Teju identisks mēģinājums pārbūvēt Valsts meža dienestu notika pirms desmit gadiem. Toreiz Zemkopības ministrija izbrāķēja iestādes vadītāja Jāņa Kinnas piedāvāto reformas modeli, uzdeva sacerēt jaunu, bet tā vietā saņēma ģenerāldirektora atlūgumu. Tāpat kā tagad, arī toreiz darbinieki publiskajā telpā izplatīja paziņojumus, ka tāda reforma, kāda sacerēta, nesīs postu un nabadzību - gan Latvijas mežos, gan meža uzraugu ģimenēs. Reforma tomēr notika - mehāniski samazinot mežniecību un virsmežziņu skaitu, un pēc tam Anda Krēsliņa vadībā iestājās ilgstošs stagnācijas periods. Tāda veida reformēšana notika arī iepriekšējos gados. Salīdzinājumam - 1997. gadā dienests bija teritoriāli sadalīts 32 virsmežniecībās ar 259 mežniecībām. Savukārt 2021. gadā - 10 virsmežniecībās un 29 mežniecībās. Šogad viss mainīsies - tā iecerējusi ģenerāldirektore Aina Stašāne.