Saskaņā ar Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (IEA) jauno ziņojumu “Pasaules enerģētikas perspektīva 2024” reģionālie konflikti un ģeopolitiskie saspīlējumi izgaismo būtiskas nepilnības mūsdienu globālās enerģētikas sistēmā. Tas liecina par stingrākas politikas un lielāku investīciju nepieciešamību, lai paātrinātu un paplašinātu pāreju uz tīrākām un drošākām tehnoloģijām.
Jaunākajā “Pasaules enerģētikas perspektīvas” (WEO) izdevumā, kas ir autoritatīvākais enerģētikas analīzes un prognožu avots, pētīts, kā mainīgās tirgus tendences, mainīgā ģeopolitiskā nenoteiktība, jaunās tehnoloģijas, pāreja uz tīru enerģiju un pieaugošā ietekme uz klimata pārmaiņām maina drošas energosistēmas nozīmi.
Ziņojumā “Pasaules enerģētikas perspektīva 2024” (turpmāk – ziņojums) jo īpaši uzsvērts, ka mūsdienu ģeopolitiskā spriedze un sadrumstalotība rada nopietnus riskus gan energoapgādes drošībai, gan globālajai rīcībai siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanas jomā.
Ziņojumā iekļautās prognozes, kas balstītas šodienas politikas uzstādījumos, liecina, ka tuvākajos gados pasaulē iestāsies jauna enerģijas tirgus situācija, ko raksturos gan nepārtraukti ģeopolitiski apdraudējumi, gan arī salīdzinoši bagātīgs daudzu enerģijas avotu un tehnoloģiju piedāvājums. Tas ietver arī naftas un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piedāvājuma pārpalikumu, kas parādīsies 21. gs. 20. gadu otrajā pusē, kā arī lielu ražošanas jaudas pārpalikumu dažām galvenajām tīrās enerģijas tehnoloģijām, jo īpaši saules fotoelementiem un baterijām.
“Pašreizējās desmitgades otrajā pusē, atkarībā no ģeopolitiskās spriedzes attīstības, izredzes uz lielākām (vai pārpalikuma) naftas un dabasgāzes piegādēm pārvirzīs mūs pavisam citā enerģētikas pasaulē, nekā esam piedzīvojuši pēdējos gados globālās enerģētikas krīzes laikā. Tas nozīmē spiedienu uz cenu samazināšanos, kas sniegtu zināmu atvieglojumu patērētājiem, kurus smagi skāris cenu kāpums. Atelpas brīdis, kas ļautu mazināt degvielas cenu kāpumu, var dot politikas veidotājiem iespēju koncentrēties uz investīciju palielināšanu pārejai uz tīru enerģiju un neefektīvu fosilā kurināmā subsīdiju atcelšanu. Tas nozīmē, ka valdības politikai un patērētāju izvēlei būs milzīga ietekme uz enerģētikas nozares nākotni un klimata pārmaiņu risināšanu,” norāda IEA izpilddirektors Dr. Fatihs Birols.
Pieprasījums pēc trim galvenajiem fosilajiem kurināmajiem sasniegs maksimumu jau līdz 2030. gadam
Pamatojoties uz pašreizējiem politikas uzstādījumiem, ziņojumā secināts, ka līdz 2030. gadam vairāk nekā puse pasaules elektroenerģijas tiks saražota no zema emisiju līmeņa avotiem, bet pieprasījums pēc trim fosilajiem resursiem – akmeņoglēm, naftas un gāzes – līdz desmitgades beigām joprojām būs pietiekami liels.
Tīra enerģija ienāk energosistēmā vēl nepieredzētā ātrumā, taču tās ieviešana dažādās tehnoloģijās un tirgos nav vienāda.
Šajā kontekstā “Pasaules enerģētikas perspektīva 2024” liecina, ka, strauji pieaugot globālajam pieprasījumam pēc elektroenerģijas, arvien skaidrāk iezīmējas jaunas, daudz vairāk elektrificētas energosistēmas aprises.
“Iepriekšējos Pasaules enerģētikas pārskatos IEA skaidri norādīja, ka pasaules energosistēmas nākotne ir “elektriska”, kas nu ir redzams ikvienam. Enerģētikas vēsturē esam pieredzējuši ogļu un naftas laikmetu un tagad strauji virzāmies uz elektroenerģijas laikmetu, kas noteiks globālo energosistēmu nākotnē un arvien vairāk balstīsies tīros elektroenerģijas avotos,” uzsvēra IEA izpilddirektors Dr. Fatihs Birols.
Elektroenerģijas patēriņš pēdējos desmit gados ir pieaudzis divreiz straujāk nekā kopējais enerģijas pieprasījums. Divas trešdaļas no globālā elektroenerģijas pieprasījuma pieauguma pēdējo desmit gadu laikā ir radījusi Ķīna, kas, tāpat kā daudzu citu globālo enerģētikas tendenču gadījumā, arī šajā jomā ir galvenā noteicēja.
“Neatkarīgi no tā, vai runa ir par investīcijām, fosilā kurināmā pieprasījumu, elektroenerģijas patēriņu, atjaunojamo enerģijas avotu ieviešanu, elektrisko automobiļu tirgu, vai tīro tehnoloģiju ražošanu, mēs šobrīd atrodamies pasaulē, kur būtībā gandrīz visi enerģētikas jautājumi ir saistīti ar Ķīnu. Piemēram, Ķīnas saules enerģijas izmantošanas paplašināšanās šobrīd notiek tik strauji, ka līdz 21. gs. 30. gadiem – mazāk nekā desmit gadu laikā – saules enerģijas ražošana Ķīnā varētu pārsniegt pašreizējo ASV kopējo elektroenerģijas pieprasījumu,” norādīja Dr. Fatihs Birols.
Globālais elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums turpinās palielināties vēl straujāk
Globālais elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums turpmākajos gados turpinās paātrināties, ik gadu palielinot globālo elektroenerģijas patēriņu līdzvērtīgi Japānas gada pieprasījumam. Tas notiks, ja realizēsies scenārijs, kas balstīts pašreizējos politikas uzstādījumos, un pieaugs vēl straujāk gadījumos, kad tiks sasniegti valstu un starptautiskie mērķi panākt nulles neto emisijas.
Lai tīras enerģijas piedāvājums turpinātu pieaugt šādā tempā, vajadzīgi daudz lielāki ieguldījumi jaunās energosistēmās, jo īpaši elektrotīklos un enerģijas uzglabāšanā. Pašlaik uz katru atjaunojamo energoresursu enerģijai iztērēto dolāru 60 centu tiek tērēti tīkliem un enerģijas uzglabāšanai. Tas liecina, ka atbalsta infrastruktūra “netiek līdzi” pārejai uz tīru enerģiju. Drošai elektroenerģijas nozares dekarbonizācijai ir nepieciešams, lai ieguldījumi pārvades tīklos un enerģijas uzglabāšanā pieaugtu vēl straujāk nekā ieguldījumi ražošanā un lai ieguldījumu attiecībā tiktu atjaunots līdzsvars līdz 1:1.
Daudzas energosistēmas pašlaik ir neaizsargātas pret ekstrēmu laikapstākļu gadījumu pieaugumu, tāpēc jācenšas palielināt to noturību un digitālo drošību.
Pasaule vēl tālu no koordinētas rīcības, kas būtu saskaņota ar neto nulles mērķiem
Neraugoties uz pieaugošo motivāciju pārejai uz tīru enerģiju, pasaule joprojām ir tālu no virzības, kas atbilstu tās neto nulles mērķiem. Ziņojumā konstatēts, ka valdību, investoru un patērētāju lēmumi pārāk bieži nostiprina pašreizējās energosistēmas trūkumus, nevis virza to uz tīrāku un drošāku ceļu.
Atspoguļojot neskaidrības pašreizējā enerģētikas pasaulē, WEO-2024 ietverta analīze, cik strauji varētu pieaugt atjaunojamo energoresursu un elektromobilitātes īpatsvars, cik strauji – pieprasījums pēc sašķidrinātās dabasgāzes un kā karstuma viļņi, efektivitātes politika un mākslīgā intelekta (AI) izmantošanas pieaugums varētu ietekmēt elektroenerģijas pieprasījumu nākotnē.
Pamatojoties uz pašreizējiem politikas uzstādījumiem, globālās oglekļa dioksīda emisijas drīzumā sasniegs maksimumu un, ja nenotiks straujš kritums, līdz gadsimta beigām pasaules vidējā temperatūra paaugstināsies par 2,4 °C, kas ir krietni virs Parīzes nolīgumā noteiktā mērķa – ierobežot globālo sasilšanu līdz 1,5 °C.
Jaunā enerģētikas sistēma jāveido ilgtspējīga
“Pasaules enerģētikas perspektīvas” 2024. gada ziņojumā uzsvērta “nesaraujamā saikne starp enerģētiskās drošības riskiem un klimata pārmaiņām”. Daudzos pasaules reģionos ekstrēmi laika apstākļi, ko pastiprinājušas gadu desmitiem ilgās augstās emisijas, jau tagad rada nopietnas problēmas drošai un uzticamai energosistēmu darbībai. Pasaulē arvien biežāk un vairāk novēro spēcīgus karstuma viļņus, sausumu, postošus plūdus un vētras.
Ziņojumā uzsvērts, ka jaunā enerģētikas sistēma jāveido ilgtspējīga, tās prioritātes ir drošība un elastīgums; jānodrošina, ka ieguvumi no jaunās enerģētikas ekonomikas ir kopīgi un iekļaujoši.
Dažos pasaules reģionos augstās finansēšanas izmaksas un projektu realizēšanas riski ierobežo izmaksu ziņā konkurētspējīgu tīras enerģijas tehnoloģiju izplatību tur, kur tās visvairāk nepieciešamas. Tas jo īpaši attiecas uz jaunattīstības valstīm, kur šīs tehnoloģijas var dot vislielāko atdevi ilgtspējīgai attīstībai un emisiju samazināšanai.
Nepietiekama piekļuve enerģijai joprojām ir nozīmīgākais nevienlīdzības faktors mūsdienu energosistēmā. Ļoti lielam skaitam – 750 miljoniem – cilvēku (galvenokārt, Subsahāras Āfrikā) nav piekļuves elektrībai, vairāk nekā 2 miljardiem – nav pieejams tīrs kurināmais ēdiena gatavošanai. Šāda situācija var radīt (un jau rada) katastrofālas ģeopolitiskās krīzes, bēgļu skaita palielināšanos, sociālo nemieru riskus un cilvēktiesību pārkāpumus.
Komentāri