Kadastrālo vērtību sprādziens var mainīt ainavu

Māris Ķirsons, db.lv, zemeunvalsts.lv | 10.11.2020

Nesen publiskotās jaunās kadastrālās vērtības rāda gan būtisku īpašumu vērtības, gan vairākkārtīgu nekustamā īpašuma nodokļa pieaugumu visiem tā maksātājiem. Šāda situācija spiedīs zemes apsaimniekotājus un ražotājus meklēt efektīvus risinājumus, savukārt, daļa nelielo zemes īpašnieku var izvēlēties savu īpašumu pārdot.

Šāds secinājums izskanēja "Dienas Biznesa" sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotajā diskusijā par jauno publiskoto zemes kadastrālo vērtību ietekmi uz zemes apsaimniekošanu. Jāatgādina, ka šogad Tieslietu ministrija un Valsts zemes dienests publiskoja kadastrālo vērtību bāzi 2022., 2023., 2024. un 2025. gadam, atbilstoši kurai ir aprēķinātas projektētās (plānotās) kadastrālās vērtības. To apmēri ir sacēluši pamatīgu sašutuma vētru. Valdošie politiķi nekustamā īpašuma nodokļa jautājumā gan pašlaik "paņēmuši" pārtraukumu (proti – klusē), bet agrāk vai vēlāk pie šī jautājuma atgriezīsies. Jau iepriekš izskanēja aicinājumi vai nu “iesaldēt” šā brīža kadastrālās vērtības, vai pārskatīt nekustamā īpašuma nodokļa likmes, vai pilnībā mainīt līdzšinējo nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas metodiku, tādējādi novēršot negatīvās sekas tautsaimniecībai, kas radīsies prognozēto kadastrālo vērtību pieņemšanas gadījumā. "Raugoties no meža ekonomikas skatpunkta, palielināt zemes kadastrālo vērtību mežsaimniecībā nav pamata, jo kokmateriālu, kas ir mežsaimniecības bāzes produkts, cenas nav augušas. Un tieši pēc šim cenām nosaka bāzi – meža zemes vērtību," skaidro Latvijas Lauksaimniecības universitātes mācībspēks Dagnis Dubrovskis. Viņaprāt, izvēlētā metodika, kā tiek noteikta kadastrālā vērtība meža īpašumiem, ir neatbilstoša tiem mērķiem, kādiem to izmanto.

Pieaugums mērāms vairākās reizēs

Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) priekšsēdētājs Edgars Treibergs atzīst, ka ir vērtētas dažāda izmēra saimniecības (pēc apsaimniekojamās zemes platības un darbības sfēras) dažādās Latvijas vietās. "Nekustamā īpašuma vērtība kadastrālo vērtību izmaiņu rezultātā palielināsies divas vai pat četras reizes. Attiecīgi zemes apsaimniekotājus noteikti ietekmēs maksājamā nekustamā īpašuma nodokļa apmēra pieaugums" secina E. Treibergs, vēršot uzmanību ļoti būtiskam izmaksu pieaugumam arī ražotnēm. Piemēram, vienas zivju pārstrādes rūpnīcas vērtība no pašreizējiem 2,5 milj. eiro pieaugs līdz 4,5 milj. eiro. "Tā ir milzu summa, kura kaut kā būs jākompensē. Ražojot preces eksportam, nav iespējams paaugstināt to realizācijas cenu ārvalstu pircējiem, jo to neļauj darīt konkurenti citās valstīs," uz problēmu norāda E. Treibergs. Viņš pieļauj, ka nelieli ražotāji, kam ir savas tirdzniecības vietas, produkcijas cenu varētu mēģināt paaugstināt, taču nav pārliecības, vai pircēji šādu risinājumu akceptēs. "Iespējams, domājot par jaunu pārstrādes ražotņu izveidi, tiks vērtēta to izvietošana kaimiņvalstīs – Igaunijā vai Lietuvā, kur tik milzīga nekustamā īpašuma nodokļa, kāds tas varētu būt Latvijā, nav. Īpašnieki var vērtēt arī iespējas pārcelt esošās ražotnes," brīdina E. Treibergs. Savukārt, meža īpašnieks Madars Kalniņš atzīst, ka viņam ir bail pat meklēt un skatīties, kāda varētu būt potenciālā prognozētā zemes vērtība pēc atjauninātajām kadastrālajām vērtībām, jo jau iepriekš pieaugums ik gadu ir bijis par vairākiem tūkstošiem eiro.

Cenu paaugstināt nav iespējams

"Pēc Tieslietu ministrijas datiem, Valsts zemes dienests aprēķinājis, ka par lauksaimniecības un mežsaimniecības zemi būtu jāsamaksā 1,7 milj. eiro vairāk, taču jāņem vērā konkurētspējas līmeni, jo īpaši, ja Latvija ir pēdējā vietā ES pēc platībmaksājumu apmēra vienam hektāram lauksaimniecībā izmantojamās zemes, arī darbaspēks ir aizplūdis uz ārzemēm un nav, kas strādā, jo ne bez iemesla lauksaimnieki iegādājas dažādus robotus (vāc ogas, slauc govis utt.)," norāda E. Treibergs. Viņaprāt, jādomā, kā esošos lauksaimniekus un mežsaimniekus noturēt (nodrošināt ar darbu un iztiku) tepat Latvijā. "Varam kaut ko attīstīt, tikai ieviešot jaunas tehnoloģijas. Konkurentspēja samazinās, konkurēt tirgū būs arvien grūtāk un, lai gan ES sola vairāk naudas, tās saņemšanai tiks izvirzīti daudzi un dažādi nosacījumi, tādējādi faktiski, uz vienu hektāru rēķinot, finansējums būs mazāks," skaidro E. Treibergs. Viņš uzskata, ka ne par piena, ne gaļas produkciju to ražotāji vairāk naudas (augstāku cenu) prasīt un nopelnīt nevarēs. "Cūku mēris Vācijā "aizvēra" cūkgaļas eksportu, jo lielā cūkgaļas patērētājvalsts Ķīna no Eiropas šo gaļu vairs nepērk un neviens nezina, kur to likt. Sekas ir cenu kritums un bankrotu vilnis," situāciju tikai vienā tirgus segmentā apraksta E. Treibergs. M. Kalniņš uzsver, ka mežu īpašnieki var prasīt augstāku cenu, bet, vai kāds šo pieprasīto paaugstināto cenu būs gatavs maksāt. "Lielākais apdraudējums slēpjas izmaksu sadārdzinājumā. Ir triju kategoriju zemes apsaimniekotāji – pašmāju mazie, vietējie lielie un ārvalstu investori, kas iegulda nosacīti brīvo naudu, kuras mērķis nav pelnīt, bet kalpo kā drošs ieguldījums. Ar katru nodokļa palielinājumu visvairāk tiek apdraudēti mūsu mazie zemes apsaimniekotāji – lauku vides uzturētāji, arī daļa pašmāju lielāko zemes saimnieku. Tādējādi valstiski tieši ārvalstu investoriem radām arvien lielāku iespēju uzpirkt īpašumus un sākt saimniekot (īpaši mežsaimniecībā)," savu pozīciju skadro M. Kalniņš.

Izeja – lielāka brīvība

D. Dubrovskis risinājumu redz pastāvošās kārtības liberalizācijā, dodot zemes īpašniekiem lielāku lemšanas brīvību. "Piemēram, mežsaimniecībā samazināt saimnieciskās darbības ierobežojumus (koku ciršanas vecumu, caurmērus), kas fiksēti normatīvajos aktos. Jebkurš ierobežojums prasa izmaksas un, samazinot izdevumus, var segt pieaugošo nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma kāpumu," uzsver D. Dubrovskis. Viņš norāda, ka lauksaimniecībā ražu gūst ik gadu un līdz ar to arī ienākumi no ikviena hektāra gūstami ik gadu. Mežsaimniecībā finanšu ienākumus var "ģenerēt" tikai reizi 20 gados, kas nozīmē, ka paredzamais nodoklis realitātē nebūt nebūs atbilstošs konkrētajā brīdī rakstītajam. "Mežsaimniekam būtībā jāstrādā ar aizņemtu naudu. Summa, kura būtu jāsamaksā kā nodoklis, ir lielāka, nekā ienākums," skaidro D. Dubrovskis. Jāņem vērā, ka par jaunaudzēm pašlaik nekustamā īpašuma nodoklis nav jāmaksā. "Šādā situācijā pašvaldību cilvēkiem rodas vēlme "nesekmēt" mežsaimniecību, jo tā nozīmē lielākas jaunaudžu platības un attiecīgi mazākus nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus," brīdina D. Dubrovskis. Viņš atgādina, ka citās valstīs tāda veida nekustamā īpašuma nodoklis, kāds Latvijā, nepastāv. "Tiek noteikta konkrēta summa, kura jāsamaksā, veicot saimniecisko darbību – par katru nocirsto m3, kas stimulē vietējo ražošanu un nav nepieciešama dārga, sarežģīta un necaurskatāma nodokļu administrēšanas sistēma." Par šādiem risinājumiem tiek runāts jau gadiem, diemžēl, nekas nemainās. "Šādi risinājumi ir spēkā ASV, arī Somijā. Mums ir piemēri, kur smelties pieredzi turpmākai rīcībai," tā D. Dubrovskis.

Nestrēbt karstu

"Ceru, ka jaunās kadastrālās vērtības spēkā nestāsies un nekustamā īpašuma nodokļa maksājumi tik būtiski nepieaugs," tā E. Treibergs. Viņš atgādina par situācijām, kur īpašumam tirgus vērtība ir zemāka par noteikto kadastrālo vērtību. "Tas nav pareizi un ceru, ka lēmumu pieņēmēji ieklausīsies lauksaimnieku un mežsaimnieku argumentos, un veselais saprāts uzvarēs," uzsver E. Treibergs. Arī M. Kalniņš uzskata, ka pašreizējo sistēmu nevajadzētu mainīt, jebšu tajā ir vajadzīgi uzlabojumi. "Nav īsti pareizi, ja meža īpašniekam dzīves laikā nekustamā īpašuma nodoklī ir jāsamaksā visa īpašuma vērtība un pēc tam, iegūstot ražu, par to jāmaksā ienākuma nodoklis. Nevar, nerēķinoties ar sekām, ražotājiem noteikt (uzlikt) arvien lielākus maksājumus," tā M. Kalniņš.

Pārdošanas risks

E. Treibergs norāda, ka nelielo zemes platību īpašnieki, ieraugot jaunās, plānotās kadastrālās vērtības un no tām atvasinot iespējamo maksājamo nekustamā īpašuma nodokļa apmēru, mēģinās zemi pārdot. "Altum Zemes fondam jau šovasar bija liels piedāvājums iegādāties lauksaimniecībā izmantojamas zemes," tā E. Treibergs. Viņaprāt, tā nav laba tendence. M. Kalniņš uzskata, ka pieaugošs nekustamā īpašuma nodokļa apmērs visvairāk ietekmēs tieši mazos mežsaimniekus. "Ja neliela meža īpašnieks redzēs, ka tuvāko 20 gadu laikā nekādu ienākumu no sava īpašuma gūt nevar, straujš nekustamā īpašuma nodokļa maksājuma pieaugums būs mudinājums no sava īpašuma atbrīvoties. Daļa šo īpašumu agrāk vai vēlāk nonāks ārzemnieku pārziņā," prognozē M. Kalniņš. D. Dubrovskis uzskata, ka atbrīvošanos no īpašuma noteiks tā izmantošanas veids. "Plānotais nodoklis nekādi neveicina zemes apsaimniekošanas efektivitāti, jo, nosakot zemes kadastrālo vērtību, netiek ņemts vērā nedz konkrētā meža īpašnieka mežaudzes sastāvs, nedz tas, kas konkrētā vietā to ietekmē. "Pētījums liecina, ka apmēram 10% meža zemju atrodas audzes, kuras rada zemei negatīvu vērtību – audzes nociršanas (koksnes sortimenti) vērtība nekompensē ieguldīto darbu un meža atjaunošanas izmaksas. Šādu zemju īpašnieki netiek stimulēti zemi apsaimniekot, lai tā dotu gan peļņu īpašniekiem, gan ieguvumu valstij," tā D. Dubrovskis.
Diskusijas video pieejams šeit: 
https://www.youtube.com/watch?v=X4F-NyXDb40&feature=youtu.be

  Dalīties Facebook

Pievienot komentāru