Intervija ar Niku Šauvu, Ingka Investments Atbilstības vadītāju Latvijā

Ingka Investments ir Ingka Grupas sastāvdaļa, kas investē atjaunojamos resursos, jaunuzņēmumos, finanšu tirgos un citur. Daļa investīciju ir meža īpašumos, lai atbalstītu Ingka Grupas ilgtspējīgas attīstības stratēģiju. Mūs nereti asociē ar labi zināmo IKEA veikalu tīklu, bet IKEA ir zīmols, kas apvieno daudzus uzņēmumus. Šobrīd mūs saista franšīzes līgums un vieno kopīgas vērtības un vīzija. Realitātē IKEA veikalu tīkls ir tikai viens Ingka Grupas atzars.

Investīciju kompānija Latvijā iegādājas meža zemi, mežus – iegulda šāda veida īpašumos. Vai interesējaties arī par lauksaimniecības zemēm?

Mūsu uzņēmums nodarbojas ar mežu apsaimniekošanu, līdz ar to šobrīd mūsu fokuss ir uz meža zemēm.

Vai Ingka Investments ir skandināvu uzņēmums?

IKEA veikalu tīkla saknes ir Zviedrijā, bet Ingka Investments centrālais birojs atrodas Nīderlandē. Un t.s. “mežu portfelis” iekļauj Baltijas valstis, Rumāniju un ASV.

Nīderlande saistās ar piejūru, nelielu valsti, karalisti, gana apdzīvotu, esam dāvājuši viņiem ūdrus, bet meži un Nīderlande noteikti nesaistās! Līdzenums, jūra…

Šajā gadījumā runājam par Ingka Investments centrālo biroju, kura pārraudzībā ir daudz dažādu investīciju projektu, ne tikai mežu apsaimniekošana. Birojam obligāti nav jāatrodas mežiem bagātā valstī. Nīderlandē atrodas visa “mežu portfeļa” vadība, kas izvirza stratēģiskos mērķus un analizē kopējo portfeļa attīstību. Savukārt meža apsaimniekošanas kompetences atrodas katrā atsevišķā valstī, jo tas prasa specifiskas zināšanas katras valsts vai reģiona meža apsaimniekošanas tradīcijās un likumdošanā. Tādēļ katrā iepriekšminētajā valstī ir izveidoti mežu apsaimniekošanas uzņēmumi, kas nodarbina vietējos speciālistus.

Kā investīciju kompānijas interešu lokā nonāca Latvija? Mežu valsts, Eiropas Savienības valsts, valsts ar senām mežsaimniecības tradīcijām vai cits iemesls?

Domāju, tās ir Latvijas attīstītās mežsaimniecības tradīcijas un investīciju iespējas. Bet pats svarīgākais ir Ingka Grupas attīstības redzējums un tas, kā Baltijas valstis iekļaujas šajā kontekstā. Daudzās citās valstīs noteikti arī varētu būt iespējas investēt, bet, citviet, iespējams, ir citi ierobežojumi. Investīciju pamatā ir smalki aprēķini un tiek analizēti daudzi un dažādi riska faktori, kas var ietekmēt saimniecisko darbību gan tuvākā, gan tālākā nākotnē.

Latvijā meža īpašumu tirgus ir gana aktīvs. Protams, ļoti liela konkurence tirgū ir par īpašumiem, kuros dominē briestaudzes un vidēja vecuma audzes. Parasti pie mums nonāk tādi īpašumi, kas prasa lielus ieguldījumus meža atjaunošanā un kopšanā, bet ieguldītais darbs atmaksāsies tikai pēc daudziem gadiem. Tādēļ mūsu meža īpašumos Latvijā dominē tieši jaunaudzes, kur ar mērķtiecīgu darbu paaugstinām meža vērtību nākotnē. Galvenā mūsu īpašumu koncentrācija ir Vidzemē un Latgalē, savukārt, Zemgalē un Kurzemē meža platību ir krietni mazāk.

Īsts ilgtermiņa plāns!

Jā! Pirms īpašumu iegādes tiek veikta īpašuma tagadnes vērtības aprēķināšana, paredzot īpašuma apsaimniekošanu ilgtermiņā,– meža ekonomikas pamati. Mums nereti nākas sastapties ar īstermiņa apsaimniekošanas, vienkāršas nezināšanas vai laika trūkuma sekām. Mēs, savukārt, ieguldām lielus līdzekļus un pūles, lai šādus īpašumus sakārtotu un lai nākotnē tajos augtu skaistas un stabilas mežaudzes. Šobrīd stādām vairāk nekā 3 miljonus koku stādiņu gadā, kas tiek mērķtiecīgi kopti, lai nākotnē augtu skaists mežs. Situācijas, protams, ir dažādas. Un ir arī daudzi mežu īpašnieki, kas iegulda laiku, darbu un resursus sava meža apsaimniekošanā, tā ieguldot sev un nākamajām paaudzēm. Piebildīšu, ka labie, sakoptie, kārtīgi apsaimniekotie meža īpašumi tirgū nonāk daudz retāk, jo kārtīgs saimnieks nevēlas atbrīvoties no paša lolotā meža!

Kā dzirdēts, Tavā uzņēmumā ir ļoti stingri nosacījumi par sertifikācijas nepieciešamību!

Jā, uzņēmuma redzējums un pārliecība ir: mežs ir jāapsaimnieko ilgtspējīgi, ievērojot ne tikai ekonomiskās, bet arī vides aizsardzības un sociālās intereses! Meža sertificēšana ir iespēja pašiem sev pierādīt, ka mežs tik tiešām tiek apsaimniekots ilgtspējīgi un ievērojot augstākos standartus. Latvijā mums piederošās meža platības esam sertificējuši pēc FSC meža apsaimniekošanas standarta. Ņemot vērā mūsu pašu meža apsaimniekošanas sistēmu un izpratni par to, meža sertifikāciju neuztveram kā slogu, drīzāk kā izaugsmes iespēju.

Ja runājam no tirgus pozīcijām: vai varam iegūt labākas tirgus iespējas koksnei ar FSC sertifikātu? Nedaudz, bet var.

Ilgtspēja. Skaists, smalks vārds. Mežiniekiem – vārds ar dziļu jēgu.

Vārdu ikdienas valodā lieto daudz. Pēdējā laikā aizvien biežāk un biežāk, tā ir ikdiena. Kā jau minēju, mūsu uzņēmuma plāni ir ilgtermiņa, tātad arī ilgtspējīgi!

Ilgtspēja ir ne tikai dabas daudzveidības saglabāšana, kā to nereti tulko, bet arī ilgtspējīgs bizness. Ilgtermiņa domāšana! Ja šodien, vienkārši sakot, “ir labi”, jādomā, lai tikpat “labi” un vēl labāk būtu arī nākotnē! Ar to saprotot, ka tiek saglabāta un vairota dabas daudzveidība, ir veiksmīgs bizness un gan tagad, gan turpmāk tiek respektētas sabiedrības intereses. Kolēģi uzņēmumā cits pie cita dodas arī pieredzes apmaiņā un novērtē meža apsaimniekošanas principus citās valstīs, kas dod iespēju mūsu darbībā adaptēt pozitīvās lietas, kā arī redzēt potenciālas attīstības iespējas nākotnē. Baltijas valstīs mežsaimnieciskā prakse ir savstarpēji salīdzināma, protams, ar dažādām niansēm, toties Rumānijā un ASV mežu apsaimniekošana ir ļoti atšķirīga. Īpaši, iepazīstot Rumānijas meža apsaimniekošanu, kur izlases cirtes tiek veiktas ļoti izteiktos reljefa apstākļos, kur mežaudzes nereti nodrošina kalnu nogāzes pret zemes noslīdējumiem – ļoti sarežģīti apstākļi. Šāda dažādība ļauj plašākā redzējumā izprast ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu. Tas arī man ir nostiprinājis viedokli, ka kailciršu veikšana Latvijā ir atbilstošs un ilgtspējīgs apsaimniekošanas veids, jo mežsaimnieciskās prakses ir adekvāti jāpielāgo konkrētiem apstākļiem attiecīgā reģionā – tad tas ir ilgtspējīgi. Kaut vai runājot par priedes atjaunošanu – kailcirte vai pietiekami lieli atvērumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu nepieciešamo saules gaismu jaunajiem kociņiem, lai tie sekmīgi spētu izaugt lieli. Redzu arī potenciālu izlašu ciršu normatīvo aktu attīstībai vietās, kur kailcirte ir aizliegta. Šobrīd šādās vietās ilgtspējīga meža apsaimniekošana ir sarežģīta.

Ierobežojumi, ko nereti jauc ar dabas aizsardzību. Vai saskaraties ar tiem?

Mums ir daudz īpašumu, arī mēs saņemam paziņojumus par mazā ērgļa mikroliegumiem vai par citām aizsargājamām dzīvotnēm. Mēs noteikti neiebilstam pret dabas vērtību saglabāšu. Arī FSC meža sertifikācijas sistēmā viens no pamatnoteikumiem meža apsaimniekotājiem ir, lai vismaz 10% meža platību kā pamatmērķis ir dabas daudzveidības saglabāšana un palielināšana. Tādēļ arī ievērojam, ja kāds eksperts mūsu mežos atrod ko retu vai aizsargājamu. Labāk sargāt to, ko ir vērts aizsargāt, nevis kaut ko izdomāt. Paliek vien aktuāls jautājums: kas notiek, ja šis retais putns vai augs attiecīgo teritoriju ir pametis? Jo dabā viss plūst un mainās arī bez cilvēka iejaukšanās. Teritorija, kas šodien ir uzskatāma par ļoti augstvērtīgu, pēc 10 gadiem šīs īpašības var zaudēt. Ko darīt tad? Ir daudzas sugas, gan augi, gan dzīvnieki, kas prasa vai ir pieraduši pie noteiktiem apstākļiem un, ja pēkšņi kaut kas mainās (piemēram, mežā tiek izveidots liegums un saimnieciskās aktivitātes tiek apturētas)… Parādās aizaugums, noēnojums… Mainās vide un pierastie apstākļi, un aizsargātajai dabas vērtībai šajā teritorijā jaunie apstākļi vairs nav piemēroti. Izvērtējot konkrētos apstākļus, būtu jābūt iespējai šādās teritorijās atsākt saimniecisko darbību. Kopumā pret dabas aizsardzības regulējumu un aktivitātēm Latvijā iebildumu nav, taču ir lietas, ko iespējams pilnveidot.