Par Eiropas Savienības topošās jaunās politikas ietekmi uz mežu apsaimniekošanu

Latvijas Mežu sertifikācijas padome | 08.04.2021

Atsaucoties uz notiekošajām, Eiropas Komisijas rosinātajām diskusijām par “pirmatnējiem mežiem” un “dabai tuvu” mežsaimniecību, Eiropas Savienības (ES) Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķu kontekstā attiecībā uz jauno ES Meža stratēģiju un informāciju, ko esam saņēmuši no saviem partneriem Eiropā, Latvijas Mežu sertifikācijas padome (LMSP) aicina meža un saistīto nozaru organizācijas, uzņēmumus un sadarbības partnerus aktivizēt iesaistīšanos jautājumos, kas skar meža un saistīto nozaru politiku.

Līdzšinējās diskusijas, ko rīkojušas dažādas interešu grupas, parāda lielu risku iespējai, ka publisko un privāto Ilgtspējīgo mežu apsaimniekošanu (IMA) regulēs un par to iepriekš izlems ar meža nozari nesaistītas personas, kā tas jau vairākkārt ir noticis arī Latvijā, kad meža un saistīto nozaru organizācijas, uzņēmumi un sadarbības partneri tiek aicināti sniegt atsauksmes un komentārus par gandrīz jau pabeigtiem dokumentu projektiem.

Pašlaik ir jādarbojas aktīvāk, ļoti konkrēti norādot: kas mums ir nepieciešams un ko mēs sagaidām.

Mežu ikdienas apsaimniekošanu nevar apspriest vai noteikt, izmantojot vispārīgus terminus, piemēram, “tuvāk dabai” un “pirmatnējie meži”. Šādu vārdu un vārdkopu izmantošana neatzīst visas vērtību ķēdes nozīmi – no ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas līdz pakārtotajiem, uz kokmateriāliem balstītajiem tirgiem, ar kuru palīdzību ļoti daudzi cilvēki Eiropā (un Latvijā) tieši un netieši pelna sev iztiku. Politikas veidotājiem Eiropas Savienībā un Latvijā jāapzinās ievērojamais finanšu apjoms, ko iegūst no meža un uz meža resursiem balstītās vērtību ķēdes.

Retorika, kurā tiek ignorēta labi izveidotā un stabili strādājošā meža apsaimniekošanas nozare un pienācīgā veidā funkcionējošā pārvaldība, un politikas izstrāde mežu nozarē, neveicina izpratni par visu uz meža resursiem balstīto nozari. Tostarp, tiek klaji ignorēts arī ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas ekonomiskais nozīmīgums. Tiek samazināta vērtības radīšanas ekonomiskā nozīme. Šo situāciju saasina juridisko aktu (rīku) trūkums ES attiecībā uz ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

Jāuzsver, ka meža nozares organizācijām gan ES, gan Latvijā ir būtiska nozīme, lai tiktu piegādāts veiksmīgas bioekonomikas nodrošināšanai nepieciešamais kokmateriālu daudzums. Bez kokmateriālu ražošanas, bioekonomika, kā Eiropas Zaļā kursa būtisks elements, būs neveiksmīga un neatbilstoša tās iespējām.

Ja ES un tās iestādes plāno noteikt juridiski saistošus IMA standartus, to var izdarīt tikai, pamatojoties uz likumīgu un juridiski saistošu rīku. Meža īpašnieki un apsaimniekotāji līdz šim ir tikai informēti par dažādām politikas ietekmēm uz ikdienas apsaimniekošanas praksi un var kļūt par situācijas ķīlniekiem. Šī pilnīgi nepieņemamā situācija nepareizi atspoguļo un ignorē faktu, ka mežu īpašnieki un apsaimniekotāji ir ne tikai ieinteresētie, kā meža nozares pārstāvji, bet ir patiešām neaizstājami sistēmas elementi, kas rada apstākļus veiksmīgai ar mežu saistītai politikai.

Pašreizējā prakse, kā noteikt un pastāvīgi ierobežot vērtību radošo mežu nozari, izmantojot citas politikas jomas, piemēram, “Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju” un direktīvas par “dabas aizsardzību”, nav pieņemama. Šis ar mežu saistītās politikas veidošanas stils apdraud mežu īpašnieku, koksnes pārstrādātāju, meža apsaimniekotāju darba plānošanas procesus un eksistenci kopumā. Iespējamā negatīvā sociālekonomiskā ietekme Latvijā var skart vismaz 80 000 meža un saistītajās nozarēs strādājošo. Darba ņēmēju situācijas krasa pasliktināšanās atstās graujošu iespaidu uz valsts ekonomiku kopumā. Arī politiķiem, kas ir atbildīgi par meža nozari katrā Eiropas Savienības dalībvalstī, ir pilnībā jāapzinās meža īpašnieku un apsaimniekotāju organizāciju paustās bažas. Šīs bažas ir jāņem vērā, veidojot nacionālo pozīciju. Jāizvairās no pastāvīgās negatīvās ietekmes uz ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu (IMA), dodot priekšroku likumīga juridiska rīka izveidei, kurā visa sistēma un visi IMA elementi nodrošina gan ar mežu saistītās politikas izstrādes sākumu, gan arī turpinājumu.

Diemžēl daži pašreizējie ES priekšlikumi noliedz ilgtspējīgas mežu apsaimniekošanas, kas Eiropā darbojas jau gadu desmitiem, būtību. Tas rada risku mākslīgi radītai iespējai izjaukt līdzsvaru starp trim ilgtspējas balstiem – ekonomisko, vides un sociālo. Šāda pieeja var novest pie visas meža nozares destabilizācijas. Skaidri jāpaziņo, ka ilgtspējīga mežu apsaimniekošana garantē bioloģiski daudzveidīgas meža ekosistēmas.

Apgalvojums, ka mazāk aktīva vai neaktīva ilgtspējīga meža apsaimniekošana veicinās bioloģisko daudzveidību, ir pilnībā nepareizs.

Zinātniskie pierādījumi liecina, ka aktīvi apsaimniekoti meži nodrošina augstu bioloģiskās daudzveidības pakāpi, vienlaicīgi sniedzot visus citus meža ekosistēmas pakalpojumus.

Meža nozares organizācijas, balstoties mežzinātnē var skaidrot pierādītas metodes:

tikt galā ar klimata pārmaiņu ietekmi un ar to saistītajām izmaiņām nākotnē, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu dzīvotspējīgu koku sugu sastāvu;

dabiskā atjaunošanās un ģenētiskā daudzveidība atbalsta pastāvīgu un dabai tuvu mežu platību;

dažādās valsts meža stratēģijās tiek integrētas visas ieinteresēto personu intereses un formulēti, novērtēti un, pamatojoties uz definētiem rādītājiem, kontrolēti visi saskaņotie mērķi, pasākumi un resursi, lai iegūtu mūsdienīgu un attiecībā no interešu viedokļa līdzsvarotu meža stratēģiju.

Meža apsaimniekošanā nākotnē nedrīkst nepārtraukti atstāt papildu meža platības neapsaimniekotas. No tā izriet, ka meža nozares nākotnes pienākums nav komentāru sniegšana par visām ar mežsaimniecību saistītajām darbībām un dokumentiem. Šobrīd ir ļoti nepieciešams atbilstošs IMA juridiskais un politiskais ietvars.

LMSP aicina meža un saistīto nozaru organizācijas, uzņēmumus, sadarbības partnerus aktīvi vērsties pie lēmumu pieņēmējiem un pārrunāt ar viņiem iepriekšminētos jautājumus. Ja tas netiks izdarīts, jēdzieni “pirmatnējie meži” un “tuvu dabai”, un ar mežiem nesaistītas personas radikāli un nelabvēlīgi ietekmēs to, kā mūsu organizācijas spēj īstenot mežu apsaimniekošanu ikdienā.

Aicinām uz aktīvu rīcību jau tagad un atbalstām tos partnerus, kas sākuši rīkoties meža nozares interešu aizstāvībai.

Latvijas Mežu sertifikācijas padome (LMSP) ir viena no lielākajām nevalstiskajām organizācijām Latvijā, LMSP veido 32 organizācijas, uzņēmumi un individuālie biedri, to skaitā ir pārstāvēti 1,9 milj. ha Latvijas mežu apsaimniekotāju, 2 sertifikācijas iestādes, 2 Universitātes, Mežzinātnes institūts “Silava”, arodbiedrības, vides un sociālās nevalstiskās organizācijas, kopā pārstāvot vairāk nekā 25 000 Latvijas iedzīvotāju. Latvijas Mežu sertifikācijas padome kopš 2001.gada veido un uztur Latvijas sabiedrībā izpratni par ilgtspējīgu mežsaimniecību, kura atbilst tās interesēm, ir vidi saudzējoša, sociāli atbildīga un ekonomiski pamatota, vienlaicīgi, neierobežojot Latvijas Republikas Satversmē noteiktās zemes īpašnieku tiesības.

Komentāri

Andis
Šobrīd lauksaimniecība, kas faktiski dabu degradē, tiek visādos veidos aktīvi atbalstīta, kamēr mežu īpašnieki par kaut kādiem hektārmaksājumiem var tikai sapņot, neskatoties uz to, ka mežs ražo skābekli un ir galvenā dzīvotne neskaitāmām sugām. Negribu pretnostatīt, bet īsti godīgi jau nu tas nav.

Pievienot komentāru