Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) izpilddirektors Kristaps Klauss stāstīja, ka pirmais cēlonis cenu kāpumam meklējams Somijā, kad aizpagājušā gada beigās sākās streiki. No sākuma streikoja darba devēji un pēc tam darba ņēmēji.

"Tā rezultātā tika daļēji izņemta un nekad netika saražota daļa no kokmateriāliem, ko vajadzētu saražot. Pieprasījums un piedāvājums tika nojaukts uz abiem galiem. Ja mēs iedomājamies, tad no baļķa puse aiziet dēļos, bet otra puse aiziet šķeldā, skaidā, mizā.

Tad, kad nojauca šo līdzsvaru, proti, nesaražoja dēļus, bet tajā pašā laikā nepatērēja šķeldu un skaidu, – tas noveda pie tā, ka daļai produktu ir ārkārtīgi augsta cena, bet daļu produktu ir grūti realizēt. Piemēram, pusi no baļķa jeb šķeldu un skaidu šobrīd tirgū ir ārkārtīgi grūti realizēt," atzina Klauss.

Pēc tam nāca Covid-19 izraisītā pandēmija un līdz ar to krīze, nobijās gan pircēji, gan pārdevēji. Proti, kokmateriālu produkcijas iepircēji pārstāja pirkt un samazināja noliktavās esošo produktu apjomu, bet ražotāji samazināja ražošanas jaudu, līdz ar to vēl apslāpējot ražošanas apjomu.

"Bet Covid-19 krīze vismaz kokmateriālu tirgū izrādījās seklāka, nekā tika sagaidīts iepriekš. Ļoti ātri atjaunojās patēriņš, bet ražošana tam nespēja sekot līdzi.

Piemēram, ASV pagājušā gada decembrī tika sasniegts jauns rekords jaunu māju būvniecībā. Ļoti aktīvs ir arī Lielbritānijas būvniecības tirgus, kas patērē ļoti daudz kokmateriālu," stāstīja LKF izpilddirektors.

Klauss uzsvēra, ka Covid-19 izraisītā krīze nav vienlīdz spēcīga visās nozarēs, līdz ar to ne visiem cilvēkiem šajā laikā ir finansiālas grūtības. Tiem, kuriem ienākumi nesamazinājās, nebija iespēja tērēt naudu pakalpojumos, piemēram, tūrismā un izklaidē. Papildus tam viņi ieguva laiku, kuru veltīt mājokļa labiekārtošanai.