bloķē arvien jaunas privātu mežu teritorijas. Mērķis ir peļņa no Eiropas Savienības projekta, nauda no valsts budžeta par ekspertīžu veikšanu un pēc iespējas lielāku platību izņemšana no saimnieciskās darbības aprites. Tas skar arī Rīgas reģiona ļaudis virzienā uz Vidzemi.
Meža īpašnieku biedrība ceļ trauksmi par notiekošo, jo ceļā uz apstiprināšanu ir vēl 100 jauni mikroliegumi, un tos, kā likums, izveido saimnieciski vērtīgākajos mežos, kas stādīti, gadu desmitiem rūpīgi kopti un tagad paceļas virs apkārtējā meža masīva. Jo tieši tur mazajam ērglim ir ērti ierīkot ligzdu un vērot savus medību laukus, bet ornitologiem ir ērti vērot putnu. Tā ir absurda situācija, jo rūpēties par savu mežu burtiski nozīmē to, ka tas tiks īpašniekam atņemts.
Formāli, protams, zemesgrāmata paliek uz īpašnieka vārda, bet neko vairāk kā čiekurus un desmit kubikmetrus kritalu gadā lieguma zonā lasīt nedrīkst. Drīkst pretendēt uz kompensāciju – 160 eiro par hektāru gadā, un arī to pašu valsts reizēm maksā, bet lielākoties nemaksā, jo tā nav prioritāte. Ja saskaita gadu gaitā meža kopšanā ieguldīto darbu un neiegūto peļņu, lauku cilvēkiem tie ir desmitos tūkstošu eiro lēšami zaudējumi. Milzīga nauda. To var salīdzināt vienīgi ar padomju laika nacionalizāciju, kad varas pārstāvji atnāca un atņēma saimniekiem mežu, cūku, labību un vēl izmitināja mājā svešiniekus uz palikšanu.
Ar putniem var sadzīvot!
Pagājušā gada oktobrī Saulkrastu iedzīvotājas Laimas Vosas ģimene saņēma paziņojumu, ka viņu mežā Limbažu pusē iecerēts izveidot mikroliegumu. Tā platība būs divi hektāri, buferjosla pieci hektāri. Tātad no īpašuma kopējās 20 hektāru platības vairāk nekā trešā daļa. Un arī kaimiņa īpašumu šis mikroliegums skars. Stingrais režīms tiek noteikts saimnieciski vērtīgākajā daļā, kur savulaik kopta jaunaudze, ieguldīta nauda, tostarp īstenots Eiropas Savienības projekts. Ģimene rakstījusi atbildes vēstuli Valsts meža dienestam, lūdzot mikroliegumu viņu īpašumā neveidot. Mazais ērglis šai mežā dzīvojot jau daudzus gadus, un saimnieciskā darbība viņam nav traucējusi. Cilvēki ar putniem var sadzīvot, bet, kā izrādās, ne ar putnu pētniekiem.
Neoficiālā sarunā ar Valsts meža dienesta pārstāvi īpašniekiem tika paskaidrots, ka izredzes apstrīdēt mikrolieguma izveidi ir tuvas nullei. Pat ja dienests nostājas privātīpašnieku pusē, Latvijas Dabas fonds sāk tiesvedību un vienmēr tajā uzvar. Meža dienests zaudējis jau trīs prāvās, un ir pilnīgi skaidrs, ka iestāde vairs neredz jēgu aizstāvēt jēgpilnu mežu apsaimniekošanu. Tāpat ornitologi uzvarēs. Pēdējā no tiesvedībām bijusi pat tik absurda, ka liegums noteikts vietā, kur mežs nocirsts vēl pirms mikrolieguma izveidošanas un kur pat teorētiski nekādu ligzdu nevar būt. Tomēr mikroliegums atstāts spēkā – par mācību šim un citiem īpašniekiem.
Īpašnieki lūdz aizsardzību
Ornitologu aprēķins, katrai dabā esošai vai izdomātai ligzdai veidojot mikroliegumu, ir balstīts finanšu aprēķinā. Latvijas Dabas fonds īsteno 2,5 miljonus eiro vērtu projektu "LIFE AQPOM: Mazā ērgļa aizsardzības nodrošināšana Latvijā". Tā ietvaros plānots nodrošināt aizsardzību 500 ligzdām, tātad līdz nākamā gada rudenim jāizveido 500 jauni mikroliegumi. Tas tieši atsauksies uz mežu īpašnieku, lauku cilvēku labklājību. Viņi kļūs nabagāki, ornitologi bagātāki. Tik vienkārši.
Tas nav taisnīgi, tāpēc Mežu īpašnieku biedrība ir vērsusies ar atklātu vēstuli pie valsts augstākajām amatpersonām – prezidenta, premjera. To parakstījuši vairāk nekā 600 mežu īpašnieki. Viņi prasa nekavējoties izdarīt divas lietas:
1) noteikt moratoriju mikroliegumu veidošanai privātajos mežos, jo šis process, kuram nav noteikti sasniedzamie un prioritārie mērķi, jau daudzus gadus rada nesamērīgu personas tiesību uz īpašumu ierobežošanu, nepamatoti samazina mežu saimnieciskās platības, kā arī ievieš dzīvē Eiropas Komisijas rekomendācijām neatbilstošas dabas aizsardzības praksi;
2) atcelt 2020. gada 8. janvārī apstiprināto mazā ērgļa (Clanga pomarina) aizsardzības plānu Latvijā, kura izstrādes procesā ir pārkāpti labas pārvaldības principi, kā rezultātā netiek novērstas dziļas un ieilgušas problēmas dabas aizsardzībā, un rast iespēju novērst turpmāku privāto tiesību nesamērīgu aizskārumu rašanos meža īpašniekiem.
Mazais ērglis (Clanga pomarina) Latvijā jūtas lieliski, un galvenais iemesls tam ir Latvijas mežkopības tradīcijas. Valsts meža dienests šī putna un ornitologu labklājībai kopš 2001. gada izveidojis 509 mikroliegumus, kuru kopējā platība ir 6092 hektāri. Un ceļā uz apstiprināšanu jau ir nākamie mikroliegumu simti. Tas ir pārspīlējums.
Var atnākt Jānis Ķuze!
Mazais ērglis nav rets putns. Tas ir plaši sastopams visā Latvijas teritorijā, līdz ar to šobrīd faktiski ikviena meža saimnieka īpašums ir apdraudēts, jo kādu dienu ne saukts, ne aicināts īpašumā var ieklīst putnologs Jānis Ķuze, kurš ir gan mazā ērgļa projekta vadītājs, gan eksperts, gan mikroliegumu pieteicējs vienā personā. Vai arī kāds no viņa rokaspuišiem.
Arī meža zinātņu doktora, akadēmiķa Tāļa Gaitnieka īpašumā kāds no viņiem paviesojās, un tagad zinātnieka mežam arī mikroliegums pieteikts. Viņš attiecīgi sagatavojis noraidošu atbildi: "Paldies par Jūsu informāciju attiecībā uz mazā ērgļa ligzdu man piederošajā meža īpašumā "Biezdoriņi". Pilnībā respektējot ligzdas nozīmi ērgļu populācijas saglabāšanā Latvijā, tomēr nepiekrītu mikrolieguma izveidei sekojošu apsvērumu dēļ: [..]" Vēstulē norādīts gan uz putna plašo izplatību Latvijā, kas fiksēta starptautiskos pētījumos un atspoguļota prestižā žurnālā, gan uz faktu, ka sākotnēji sugas aizsardzības plānā bija paredzēti terminēti saimnieciskās darbības ierobežojumi – ieviešami uz laiku. Tādus rekomendēja Latvijā vadošais speciālists mazā ērgļa bioloģijā Uģis Bergmanis. Bet Dabas aizsardzības pārvalde šo kompromisu starp cilvēkiem un putniem voluntāri izsvītrojusi.
Valsts soda pilsoņus
"Pašreizējā sistēma, kādā veidā ir paredzēts veicināt mazā ērgļa populāciju Latvijā privātajos mežos, ir ne tikai analfabētiska, bet pat destruktīva. Ja es kā meža īpašnieks esmu rūpējies par savu mežu visas valsts interesēs (2. un 8. nogabalā mežizstrādi bija iespējams veikt attiecīgi pirms 52 un 27 gadiem) un esmu saglabājis vecos kokus, skaidrs, ka agri vai vēlu kāds rets putns tur uzbūvēs ligzdu. Vai tad būs jauns liegums? Tātad, ja mežs tiek apsaimniekots, rūpējoties par savu īpašumu ilgtermiņā, valsts būtībā soda savus pilsoņus, nosakot jaunus mikroliegumus. Tā ir īstermiņa domāšana, ko šobrīd diemžēl praktizē nekompetenti ierēdņi Dabas aizsardzības pārvaldē, vadoties no īstermiņa plānus realizējošo "ekspertu" norādēm." Tā Valsts meža dienestam raksta akadēmiķis Tālis Gaitnieks, sarkastiski piebilstot: "Ar lielu entuziasmu gaidu, kad Latvijā tiks izstrādāti un dzīvē realizēti aizsardzības plāni ne tikai dažādām putnu sugām, bet arī pensionāriem, skolotājiem, medicīnas darbiniekiem, emeritētajiem zinātniekiem utt."
Aizsargājamās platības arvien pieaug
Tie, kuri dabas aizsardzību ir pārvērtuši neētiskā biznesā, sistemātiski apgalvo, ka Latvijā daba tiek nepietiekami aizsargāta, ka meži tiek neatgriezeniski izcirsti un biotopi zaudēti, ka jūra iet bojā. Tiek radīti mīti. Taču patiesībā aizsargājamo teritoriju platības, kurās saimnieciskā darbība ir ierobežota vai vispār aizliegta, Latvijā gadu no gada pieaug.
Saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes datiem, šobrīd 18,21% Latvijas teritorijas jeb 1 682 960 hektāriem ir noteikts īpašs aizsardzības statuss. Tie ir dabas parki, rezervāti, aizsargājami ainavu apvidi. Piektdaļā valsts daba tiek īpaši stingri aizsargāta, cilvēku vajadzības tur ir otršķirīgas. Bet ar to vēl nepietiek. Tiek veidoti mikroliegumi – lai nodrošinātu īpaši aizsargājamas sugas vai biotopa aizsardzību ārpus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kā arī īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, ja kāda no funkcionālajām zonām to nenodrošina. Taču ornitologu pēdējo gadu aktivitātes mikroliegumu veidošanu padarījušas par pašmērķi. Pērnruden mikroliegumu kopējā platība tik tikko pārsniedza 40 tūkstošus hektāru, bet šobrīd tā jau pārsniedz 46 tūkstošus hektāru. Mikroliegumu skaits tuvojas trim tūkstošiem. Katrs mikroliegums nozīmē neizstrādātu un no jauna neiestādītu mežu, neiegūtus ienākumus, trūcīgākus zemes īpašniekus un kopumā nabadzīgāku valsti. Runa nav tikai par mazo ērgli.
Uzziņai
Latvijā ir reģistrēti 2755 mikroliegumi. Dabas aizsardzības pārvalde pieņēmusi lēmumus par 212 mikroliegumu izveidi; Zemkopības ministrija izveidojusi vienu mikroliegumu; Valsts mežu dienests izveidojis 2633 mikroliegumus.
No visiem mikroliegumiem:
- 821 ir veidots dažādiem biotopiem (4436,09 ha);
- 2 – abiniekiem (34,18 ha);
- 24 – bezmugurkaulniekiem (123 ha);
- 1 – zivīm;
- 1700 – putniem (40 287,45 ha);
- 1 – zīdītājiem (4,4ha);
- 157 – vaskulāriem augiem un paparžaugiem (899,1 ha);
- 11 – ķērpjiem (71,9 ha);
- 33 – sūnām (207,4 ha)
- 5 – sēnēm (14,8 ha)
Avots: dabas datu sistēma "Ozols"
Raksts pirmoreiz publicēts 2020. gada 19. maijā portālā www.aprinkis.lv
Pārpublikācija zemeunvalsts.lv notiek ar redaktores Evas Lūses laipnu atļauju. Izmantotas zemeunvalsts.lv fotogrāfijas
Komentāri