Kā mežaudžu vecums ietekmē klimata pārmaiņas

Latvijas valsts meži | 24.05.2021

Meža ekosistēma ir nozīmīgs klimatu ietekmējošs faktors, īpaši, ja runa ir par siltumnīcefekta gāzu emisiju. Klimata ietekmēšanas mehānisma būtība šajā kontekstā slēpjas koku spējā fotosintēzes procesā piesaistīt atmosfērā esošo ogļskābo gāzi un visa koka mūža garumā uzglabāt CO2 sastāvā esošo oglekli koka stumbros, zaros un sakņu sistēmā. Ogleklis, ko fotosintēzē piesaistījis augošs koks, ir “izņemts” no aprites un vairs nepiedalās klimatam nevēlamo siltumnīcefekta gāzu veidošanā.

Izpētītas 117 pāraugušas mežaudzes

Lai oglekļa uzkrājumu mežā paaugstinātu, vajadzīgas zināšanas par to, cik daudz oglekļa uzkrāj mežaudzes dažādos vecumos, kā arī izpratne par faktoriem, kas šo uzkrājumu ietekmē. Līdz šim nebija pietiekami daudz informācijas par oglekļa uzkrājumu vecās audzēs, kuru platība kā Latvijā, tā Eiropā kopumā pieaug. Lai rastu atbildes, Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”, pēc AS “Latvijas valsts meži” pasūtījuma, laikā no 2016. līdz 2020. gadam veica pētījumu “Siltumnīcefekta gāzu emisiju un CO2 piesaistes novērtējums vecās mežaudzēs”. Pētījuma mērķis bija novērtēt oglekļa uzkrājumu vecās jeb pāraugušās, saimnieciskās darbības ilgstoši neietekmētās priedes, egles, bērza un apses mežaudzēs salīdzinājumā ar pieaugušām audzēm un briestaudzēm.

Kopumā tika uzmērītas un analizētas 117 pāraugušas mežaudzes. Pētījumā tika iegūti Eiropas mērogā unikāli dati par oglekļa uzkrājumu pāraugušās lapu koku audzēs un būtiski paplašinātas zināšanas par šī elementa uzkrājumu pāraugušās skujkoku audzēs. Iegūtā informācija būs nozīmīgs atbalsts, vērtējot dažādu stratēģisko un politisko lēmumu ietekmi uz kopējo ekosistēmas oglekļa uzkrājumu mežos.

Oglekļa uzkrājums samazinās līdz ar audžu vecumu

Pētījuma rezultāti liecina, ka pusi no kopējā ekosistēmas oglekļa uzkrājuma kā pāraugušās (47-59%), tā pieaugušās (46-54%) audzēs veido dzīvā koku biomasa, kas ir lielākā oglekļa krātuve. Pēc pārejas no pieaugušo uz pāraugušo audžu stadiju, kas skujkokiem bija vidēji 93 gadi un lapu kokiem vidēji 58 gadi, oglekļa uzkrāšanās mežaudzēs turpinās. Lielāko papildu oglekļa uzkrājumu (skujkoku audzēs vidēji 61%, lapu koku audzēs 82% no kopējā pieauguma) šajā laika periodā nodrošina dzīvo koku biomasas pieaugums, kas veidojas, kokiem turpinot augt. Lai arī oglekļa uzkrāšanās pāraugušās mežaudzēs turpinās, tomēr pētījuma rezultāti parādīja, ka pāraugušās audzēs ikgadējais oglekļa uzkrājums dzīvo koku biomasā un atmirušajā koksnē ir būtiski mazāks nekā pieaugušās audzēs un briestaudzēs, turklāt tas samazinās līdz ar šo audžu vecuma palielināšanos arī tad, ja attiecīgās sugas un vecuma koki joprojām saglabājas kā dominējošā meža elements.

Visvairāk oglekļa uzkrāj briestaudzes

Lai arī vecās mežaudzes bez mežsaimnieciskās darbības turpina uzkrāt oglekli, to saglabāšana pēc pieaugušas audzes vecuma sasniegšanas nenodrošina zemes resursu efektīvu izmantošanu oglekļa uzkrājuma maksimālai palielināšanai. Oglekļa uzkrājuma optimizēšanai ir svarīgi nodrošināt augstu audzes ražību. Pētījuma rezultāti liecina, ka briestaudzēs ir visaugstākais ikgadējais oglekļa uzkrājums gan dzīvo koku biomasā, gan arī atmirušajā koksnē. Tas nozīmē, ka, palielinot koksnes produktu ražošanu briestaudzes vecuma mežos, tiktu veicināta lielāka oglekļa daudzuma piesaiste un ilgtermiņa uzkrāšana koksnes izstrādājumos, kas savukārt mazinātu CO2 negatīvo ietekmi uz klimatu.

Kā mežaudžu vecums ietekmē klimata pārmaiņas   Dalīties Facebook

Pievienot komentāru