Uzņēmumiem, kas atteiksies ievērot šos noteikumus, draud naudas sods līdz 200 000 eiro apmērā

Saskaņā ar 19. septembrī publiskoto jauno tiesību instrumentu Eiropas Komisija varēs iejaukties tirgos un pieprasīt Eiropas uzņēmumiem ārkārtas situācijās dot priekšroku konkrētiem pasūtījumiem, nevis citiem.

Tā sauktā vienotā tirgus ārkārtas instrumenta (MVUI) mērķis ir novērst trūkumu, piegādes ķēdes traucējumus un uzkrājumus, kas līdzīgi tiem, kādi bija vērojami C19 pandēmijas laikā, kad dažādas ES dalībvalstis ieviesa vienpusējus pasākumus, lai nodrošinātu maskas, cimdus vai testēšanas materiālus.

“C19 krīze parādīja, ka mūsu vienotais tirgus nav nevainojams. Tas ir stiprs, bet ne nesalaužams,” sacīja ES konkurences komisāre Margrēte Vestagere. Pēc viņas teiktā, dažu dalībvalstu ieviestie vienpusējie pasākumi izraisīja piegāžu trūkumu citur, kad tās bija visvairāk nepieciešamas. “Tā vietā, lai paļautos uz ad hoc (“šim nolūkam”) improvizētiem pasākumiem, vienotā tirgus ārkārtas instruments nodrošinās strukturālu risinājumu, lai saglabātu preču, cilvēku un pakalpojumu brīvu apriti nelabvēlīgos laikos,” sacīja ES iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons, uzstājoties kopā ar Margrēti Vestageri.

Ar MVUI instrumentu tiek ieviesta pakāpeniska pieeja, kas piešķirtu Komisijai ārkārtas pilnvaras uzraudzīt un novērst jebkādus iespējamus draudus, kas varētu izraisīt traucējumus vai galveno produktu trūkumu ES. Parastos apstākļos ES izpildvara un dalībvalstis apmainīsies ar informāciju, rīkos mācības un simulācijas, lai sagatavotos iespējamām krīzēm, un izdos agrīnās brīdināšanas signālus, kad tiks konstatēti potenciāli draudi vai incidenti.

Ja tiks konstatēta krīze, ES valstis tiks aicinātas brīvprātīgi dalīties ar informāciju par konkrētu stratēģisku preču vai pakalpojumu piegādes ķēdi.

Šis tā dēvētais “modrības posms” ļaus Komisijai arī aicināt valstis veidot stratēģiskās rezerves, lai novērstu to trūkumu. “Ārkārtas režīmā”, kad krīze vai draudi negatīvi ietekmē preču pieejamību vai brīvu apriti, komisija var pieprasīt informāciju no Eiropas uzņēmumiem un lūgt tos prioritāri veikt pasūtījumus konkrētām precēm, kas nepieciešamas krīzes laikā.

Uzņēmumiem, kas atteiksies izpildīt Briseles pieprasījumus, būs atļauts pamatot savu nostāju, taču tiem var tikt uzlikts naudas sods līdz pat 200 000 eiro.

Ārkārtas režīms arī aizliegs dalībvalstīm ierobežot kritiski svarīgu preču eksportu vai svarīgāko darbinieku pārvietošanos. ES valstīm būs arī jāpaziņo Komisijai un jāpamato visi vienpusējie pasākumi, ko tās varētu ieviest, piemēram, robežu slēgšana.

Ārkārtas režīms, kura aktivizēšanai nepieciešams ES valstu vairākuma apstiprinājums, arī ļautu komisijai ES dalībvalstu vārdā iepirkt īpaši nozīmīgas preces – līdzīgi kā 2020. un 2021. gadā kopīgā iepirkuma shēma C19 vakcīnām.