Tā ir Otaņķu ģeogrāfija ar lagūnas tipa seklo Liepājas ezeru un fauna pielāgojusies dzīvei, kur ir droši, kur pietiek gardas barības. Gan ezers, gan apkārtējās pļavas ir iekļautas dabas liegumā Liepājas ezers un ir Eiropas nozīmes īpaši aizsargājama Natura 2000 teritorija. Tur ligzdo 27, ziemo 10 un migrācijas laikā barojas 50 īpaši aizsargājamas putnu sugas. Ezers ir aizaugošs, ar plašiem niedru laukiem un vairākām salām. Vārdu sakot, faunai paradīze. Kad visai kompānijai sakārojas pamainīt ezerā augošo zāļu ēdienkarti, tad briežu un rukšu takas kļūst redzamas cita pie citas, jo izlemts pamieloties zemnieku labības laukos vai pārbaudīt mežā un barotavās atrodamo racionu. Šo mūsu ģeogrāfisko īpatnību dēļ patiešām savādi izklausās teiciens, ka, piemēram, uz rapšu tīrumu brieži nāk laukā no ezera, nevis kā parasti dzirdēts un kā tam dabā jābūt – no meža. Būtiskais jau ir tas, ka Liepājas ezers neasociējas ar ezera un turklāt dziļa ezera vārdu. Liepājas ezeru var pārbrist, lielākais dziļums trīs metri. Ja tajā neietecētu Bārta, būtu vēl seklāks. Tādēļ arī uz pīlēm un zosīm parasti brienam, vien paretam ar laivu jābrauc. Un, protams, ūdensputnu medībās ļauts izmantot tikai bezsvina munīciju. To, vai ievērojam noteikumus, bieži kontrolē atbilstošās institūcijas.