zemeunvalsts.lv komentārs

Situācijas skaidrs, plaša un saprotama novērtējuma, diemžēl, Latvijas plašsaziņas līdzekļu vidū bieži vien trūkst. Turklāt, C19 vai karš, vai bēgļi, vai cenu paaugstināšanās nav likvidējuši nepieciešamību kādam ko norādīt. Soli pa solim sabiedriskais medijs gatavo augsni iespējai, kurā pietiekami daudzi cilvēki Latvijā noteiktus pārtikas produktus vai pārtiku vispār atļauties nevarēs. Skan skarbi, bet pirms ņemties ap pesticīdiem, derētu noskaidrot (kas nav darīts), vai lauksaimnieki pilnībā bez tiem spēs nodrošināt visus, vai tikai izlases daļu Latvijas iedzīvotāju, pie pēdējiem noteikti pieskaitot arī līdzīgu sižetu autorus...  

(...)

Inese Mārtiņsone, vadošā pētniece un Higiēnas un arodslimību laboratorijas vadītāja, atzina: "Latvija uz šī mūsu veiktā pētījuma fona, uz skrīninga pētījuma fona no piecām valstīm, tātad no Ungārijas, Nīderlandes, Spānijas, Čehijas, piektā Latvija mēs esam, nu, ja raugāmies uz cilvēka kompozīciju, kas cilvēkā iekšā ir pēc pesticīdiem, pesticīdu atliekvielām, mēs esam tīrākie."

Viņa stāstīja, ka kritiski jāizvērtē tas, no kurienes iedzīvotājos nonāk pesticīdu atliekvielas – no vietējo vai arī ārvalstu lauksaimnieku produkcijas. "Pavisam noteikti pastāv saistība starp pesticīdu atliekvielām, kas varētu būt tikt uzņemtas ar citrusaugiem. Ir pesticīdu atliekvielas, kas varētu tikt, nu kas tiek izmantotas vīnogulāju kopšanai. Tātad tās ir vīnogas automātiski, ko mēs ieraugām savos cilvēkos," norādīja pētniece.

No pētījumā atklātajām astoņām pesticīdu atliekvielām Latvijas cilvēku organismā puse nav saistīta ar Latvijas zemniekiem. "Ir arī četri savienojumi, kas būtu attiecināmi uz graudiem, graudu kultūrām," norādīja Mārtiņsone. (...)